Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sakņu un piederības svētki

Sakņu un piederības svētki
21.05.2007 18:58

0

Latviešu biedrības nama zāle. Uz skatuves ikona ar svētajiem Kirilu un Mefodiju. Pie tās deg svecīte. Uzrunu saka pareizticīgo Svētā Aleksandra Ņevska katedrāles priesteris tēvs Aleksejs. Aicina godināt šo abu mūku piemiņu, kas likuši pamatus slāvu rakstībai un kultūrai, glabāt vienotību slāvu tautu vidū, vienoties mīlestībā pret Dievu, jo tas ir pamats, kas vieno arī cilvēkus ar vienām – slāvu saknēm. Tā sestdien sākās Slāvu kultūras un rakstniecības svētki, kas veltīti slāvu rakstības tēviem, brāļiem svētajiem Kirilam un Mefodijam. Svētkus mūsu pilsētā jau otro gadu organizē Liepājas ukraiņu biedrība “Rodīna”.

1994.gada 9.martā Ukrainas Ministru padome nolēmusi 24.maiju izsludināt par Slāvu rakstniecības un kultūras svētkiem. Kopš tā laika Anatolija Vaseiko dzimtenē šajā dienā godina abus svētos, kuri 863.gadā no grieķu valodas slāviski pārtulkoja daļu Svēto Rakstu, un līdz ar to slāvu zemēs ienāca arī pareizticība.

Sarīkojuma gaitā skanēja ne tikai krievu un ukraiņu, bet arī baltkrievu, čehu, poļu valoda. Liepājas baltkrievu biedrības “Mara” pārstāve Valentīna Gribovska runāja par savas tautas dzejnieku Jankas Kupalas un Jakuba Kolasa pienesumu un nozīmi baltkrievu kultūrā. Latvijas un Čehijas sadarbības biedrības pārstāve Stefānija Zagorska savukārt uzsvēra, ka apustuļi Kirils un Mefodijs ir arī čehu tautas svētie, 5.jūlijā viņu godināšanai iedibināti čehu nacionālie svētki. Vieta, kur abi mūki dzīvojuši, ir svētvieta, ko ik gadu apmeklē desmitiem tūkstoši svētceļnieku. Viņa arī lasīja palielu epizodi par Morāvijas karaļa un svētā Mefodija sadursmi, pēc kuras svētais tika izraidīts no Morāvijas. Interesanti bija arī viņas demonstrētie semantiskie un fonemātiskie čehu un krievu valodas vārdu salīdzinājumi. Poļu savienības Liepājas nodaļas priekšsēdētājs Zenons Garkulis-Gurēvičs runāja par senslāvu apdzīvotajām teritorijām, kur tika lietotas slāvu valodas. Krievu kultūras biedrības “Posoloņ” pārstāve Olga Kriļa iedziļinājās Kirila un Mefodija veidotā alfabēta īpatnībās, pastāstīja par pirmajām slāvu ābecēm un ielūkojās iemeslos, kāpēc starp atsevišķām slāvu tautām radās robežšķirtne. Bet Ukraiņu biedrības “Rodīna” priekšsēdētājs Anatolijs Vaseiko atgādināja, ka senslāvu valoda bija trešā pasaules valoda, kurā tika pārtulkota Bībele.

Dalībniekus apsveica Ukrainas Goda konsulāta Ventspilī konsula palīgs Jurijs Oļeņiks un Krievijas Ģenerālkonsulāta Liepājā konsuls – padomnieks Aleksandrs Jerohins. Bet Ukraiņu biedrību apvienības pārstāvis Viktors Stefanovičs, kurš gan atcerējās ukraiņu literārās valodas pamatlicēju Tarasu Sevčenko un tās pilnveidotāju Ivanu Franko, gan aicināja neaizmirst, ka slāviem, kas dzīvo latviešu zemē, ir vajadzīga arī latviešu valoda, ka tā šajā zemē ir kopējā valoda visiem cilvēkiem, neatkarīgi no tautības.

Šo svētku iniciators mūsu pilsētā ir Anatolijs Vaseiko, kurš ir biedrības “Rodīna” priekšsēdētājs. Kas viņu uz to mudinājis? Viņa atbilde: “Savas tautas sakņu izjūta.” Dzimis Ukrainā, dienējis Liepājā, pēc tam palicis te strādāt 426.celtniecības pārvaldē, pabeidzis politehnikumu, kļuvis par iecirkņa priekšnieku, kādu laiku strādājis Kaļiņingradas apgabalā, kopš 1996.gada strādā “Liepājas metalurga” šķirņu dzelzs velmētavā. Lai būtu vairāk kopā ar tautiešiem, iestājies ukraiņu biedrībā “Svetanka”. Taču pēc kāda laika sapratis, ka tas, ar ko tā nodarbojas, šeit dzīvojošiem ukraiņiem ir par maz. Tur bijuši kultūras un izklaides sarīkojumi, integrācijas pasākumi, taču tie bija paredzēti tikai pieaugušajiem. Tāpēc 2005.gada 14.martā tika reģistrēta vēl vien Liepājas ukraiņu organizācija – biedrība “Rodīna”.

