liepajniekiem.lv
Daļa “Brīnumzemes” bērnu no Muitas ielas pārcelti uz pārbūvēto “Kriksīti”, bet “Liepiņas” filiāles “Ķipars” audzēkņi no Toma ielas turpmāk mācīsies Bāriņu ielā.
Pašvaldība iepriekš skaidrojusi, ka izmaiņas saistītas ar bērnu skaita un iestāžu noslodzes izvērtēšanu.
Kā solīts – kopā ar skolotājām
No šīs nedēļas pirmsskolas izglītības iestādi “Kriksītis” apmeklē daļa “Brīnumzemes” audzēkņu.
Jau rakstījām, ka “Brīnumzemes” darbību turpmāk plānots organizēt tikai vienā no adresēm – Evalda Rimbenieka ielā 1. Muitas ielā 3 esošo ēku slēdza vairāku iemeslu dēļ, tai skaitā, ka
vecāki šo atrašanās vietu izvēloties arvien retāk, tādēļ nav iespējams pilnībā nokomplektēt grupas.
Tā kā Evalda Rimbenieka ielā visus audzēkņus no Muitas ielas uzņemt nevarēja, kā risinājums atrasts “Kriksītis”. Tā kā pēc pārbūves tas ir paplašināts, tajā var uzņemt daudz vairāk bērnu.
“Kriksīti” no 3. augusta apmeklē 29 bērni no Muitas ielas, pastāsta bērnudārza vadītāja Anda Lanka.
“Kopā uz “Kriksīti” nāks 44 bērni. Tie nav visi, jo daļa bērnu ir kļuvuši par pirmklasniekiem un kāds vecāks ir arī izvēlējies citu pirmsskolu savam bērnam.”
Kā pārmaiņu brīdī solīts, bērni uz “Kriksīti” pārnākuši kopā ar savām skolotājām un skolotāju palīgiem, apliecina A. Lanka.
“No Muitas ielas pie mums pārnāk astoņi pedagogi, tostarp arī skolotāji, kuri šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Tāpat pārnāk vairāki pedagogu palīgi.”
Runājot par “Kriksīša” piepildījumu, vadītāja teic, ka brīvas vietas vēl esot.
“Interese no vecākiem ir, bērnus piesaka. Īpaši tas attiecas uz mazākajiem bērniem – no pusotra līdz trīs gadu vecumam.
Bet ar vecākiem bērniem ir citādi. Šie bērniņi jau apmeklē kādu no pirmsskolām, un, ja bērns jau ir iejuties savā grupā, viņam tur ir draugi, apkārt ir pierasta vide, vecāki neizvēlas to mainīt. Viņi nemeklē citu bērnudārzu tikai tāpēc, ka kaut kur ir brīva vieta. Cita situācija ir tad, ja ģimene maina dzīvesvietu. Tad bieži vien vecāki skatās, kurš bērnudārzs ir tuvāk un ērtāk sasniedzams. Bet tie ir atsevišķi gadījumi,” skaidro A. Lanka.
“Kriksītis” līdz šim daudziem asociējies ar pirmsskolu bērniem ar valodas traucējumiem. Bet pēc pārbūves iestādē darbojas arī vispārējās izglītības grupas, un vadītāja atzīst – par to vēl jāstāsta plašāk.
“Informāciju savā mājaslapā esam nomainījuši. Bet pieļauju, ka vēl kāds brīdis paies, kamēr “Kriksītis” vecākiem vairs nesaistīsies tikai ar valodas programmu,” spriež A. Lanka.
Pārmaiņas atnes arī darbinieku izvērtēšanu
Pārcelšanos šovasar piedzīvojuši arī bērnudārza “Liepiņa” filiāles “Ķipars” audzēkņi. Arī šeit esošo ēku slēdza, un no 1. jūlija bērni pārcēlušies uz “Liepiņu” Bāriņu ielā.
“Liepiņas” vadītāja Agnese Verbele stāsta, ka no Toma ielas uz Bāriņu ielu pārgājuši 22 bērni vecumā no 4 līdz 6 gadiem. Pārējie filiāles bērni uzsāks skolas gaitas.
“Neviens no “Ķipara” nav aizgājis uz citu pirmsskolu. Visi ir “Liepiņā”.
Es pat biju pārsteigta, jo pieļāvu, ka varbūt kāds izvēlēsies “Kriksīti”, kas ir jauns, moderns. Nedomāju, ka tā ir uzticība man personīgi, drīzāk saviem skolotājiem.”
