liepajniekiem.lv
Salidojuma rīkošanā iesaistījies ģimnāzijas, kā raksturo kolēģi, mazais, enerģiskais motoriņš Signe Berga. Viņa ir savas skolas patriote no papēžiem līdz matu galiņiem.
Kritiskās situācijās nestreso
Stāstot par salidojumu, S. Berga atkāpjas nedaudz vēsturē – ieplānotās skolas simtās jubilejas svinības izjauca pandēmija. Bija ieplānots ļoti vērienīgs pasākums, bet kovids to apstādināja.
Daudzi turpinājuši jautāt, kad tad būs. Nolemts, ka jātaisa uz nākamo – pusapaļo – skaitli, nosaukumu “Starp gadsimtiem” atstājot.
“Kas tad ir salidojums? Atbilde pavisam vienkārša – tā ir tikšanās, tās ir atmiņas, saruna, kopābūšana ar savējiem, kas varbūt nav satikti 10, 15 vai 40 gadus.
Tā, manuprāt, ir lieliska iespēja satikties vietā, kur esi pavadījis savu jaunību,”
S. Berga iezīmē salidojuma būtību.
Skola ir ļoti mainījusies, līdz ar to pārsteigti būs arī beidzēji pirms desmit gadiem. “Izremontēta, skaista, lepna pils,” vērtē skolotāja, ar smaidu stāstot, ka pašai visa mūža garumā sanācis dzīvoties pa senām ēkām: mācījusies muižā Dzelzavas pamatskolā, pēc tam pilī – Cesvaines vidusskolā.
S. Berga atceras, ka ģimnāzijas simtgades atzīmēšanai bija izvēlēta koncertzāle “Lielais dzintars”, bet, domājot par 105. dzimšanas dienu, nolemts, ka tomēr svinības jārīko mājās – ģimnāzijā, kur katrs stūrītis raisa atmiņas un piederību.
Salidojumu izglītības iestāde rīko kopā ar biedrību “Pirmā skola”.
Stāstot par iesaistītajiem, S. Berga teic, ka “esam neliela, radoša komanda, kas jau visa gada garumā domājusi, plānojusi, uzklausot idejas un nonākot pie kopsaucējiem”.
“Mēs gribam, lai visi jūtas gaidīti un lai visi jūtas apmierināti,”
uz kādu rezultātu tiek cerēts, atzīst skolotāja.
Viņas kolēģe Ineta Drēže norāda, ka Signe ir īstais cilvēks, kuru piesaistīt salidojuma rīkošanā. Viņa ir pozitīva, radoša, komandas cilvēks, kurš prot aizraut citus – gan kolēģus, gan jauniešus.
Un viņai piemītot spējas “uzburt” skolas lielos pasākumus, kuri ir kļuvuši par neatņemamām skolas tradīcijām.
“Signes talants ir sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, spēja pieņemt lēmumus un arī kritiskās situācijās nestresot.
Viņa ir tas cilvēks, kurš “to bildi” redz kopainā un ar savu lielo pieredzi pasākumu organizēšanā prot šo procesu virzīt,” vērtē I. Drēže, kolēģi raksturojot ar vārdiem – ģimnāzijas mazais, enerģiskais motoriņš.
Brīvas, bet cieņpilnas attiecības
Liepājas Valsts ģimnāzijā S. Berga strādā no 1990. gada 1. janvāra. Viņa skaidri atminas, kā ienākusi šajā skolā, un meiteni no Rīgas silti pieņēmuši. S. Berga nu kļuvusi par skolas absolūtu patrioti.
“Vispār esmu no Vidzemes,” skolotāja stāsta, un pirmā darba vieta pēc studijām bijusi Rīgā. “Bet mans vīrs nāk no Kurzemes, un viņš mudināja, lai meklēju darbu kaut kur šajā reģionā.”
Tā nonākts Liepājas Valsts ģimnāzijā, un pa šiem gadiem izglītības iestāde nav mainīta.
“Es galīgi neesmu rāmju cilvēks. Skolas direktors Helvijs Valcis ir cilvēks ar lielo burtu – intelektuāls, gudrs, viņš man ļauj radoši strādāt, dod rīcības brīvību, kas man ir svarīgi. Arī kolektīvs ir ļoti radošs, demokrātisks un atbalstošs.
Katrs skolotājs godprātīgi dara savu darbu. Vēl pati skolas vide ir iedvesmojoša,”
kādēļ ir uzticīga ģimnāzijai, stāsta Signe.
