Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 24. augusts

Vārdadiena: Boļeslavs, Bērtulis

Saeimā virza Maksātnespējas likuma grozījumus saistībā ar "Liepājas metalurga" situāciju  (3)

Atslēgvārdi saeima |

Foto: liepajniekiem.lv

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Maksātnespējas likumā, paredzot papildināt tiesiskās aizsardzības procesā pielietojamo metožu klāstu ar pamatkapitāla samazināšanu.

Šādi grozījumi tiek virzīti saistībā ar AS "Liepājas metalurgs" situāciju, aģentūrai LETA atzina vairāki politiķi. Vienlaikus tiek norādīts, ka par šādiem grozījumiem esot diskutēts arī iepriekš, tomēr tieši "Liepājas metalurga" situācija aktualizēja šo jautājumu.

Likumprojektu Saeimā iesniedza deputāti Edmunds Demiters (RP), Jānis Upenieks, Dzintars Zaķis (V), Valdis Zatlers (RP) un Kārlis Eņģelis (RP).

Kā teikts likumprojekta anotācijā, likuma grozījumi izstrādāti, lai papildinātu Maksātnespējas likumā ietverto tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamo metožu klāstu un uzlabotu to piemērošanu atbilstoši modernai finanšu grūtībās nonākušu komercsabiedrību restrukturizācijas praksei.

Patlaban Maksātnespējas likumā kā viena no tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamām metodēm ir paredzēta parādnieka - kapitālsabiedrības - pamatkapitāla palielināšana, bet nav paredzēta pamatkapitāla samazināšana. Ja kreditori kā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas nosacījumu vēlas izvirzīt prasību samazināt pamatkapitālu, praktiski nav iespējams nodrošināt, ka šāds nosacījums tiesiskās aizsardzības procesā tiks izpildīts, teikts likumprojekta anotācijā.

Saskaņā ar vispārējo Komerclikuma regulējumu akcijas nevar dzēst, ja akcionārs tās nav nodevis sabiedrībai. Tāpēc, pat ja nepieciešamais akcionāru vairākums ir piekritis pamatkapitāla samazināšanai un savu akciju dzēšanai, atsevišķi mazākuma akcionāri var tam nepiekrist, norāda likuma grozījumu autori.

Likumprojekta mērķis ir "paplašināt tiesiskās aizsardzības procesā pielietojamo metožu klāstu un elastību to piemērošanā, lai palielinātu tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu, kas ļautu biežāk saglabāt uzņēmumu darbību un darba vietas kā alternatīvu bankrotam un uzņēmuma likvidācijai".

Šīs izmaiņas iecerētas, lai papildinātu tiesiskās aizsardzības procesā pielietojamo metožu klāstu ar pamatkapitāla samazināšanu. Plānots, ka izmaiņas pamatkapitālā var realizēt uz pienācīgi saskaņota un tiesas apstiprināta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna pamata un atsevišķa lēmuma pieņemšana dalībnieku vai akcionāru sapulce nav nepieciešama. Pamatkapitāla samazināšanu var realizēt tikai attiecībā uz daļām vai akcijām, kuras izlaistas pirms tiesiskas aizsardzības procesa īstenošanas uzsākšanas.

Iecerēts, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns jāapstiprina arī dalībniekiem vai akcionāriem, kuriem pieder pamatkapitāla vairākums. Tomēr, lai izslēgtu iespēju, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu bloķē atsevišķi mazākuma dalībnieki vai akcionāri, nepieciešams vienīgi tādu dalībnieku vai akcionāru saskaņojums, kam pieder pamatkapitāla vairākums, neatkarīgi no akciju dalījuma kategorijās vai balsstiesību ierobežojuma. Tādējādi tiek nodrošināta dalībnieku vai akcionāru vienlīdzība ar nenodrošinātajiem kreditoriem, kuri tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu apstiprina ar vienkāršu vairākumu pēc prasījumu summām, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Pēc likumprojekta autoru domām, ar noteikumu, ka parādu kapitalizācijai jāpiekrīt arī dalībniekiem vai akcionāriem, kam pieder pamatkapitāla vairākums, tiek nodrošināta to ieinteresētība tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanā. Pretējā gadījumā komercsabiedrību vadība, kura parasti atrodas šo dalībnieku vai akcionāru kontrolē, neierosinātu tiesiskās aizsardzības procesus.

Lai ievērotu to dalībnieku vai akcionāru tiesības, kuri nav saskaņojuši tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir noteiktas vairākas pretdiskriminēšanas normas. Paredzēts, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nevar saturēt tādus risinājumus, kas dod pamatu uzskatīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa pabeigšanas brīdī jebkurš kreditors (kā akcionārs) būs ieguvis lielāku mantisku labumu nekā tad, ja parādnieks nebūtu nonācis finanšu grūtībās un tiesiskas aizsardzības procesa pasākumi nebūtu veikti. Tāpat plāns nevar saturēt tādus risinājumus, kas dod pamatu uzskatīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa pabeigšanas brīdī kāds cits dalībnieks vai akcionārs sakarā ar savu dalībnieka vai akcionāra statusu būs ieguvis lielāku mantisku labumu.

Lai ierobežotu krāpniecības riskus saistībā ar mākslīgi palielinātu nesamērīgu līgumsodu iespējamu kapitalizāciju, likumprojektā paredzēts, ka kapitalizēt var tikai galvenos prasījumus. Līdzīga norma pastāv arī pašreizējā Maksātnespējas likuma redakcijā.

Šo likumprojektu nav parakstījuši nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvji, kaut arī iepriekš par šo likumprojektu tika diskutēts koalīcijas padomes sēdē, līdz ar to tiek pieļauts, ka šī likumprojekta pieņemšana nenotiks pārāk ātri. Kaut gan šodien Saeimas sēdē pret šo likuma grozījumu iekļaušanu darba kārtībā balsoja opozīcijas pārstāvji - Zaļo un zemnieku savienība un politiskā apvienība "Saskaņas centrs", savukārt koalīcijas atbalsts šī jautājuma iekļaušanai šodienas sēdē bija vienots.

Tāpat likumprojekts bez debatēm tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijā.

Savukārt "Liepājas metalurga" akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotā persona Mārtiņš Krieķis norāda, ka komisijām nodotie "advokātu biroja "Glimstedt un Partneri" izstrādātie Maksātnespējas likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai ierobežotu un pārkāptu mazākuma akcionāru intereses, un ir kliedzošā pretrunā ar tiesiskās paļāvības principiem".

Šāda likumdošanas iniciatīva, kas ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principiem, neizbēgami noslēgsies ar sūdzību Satversmes tiesā un valsts zaudējumu šajā tiesu instancē, uzsvēra Krieķis.

Saskaņā ar Lipmana pilnvarotās personas Krieķa teikto šāda veida likumdošanas prakses iedibināšana, kad ar Saeimas palīdzību tiek risinātas individuālu uzņēmumu un to akcionāru domstarpības, neveicina Latvijas kā investīcijām draudzīgas un stabilas valsts tēlu Eiropā un pasaulē.

Jau ziņots, ka Liepājas tiesa 27.maijā ierosināja "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu. Tagad uzņēmumam ir noteikts tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš līdz 26.jūlijam.

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!