Plānojot grupu komplektēšanu “Liepiņā”, iespēju robežās tikuši ņemti vērā vecāku lūgumi, piemēram, pārcelt bērnus kopā ar ierastajiem grupas biedriem un skolotājiem.
A. Verbele skaidro, ka šajā grupiņā mācību procesā izmanto valdorfpedagoģijas pieeju. Vecākiem bijis svarīgi, lai bērni varētu turpināt darbu ar tām pašām skolotājām un saglabātos līdzšinējā mācību metode.
Līdz ar izmaiņām pirmsskolas izglītības iestādes organizatoriskajā struktūrā, notikusi darbinieku izvērtēšana. Kā skaidro A. Verbele,
darbinieki vērtēti atbilstoši Izglītības pārvaldes izstrādātajiem un noteiktajiem kritērijiem.
Vērtēta darbinieku atbilstība konkrētajiem amatiem, tostarp profesionālā kvalifikācija, darba pieredze, kompetences, sadarbība, ieguldījums iestādes attīstībā, komunikācijas kultūra un spēja strādāt atbilstoši iestādes darba organizācijai.
Rezultātā darba tiesiskās attiecības nav turpinātas ar četriem pedagogiem, diviem skolotāju palīgiem un sētnieku.
Vienā ēkā klusums, otrā – mūzika
Par ēku Muitas ielā, kas bija viena no adresēm “Brīnumzemei”, un kas pirms pievienošanas saucās bērnudārzs “Gailītis”, pagaidām konkrētu lēmumu nav.
Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Gints Ločmelis skaidro, ka ēka vēl tiek atbrīvota no mēbelēm un citām sadzīves lietām.
“Zināms, ka jaunajā mācību gadā darbība šajā ēkā vairs netiks atsākta.
Ja ēkai neatradīsies lietotājs, to uzturēsim tā, lai tās stāvoklis nepasliktinātos,” norāda G. Ločmelis.
Savukārt ēka Toma ielā 59 ar domes 18. jūnija lēmumu nodota lietošanā sociālajam uzņēmumam SIA “Api”, kas nodrošina interešu izglītības nodarbības. Ēka nodota lietošanā uz 10 gadiem.
Plašāk šī vieta pazīstama kā “POP ROK skola”. Tās vadītājs Ēriks Hanzovskis stāsta, ka skola pārceļas no līdzšinējām telpām Peldu ielā un tur turpmāk vairs neatradīsies.
“Mēs jau lēnām vācamies iekšā. Ceru, ka ar septembri būsim pārcēlušies pavisam,”
viņš saka.
“Tur ir zālīte koncertiem, ir vietas, kur veikt ierakstus, un klases ir plašākas. Tas ļaus jauniešiem vairāk izvērsties un sanākt kopā, ne tikai individuāli darboties,” Ē. Hanzovskis stāsta, kādēļ jaunās telpas skolai ir piemērotākas.
Būtiska bijusi arī atrašanās vieta. Blakus Uliha ielā ir autobusa pieturvieta, bet pāri Jāņa Čakstes laukumam – tramvaja pieturvieta, tāpēc jauniešiem būs viegli nokļūt uz nodarbībām.
Pirms ievākšanās ēkā notiek remontdarbi – gan kosmētiski, gan tehniski uzlabojumi. Ē. Hanzovskis vērtē, ka ēka līdz šim bijusi labi uzturēta.
“Bērnudārza aura ir ļoti gaiša un pozitīva, protams, arī ļoti krāsaina. Mūzikai mums vairāk vajag stabilāku fonu, tāpēc krāsojam, uzlabojam grīdas un darām vēl šo to.
Bet ēka ir labi apsaimniekota. Centīsimies saimniekot tāpat.”
Ē. Hanzovskis teic, ka vērtēta arī ēka Muitas ielā, kur līdz šim darbojās “Brīnumzeme”, tomēr tā viņu vajadzībām neesot bijusi tik piemērota.
“Galvenais iemesls, kādēļ neizvēlējāmies šo vietu, bija sabiedriskā transporta pieejamība. Toma ielā ir citādi: labs rajons, blakus mākslas skola, turpat parks, tramvajs un autobuss,” skaidro Ē. Hanzovskis.
Viņaprāt, Toma ielas ēkas priekšrocība ir arī telpu plānojums. “Telpas nav lielas, bet to ir daudz,” viņš saka.
“POP ROK skolā” ir aptuveni 200 līdz 250 audzēkņu. Vasarā skaits ir mazāks, bet, sākoties jaunajam mācību gadam, tas pieaug.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
