Daļa izkāpuši Lietuvā, seši cilvēki tālāk devušies uz Tallinu, bet vēl vairāki palikuši Rīgā, kur viņiem ir radi vai draugi. Kijevas iedzīvotājam, 55 gadus vecajam Jevgēnijam Kiričenko Latvijā nav neviena. Viņš kopā ar savu desmit gadus veco dēlu Iļju vakar ieradās Liepājā. “Grūti pateikt. Laikam sirds pateica priekšā,” teic vīrietis, jautāts, kāpēc izvēlējās mūsu pilsētu.

“Salīdzinot ar to, kas notiek mūsu dzimtenē un ko nākas piedzīvot cilvēkiem Ukrainā, jūtamies brīnišķīgi. Par sevi nepārdzīvojam, sirds sāp par tiem cilvēkiem, kas palika tur. Pat ja mums šeit būs jāēd tikai plika maize, ticiet man, mēs nebūsim sarūgtināti,” pēc tālā un nogurdinošā ceļa saka Jevgēnijs.

Vīrietis pastāsta, ka no Ukrainas galvaspilsētas paguvuši izbraukt, vēl pirms tur sākusies Krievijas armijas apšaude. Vispirms devušies uz Rietumukrainu, pēc tam uz Poliju. Uz Ukrainas un Polijas robežas pavadījuši divas diennaktis, viņa sieva, kas bēgļa gaitās devusies ar savu automašīnu, tur iestrēgusi vēl ilgāk un tikai vakar iebraukusi Polijā, no kurienes tālāk mēros ceļu uz Liepāju.

Viņš skaidro, ka uz Ukrainas un Polijas robežas izveidojies transporta korķis aptuveni 40 kilometru garumā. “Sieva trīs diennaktis nav gulējusi. Cilvēki mēģina palīdzēt, atrast kādu, kas sēdīsies pie stūres un atvedīs viņu šurp, jo viņai veikt tik tālu ceļu būs sarežģīti”. Jautāts, kāpēc ceļā pašķīrusies, Jevgēnijs atbild: “Bija tādi ģimenes apstākļi… ilgi būtu jāstāsta.”

Kijevietis Liepājā iepriekš nekad neesot bijis, taču Rīgā un Jūrmalā gan esot paviesojies. Liepājā Jevgēnijs ar ģimeni bez maksas dzīvos dzīvoklī, ko, atsaucoties aicinājumam palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem, piedāvājuši liepājnieki Māris un Inga Vaivodi. “Mums bija brīvs īres dzīvoklis un, ģimenei apspriežoties, nolēmām palīdzēt šādi. Ģimene no Ukrainas pieteicās jau pirmajā dienā. Ja ir tāda situācija, cilvēkiem jāpalīdz,” pauž Māris.

Jevgēnijam Liepājā jau atrasts arī darbs celtniecībā. Par palīdzību un atbalstu viņš latviešiem saka lielu paldies. Tomēr šeit atbraucējiem jau nācies saskarties ar kādu problēmu – ne bankās, ne valūtas maiņas punktos nav iespējams samainīt Ukrainas grivnas pret eiro, pastāsta Māris. “Kijevā viss mums bija, arī savs bizness. Tagad tur nav ne māju, ne dzīvokļu. Nezinu, kā tas viss beigsies. Krievi šauj pa dzīvojamām mājām ar spārnotajām raķetēm. Mūsu māja, paldies Dievam, nav cietusi, taču tajā pilsētās rajonā, kurā dzīvojamām, apšaudes notiek nemitīgi.”

Jevgēnija sieva jau rudenī paredzējusi, ka Ukrainā krievi sāks asinsizliešanu, pats viņš gan tam neesot ticējis. Tagad vīrietis spriež: sievas intuīcija, kas pamudinājusi jau laikus doties prom no Kijevas, ģimeni ir paglābusi. Tagad iedzīvotājiem izbraukt no Ukrainas galvaspilsētas neesot iespējams – ceļi un tilti sabombardēti.

“Vai tad viņš [Krievijas prezidents Vladimirs Putins] ienīst tikai mūs? Nākamā ir Polija! Viņš vēlas Padomju Savienību ne tikai atjaunot, bet arī paplašināt, pievienojot tai arī citas postpadomju valstis – Ungāriju, Čehoslovākiju, Poliju,” ar pārliecību saka Jevgēnijs.

Sievai vecāki palikuši okupētajā Donbasā, pašam citu radu Ukrainā neesot. Taču kara šausmas nākas pārdzīvot viņa draugiem, kas stāsta, ka šajās dienās cilvēki bez ieročiem, kailām rokām apstādinot Krievijas bruņumašīnas, pat guļas zem tankiem. “Tie ir īsti patrioti,” viņš nosaka. Pats gan veselības dēļ dienestam neesot derīgs, un kā dēla aizbildnis kopā ar Iļju varējis izbraukt no valsts (karastāvokļa dēļ no Ukrainas netiek izlaisti šīs valsts pilsoņi vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem – I.O.).

“Ļoti pārdzīvoju par draugiem,” saka vīrietis, norādot, ka Liepājā iecerējis darboties arī kā brīvprātīgais, lai no šejienes palīdzētu saviem tautiešiem un informētu krievu sabiedrību par to, kas notiek Ukrainā. “Jo viņi nezina! Kad draugiem Maskavā rakstu par to, ko pats redzu, sūtu attēlus, viņi tik un tā netic. Viņi saka, ka Ukrainas hunta mūs zombē!”

“Kurzemes Vārda” rīcībā ir informācija, ka pēdējo dienu laikā Liepājā ieradušies vēl citi bēgļi no Ukrainas, kam liepājnieki devuši mājvietu un palīdz atrast darbu.

Liepājas Reģionālā slimnīca labprāt piedāvātu darbu Ukrainas mediķiem, kuri devušies bēgļu gaitās un varētu ierasties Latvijā un Liepājā, pavēstīja iestādes pārstāve Indra Grase. Slimnīca ir gatava uzņemt kolektīvā gan ārstus, gan māsas, gan māsu palīgus no Ukrainas. Taču vienlaikus ir nepieciešams veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai mūsu slimnīcās varētu strādāt mediķi no Ukrainas, norāda veselības aprūpes iestāde.