Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji devās dzēst piecus kūlas
ugunsgrēkus. Lielākais kūlas ugunsgrēks aizvadītajā diennaktī reģistrēts
Piltenē, kur pērnā gada zāle dega divu hektāru platībā, portālu informēja VUGD
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele.

Dienu iepriekš kūlas ugunsgrēks izcēlās arī mūsu pilsētā – O.Kalpaka
ielā dega pērnā zāle 50 kvadrātmetru platībā. Kopumā ugunsdzēsēji glābēji
dzēsuši jau 34 kūlas ugunsgrēkus.

”Saglabājoties saulainam un sausam laikam, kā arī ņemot vērā to, ka
Latvijā vairs nav sniega, VUGD prognozē, ka, neskatoties uz brīdinājumiem par
kūlas dedzināšanas aizliegumu un kaitīgumu, turpmākajās nedēļās pieaugs
diennaktī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits. Pavasara sākumā kūlas ugunsgrēku
skaits parasti ir daudz mazāks un izdeg nelielas platības, tomēr turoties
siltākam laikam degšanas platības un ugunsgrēku skaits strauji pieaug. Kūlas
ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki,” pēc
glābēju pieredzes skaidro VUGD pārstāve.

VUGD apkopotā informācija liecina, ka 2013.gadā, dedzinot pērnā gada
zāli, kopumā ir izdeguši 1884 hektāri teritorijas. Vislielākās izdegušo
teritoriju platības ir Zemgales un Latgales reģionā, savukārt vismazāk –
Vidzemes reģionā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā –
627, bet vismazāk Vidzemes reģionā – 267.

Kūlas ugunsgrēku skaits un platība reģionos 2013.gadā

No republikas pilsētām vislielākā izdegušo teritoriju platība ir
Rīgas pilsētā – 103 hektāri, bet vismazākā – Valmierā, kur izdega tikai 0,27
hektāri. Rīgas pilsētā pagājušajā gadā arī reģistrēts vislielākais kūlas
ugunsgrēku skaits. Ugunsdzēsēji glābēji Rīgā dzēsuši 220 kūlas ugunsgrēkus.
Vismazāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Valmierā un Rēzeknē. 

Kūlas ugunsgrēku skaits un platības republikas pilsētās 2013.gadā

”Vislielākās uzslavas ir pelnījis Baltinavas, Beverīnas, Naukšēnu,
Rucavas, Tērvetes, Vaiņodes, Vecpiebalgas un Vārkavas novadi, kuros 2013.gadā
nebija reģistrēts NEVIENS kūlas ugunsgrēks,” arī vairākus mūspuses novadus
uzteic V.Šembele.

Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs no dabas apstākļiem
un cilvēku apziņas, skaidro VUGD pārstāve: ”Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad
ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Savukārt,
ja ilgstoši nav lietus un ir vēss, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka un
kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi
autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu
izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.”

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku
īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg
ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku
kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus,
kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu
daudzveidību un tā vienkāršojas.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī
nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un
nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī
daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.

Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas
ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un
kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos
pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un
piesārņota pilsētas teritorija.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo
ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un
citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji
izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas
rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta
dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu
un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu
maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta
4.daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz
700 eiro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas
pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos,
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām
personām – no 700 līdz 2900 eiro.

Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir
tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta 2.daļā un 179.panta 4.daļā paredzēto
administratīvo pārkāpumu lietas.

VUGD arī informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada
17.februāra noteikumu Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes
īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu
kūlas dedzināšana.

Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai VUGD uzliek
naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai –
no 280 līdz 1400 eiro.

Arī Liepājas pilsētas pašvaldība atgādina: kūlas dedzināšana
ir stingri aizliegta un uzskatāma par likumpārkāpumu, portālu informēja pilsētas
domē.

”Ik gadu saskaramies ar neskaitāmiem kūlas dedzināšanas
gadījumiem. Neapkoptas un nenopļautas teritorijas visbiežāk ir kārdinājums, lai
aizdegtu sērkociņu vai šķiltavas, ar mērķi likvidēt pērno zāli, šādi nodarot
neapzinātu kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai. Bojā iet kukaiņi,
dažādi grauzēji, kuru alas atrodamas zemē, arī putni, kuri savas ligzdas vij uz
zemes. Uguns nemanāmi paliek nekontrolējama vēja ietekmē, pakļaujot briesmām
arī mežus, ēkas un pašu cilvēku veselību un dzīvību. Arī pagājušajos gados
reģistrēti ugunsgrēki, kuros sadeguši neskaitāmi īpašumi, kā arī bojā gājuši
cilvēki,” atgādina pilsētas pašvaldībā, piebilstot: ”Lai arī kūlas ugunsgrēku
pilsētā ir mazāk un to skartās platības salīdzinoši nelielas, šo ugunsgrēku
bīstamība ir daudz augstāka, jo pilsētās ir daudz blīvāka apbūve un vairāk
cilvēku.”

Pašvaldība aicina vecākus un skolotājus izglītot bērnus par
kūlas dedzināšanas iespējamajām sekām, pievēršot pastiprinātu uzmanības
jautājumiem par ugunsdrošību.

Liepājas pilsētas Pašvaldības policija aicina
aculieciniekus, redzot pie iespējamām kūlas dedzināšanas vietām rosāmies
aizdomīgus cilvēkus, par to informēt pilsētas Pašvaldības policiju zvanot pa
tālruni 63420269.