“Skaistas un izremontētas telpas mums agrāk šķita utopija. Atceros, kā izlaidumos ar meijām centāmies nosegt neglītās vietas, lai pēc kaut kā vismaz izskatītos.
Bet no 2018. gada mēs tiešām esam Latvijas skaistākajā skolā, kā to nodēvēja grupas “Sudden Lights” solists Andrejs Reinis Zitmanis, pie mums viesojoties “Koru karos”.”
Savukārt attiecības ar skolēniem S. Berga raksturo kā brīvas, bet tajā pašā laikā cieņpilnas. “Ļoti jauki, domājoši, gudri jaunieši,” viņa paslavē audzēkņus.
Viens no viņas skolēniem ir Renārs Spinga, 2018. gada absolvents. Viņš pārstāv biedrību “Pirmā skola”, patlaban arī iesaistījies salidojuma rīkošanā.
Tuvāk S. Bergu Renārs iepazina, kad aktīvi darbojās skolas parlamentā, vēlāk kļuva arī par tā prezidentu, un parlamenta koordinēšana bija skolotājas Signes pārziņā.
“To var tikai apbrīnot, cik ļoti cilvēks var būt iekšā skolas dzīvē un darbos. Nesavtīgi darot, lai būtu labāk gan skolai, gan skolēniem, neko par to neprasot.
Skolotāja ir cilvēks, kurš dara vairāk, nekā ir viņas pienākumos.”
Renārs paredz, ka pie S. Bergas salidojuma dienā veidosies rindas. Daudz būs to, kas vēlēsies pedagoģi satikt, aprunāties, apskaut.
“Viņu dēvējām par mūsu, skolēnu, mammu. Jo turēja rūpi par mums – gan palīdzot, gan arī kļūstot par uzticības personu. Viņa varēja pateikt arī kādu stingrāku vārdu, būt tieša, atgādinot, ka ētikas, uzvedības normas jāievēro.”
Ir dzīve ārpus skolas
Bet skola nav visa Signes dzīve, un viņa arī nevēlas sev zīmogu “Skolotājs”: “Uzskatu, ka skolotājs nedrīkst dzīvot tādā savā rāmī, mācīt tikai savu mācību priekšmetu, iztikt bez hobijiem. Tad jau tu vairs neesi citiem interesants.”
S. Berga, kā pati raksturo, ir pusprofesionāls gids. “Tūrisms atnāca nejauši un ir klātesošs no jaunības gadiem. Rīgā mani draugi strādāja ceļojumu aģentūrā, un tā arī es tur nevilšus nonācu.
Turpinu pa vasarām braukāt apkārt, Igaunija ir manas otrās mājas.
Dodos uz Slovākiju, Poliju… Tas ir ļoti labs hobijs un enerģijas avots,” atzīst skolotāja, kuras liela kaislība ir sēņošana un meža ogu lasīšana.
“Man ļoti patīk būt kalnos,” viņa atklāj vēl kādu savu aizraušanos. Turp dodas gan kāpt, gan slēpot – dažādos gadalaikos.
Patiesībā pedagoģija S. Bergas dzīvē ir nejauša. Pēc vidusskolas viņa stājusies konservatorijā uz režisoriem. Kad palikusi tikai maza astīte, tomēr iestājeksāmenā izkritusi.
Lai nelaistu gadu vējā, un atgriezties laukos nav gribējusi, iestājusies Latvijas Universitātē Pedagoģijas fakultātē. “Lasīt grāmatas man patika, rakstīt arī,” viņa skaidro izvēli.
“Bet man bija tik izcila grupa, ka es paliku, par režisoriem vairs nedomāju. Dzīvē jau viss notiek tā, kā tam jānotiek.”

Vizītkarte
Signe Berga
- Dzimusi 1966. gada 9. septembrī.
- Liepājas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā; vada klašu audzināšanas metodisko komisiju; latviešu valodas skolotāja.
- Mācījusies Dzelzavas pamatskolā, Cesvaines vidusskolā.
- Absolvējusi Latvijas Universitātē studiju programmu “Latviešu valoda un literatūra un audzināšanas darba metodika”; Liepājas Universitātē iegūts maģistra grāds pedagoģijā.
- Mamma meitai Annijai Evelīnai Gulbei, dēlam Kristapam Bergam, ome mazbērniem Kristoferam un Hugo.
- Patīk būt pie dabas, kalnos.
- Vada ekskursijas tūristu grupām gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.