“Turpināsim “Beverīnas” nogrimšanas apstākļu izmeklēšanu,” teica Latvijas Jūras administrācijas vecākais avāriju izmeklēšanas inspektors Staņislavs Čakšs. Lai tas varētu notikt, hidrogrāfijas kuģis “Kristiāns Dāls” jāaprīko ar papildu ierīcēm. Neesot izslēgts, ka talkā vēl aicinās ūdenslīdējus.

Tagad no hidrogrāfijas kuģa rūpīgi paredzēts pārlūkot SOS signālu izplatīt nepaguvušā un negaidīti strauji nogrimušā tralera apkārtni, lai paraudzītos, vai arī tur atrodas krāsainā metāla kabeļi. Pagājušajā sestdienā tādu kabeļu rituļus ūdenslīdēji, kas bija iegremdējušies dzelmē, ieraudzīja kuģa kravas telpās. Smagie rituļi nebija nostiprināti un atradās kuģa kreisajā pusē. Iespējams, tāpēc kuģa korpuss bija dziļi iegrimis jūras gultnes smiltīs. “Ūdenslīdēji pārliecinājās arī par to, ka kuģis ir stipri bojāts. Speciālisti atzina, ka metāllūžņu kravas pārvietošanās pie kreisā borta varēja būt par iemeslu kuģa straujajai nogrimšanai. Toreiz S.Čakšs norādīja, ka ir nepieciešams noskaidrot, vai kabeļi atradušies arī uz “Beverīnas” klāja.

 Vairāk par visu liepājniekus un arī zvejniekus satrauc kuģa komandas liktenis. Kur ir zvejnieki? Meklētājiem nav izdevies atrast nevienu no apkalpes locekļiem. “Jūra ietur pauzi,” teica S.Čakšs. Viņš piebilda, ka šajās dienās ir mainījies arī vēja virziens. Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns pastāstīja, ka vējš diezgan būtiski spēj ietekmēt jūras straumi. Vakar, piemēram, pūtis krasta vējš. Tas nozīmē, ka ūdeņi plūda projām no liedaga.

“Kurzemes vārds” uzzināja, ka, jūtot līdzi nogrimušā kuģa apkalpes locekļu ģimenēm un tuviniekiem, zvejnieki uzsākuši vākt naudas līdzekļus. “Kurzemes Vārds” uzzināja, ka neviens no “Beverīnas” apkalpes locekļiem nav bijis apdrošināts. Kāpēc? Arī tas ir jautājums, kas prasa atbildi. Zvejnieki plānojot tuvākajā laikā doties uz kādu no bankām, lai atvērtu kontu. Kad tas būs izdarīts, tāpat iedzīvotāji varēs sniegt atbalstu nelaimē nonākušajiem cilvēkiem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”