“Mans viedoklis bija, ka mazākumtautību biedrībām,” paskaidro Anatolijs Vaseiko, “vairāk uzmanības jāpievērš bērniem, ka viņiem jāmāca senču valoda, ukraiņu tautas tradīcijas. Liepājā dzīvoja daudz jaunu ģimeņu ar ukraiņu saknēm, kas te bija ieradušās padomju laikā, tām bija bērni, kuri attālinājās no savas tautas, jo skolās mācījās krievu valodā.”

Sapulcinājis ap sevi domu biedrus, gājis aprunāties ar 7.vidusskolas direktori Inesi Fersteri, kuru pazinis kopš laikiem, kad paša bērni mācījušies 12.vidusskolā, kur viņa savulaik strādāja un kur Anatolijs Vaseiko bija vecāku padomes loceklis. Lūdzis telpas biedrībai. Inese Ferstere viņu atbalstījusi. No sākuma jaunās biedrības biedri pulcējušies klasēs. Kad vēlāk atbrīvojusies militārās mācības klase, tur iekārtota pastāvīga biedrības “Rodīna” mītne. Tur 2005.gadā atklāja arī ukraiņu centru “Beregina” (no vārda sargāt), kam jāsargā tās kultūras tradīcijas un parašas, kas no dzimtenes atvestas līdzi. 2005.gada 1.septembrī atklāja arī svētdienas skolu. Pedagogu algām līdzekļus piešķīrusi Liepājas Skolu pārvalde. Tiesa, tajā nav tik liela pieplūduma, kā bija cerēts. Anatolijs Vaseiko domā, tas tāpēc, ka šodienas jauniešiem pārāk daudz citu jauku piedāvājumu – dejas, angļu valoda, sports. Pats galvenais – ja pašos vecākos zudusi savas tautas sakņu izjūta, tad bērnus uz sestdienas skolu īsti nemudina. Biedrībai ir arī bērnu mākslinieciskās jaunrades pulciņš “Ļileja”, kur bērni deklamē ukraiņu dzeju, dzied, muzicē.

Ļoti augstu Anatolijs Vaseiko vērtē palīdzību, ko sniedz Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Ar tā atbalstu iegādāts dators, mūzikas instrumenti, tautas tērpi bērnu ansamblim. Šā gada martā biedrība saņēmusi arī dāsnu sūtījumu no Ukrainas Ārlietu ministrijas – grāmatas, nozīmītes ar valsts simboliku, karogu. Biedrību atbalsta arī Liepājā dzīvojošo ukraiņu ģimenes – kāda tai uzdāvinājusi klavieres, cita magnetofonu, videomagnetofonu. Dāsns ir bijis uzņēmējs Valērijs Kovaļs, kam arī saknes meklējamas Ukrainā, arī Ivans un Svetlana Meļņičenko.

Kā Liepājā un Latvijā jūtas pats Anatolijs Vaseiko? “Labi, komfortabli,” viņš saka, “te bērni dzimuši, skolu beiguši. Pats pēc dienesta pabeidzu tehnikumu. Meita Marjana pabeidza Latvijas Universitāti, studēja ārzemju valodas, dēls Maksims studē Transporta un sakaru institūtā Rīgā. Te sieva mirusi, apglabāta. Ukrainā vairs neatgriezīšos. Vecāki miruši. Ciems, kurā dzimu, pamiris, cilvēki to tikpat kā pametuši. Protams, sekoju notikumiem Ukrainā. Jūtu līdzi tur esošajai politiskajai krīzei. Sāp, ka tautieši tās dēļ cieš.”

Latvijas pilsonis gan Anatolijs Vaseiko nav. Apvainojies par politiskās situācijas pavērsieniem. Naturalizēties nevēlas, uzskata, ka pilsonību nopelnījis, 1990.gadā balsodams par Latvijas izstāšanos no PSRS. Ikdienā dvēseli veldzē savā biedrībā, lai arī saka, ka tas ir gana smags darbs – turēt kopā tik dažādus cilvēkus, modināt viņos nepieciešamību kopt piederību savai tautai.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Mazie “Ļilejas” dalībnieki, kas dziedāja uz Latviešu biedrības nama skatuves, Liepājā jūtas labi.

Tēvs Aleksejs atgādināja, ka slāvu tautas ir pateicīgas svētajiem Kirilam un Mefodijam.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz