Piektdiena, 12. aprīlis Jūlijs, Ainis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Salūts – gribēts, bet nevēlams?

Uguņošana gadumijā Liepājā bijusi ilggadēja tradīcija, taču pēdējos gados aizvien biežāk runāts, ka salūtam jāmeklē videi draudzīgākas alternatīvas, kas netraumē dzīvniekus un ir pieņemamas arī no ētiskā viedokļa. Tikmēr ir ļaudis, kas turpina savos svētkos izmantot salūtu un skumst, ka tas vairs nav vērienīgi baudāms pilsētas centrā.

Salūts – gribēts, bet nevēlams?
Svētku salūts daudzus gadu desmitus bijusi iecienīta tradīcija, tāpēc joprojām netrūkst ļaužu, kas skumst, ka uguņošanas gadumijā nebūs. Tikmēr jaunā tendence ir domāt par dažādām alternatīvām, kas varētu sagādāt ne mazāk prieka. (Foto: Ģirts Gertsons)
Svētku salūts daudzus gadu desmitus bijusi iecienīta tradīcija, tāpēc joprojām netrūkst ļaužu, kas skumst, ka uguņošanas gadumijā nebūs. Tikmēr jaunā tendence ir domāt par dažādām alternatīvām, kas varētu sagādāt ne mazāk prieka. (Foto: Ģirts Gertsons)
29.12.2023 05:00

"Kurzemes Vārds"

Kulminācija – gaismas, mūzika un konfeti

Liepājā gadumijā pašvaldības rīkota uguņošana pēdējoreiz notika, laukumā pie koncertzāles “Lielais dzintars” sagaidot 2020. gadu.

Gadu pirms tam salūtu atcēla spēcīgā vēja dēļ, bet 2020./2021. gadu mijā, kad bija iecerēts, ka ugunspuķes debesīs šausies vairākās vietās pilsētā, salūtu nevarēja rīkot pēc valdības lēmuma kovida pandēmijas dēļ.

Uguņošana mūsu pilsētā izpalika arī pirms gada, jo Liepāja tāpat kā vairākas citas Latvijas pilsētas apņēmās svētku laikā salūtu nerīkot, kamēr turpinās karš Ukrainā.

Šī iemesla dēļ arī šajā gadumijā Rožu laukumā raķetes gaisā nešaus.

“Protams, Jaunais gads galvenokārt saistās ar pusnakts mirkli, un Kultūras pārvalde, plānojot svētku pasākumu, gatavojas cilvēkus ar kaut ko pārsteigt,” pauž Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

Jaunā gada atnākšanas brīdi Liepājas centrā sagaidīs ar iespaidīgu svētku konfeti un īpašu gaismu režiju, kā arī spēcīgu muzikālu pavadījumu. 

Turklāt konfeti, kas izšausies pār svinētāju galvām, būšot no dabai draudzīga materiāla, kas mitrumā izšķīst. “Arī par ekoloģijas komponenti ir padomāts,” atzīmē N. Lazdāns.

Pašvaldības pārstāvji ne reizi vien diskutējuši par alternatīvu ierastajai uguņošanai, piemēram, par sabiedrībā aktīvi apspriesto lāzeru vai dronu šovu. Taču laikapstākļi mūsu pilsētā šādām izklaidēm neesot pateicīgi.

“Ja ir pietiekami stiprs vējš, kura dēļ nedrīkst rīkot uguņošanu, tad šādos laikapstākļos nenotiks arī dronu šovs.

Vējainā laikā laist gaisā dronus ir tikpat riskanti kā uguņošana,”

skaidro Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks.

Arī veiksmīgam lāzeru uzvedumam vajadzīgi piemēroti laikapstākļi. Lāzera stars redzams tajā brīdī, ja ir dūmaka, bet stiprāks vējš ātri vien to izkliedē. 

Jārēķinās arī, ka šīs salūta alternatīvas, lai tās būtu gana iespaidīgas, prasa arī krietni lielākas izmaksas.

“Tas, ka 60 vai 70 droni debesīs iezīmē skaitli “2024” un aizlaižas virs māju jumtiem, iespējams, maksātu mazāk. Taču tas nerada iespaidīgumu.

Vērienīgs šovs prasītu visu Jaungada svinību budžetu un pat vairāk,”

spriež N. Lazdāns.

Liepājā Jaungada pasākuma izmaksas palikušas nemainīgas jau vairākus gadus – tie ir 80 tūkstoši eiro, lai gan pieauguši gan mākslinieku honorāri, gan tehniskais nodrošinājums un citas izmaksas.

Pēdējais notikušais salūts mūsu pilsētā izmaksāja ap 12 tūkstošiem eiro.

Atteikšanās no uguņošanas svētku pasākuma rīkotājiem ļaujot vairāk līdzekļu novirzīt citām izdevumu jomām, piemēram, aicināt “dārgākus” mūziķus.

Arī novadā uguņošanas nebūs

“Pēc novadu reformas salūti nav bijuši, un tos neplānojam arī turpmāk,” saka Dienvidkurzemes novada pašvaldības Finanšu daļas vadītājs Gints Brumbergs.

“Pirms reformas bijušajos novados uguņoja, bet mums nav datu, kur tas notika un cik maksāja.

Tāda informācija nav uzkrāta, ne arī vairs iegūstama.”

Šogad kopīgu Jaungada sagaidīšanu rīkos Grobiņā. Pilsdrupās pēc pusnakts uzstāsies Valmieras aktieru grupa “Žerāri”.

“Mūsu doma ir pārliecināties, vai cilvēkiem patīk alternatīva, ka nešaujam gaisā raķetes, nav arī lāzeršova un citu efektīgas izklaides elementu,” saka Dienvidkurzemes Kultūras pārvaldes vadītāja Linda Pričina un pieļauj, ka arī citugad piedāvās šādi atzīmēt gadumiju, ja vien būs labas atsauksmes.

“Šis būs izmēģinājuma gads, tad redzēsim, kā grobiņnieki uztver, ka nav uguņošanas.

Kad Grobiņā salūtu šāvām, vienmēr esam saskārušies ar divējādu attieksmi – vieniem tas patika, citi nosodīja,”

L. Pričina uzsver, ka kovida laiks, kad salūts bija aizliegts, mainījis cilvēku attieksmi.

Viena daļa arī sāk domāt, ka daudz naudas izšauj gaisā, lai gan Grobiņā salūts nekad nav bijis par lielu naudu. Vienalga bijis jādzird, ka dzīvnieki nobijušies, aizmukuši.

Skan kā sprāgstoši lādiņi

Viens no iemesliem, lai atteiktos no uguņošanas, ir arī daudzie ukraiņu bēgļi, kas šurp pārcēlušies, lai izbēgtu no kara šausmām, bet salūta sprādzieni nevilšus atgādina sprāgstošu lādiņu troksni.

Ukrainiete Viktorija uz Latviju atbrauca nesen – augustā, tā ka karš sievietei svaigā atmiņā. “Neko labu es par salūtiem nedomāju, tāpēc ka tie ļoti atgādina īstu apšaudi,” saka Liepājā dzīvojošā ukrainiete.

Viņa no Ukrainas neaizbrauca pusotru gadu kopš kara sākuma, jo nevarēja pamest savus vecākus, kas ir lielā vecumā.

“Manam tētim 84 gadi, viņš akls, tik tikko gāja ar nūjiņu, bet tagad nestaigā vispār, kājas atteikušās pavisam. Viņš guļ slimnīcā,” meita atklāj ģimenes traģēdiju.

“Es Ukrainā atrados kopš kara sākuma. Visu ko redzēju, piedzīvoju un izjutu, zinu, ka šāvieni, sprādzieni ļoti atgādina salūtu.

Tie ir šausmīgi. Dzirdot ko līdzīgu tādam troksnim, ir ārkārtīgs stress, nez cik reižu lielāks par parastu uztraukumu. Liekas, ka atkal atrodies pagātnē un kuru katru mirkli var kas trāpīt pa galvu; nezini, vai izdzīvosi.”

Viktorija negrib dzirdēt salūtu un arī negrib, lai šo troksni dzirdētu bērni. Taču kā lai viņus no tā pasargā? Varbūt jāslēpj galva spilvenā, jo, iespējams, tas var līdzēt.

“Kurš karu nav pieredzējis, tas nesapratīs, ko mēs izjūtam. Viņam varbūt būs jautri, redzot salūtu, jo krāsainas gaismas, bet mums nepavisam ne. Mūs tas atgriezīs šausmās,” Viktorija saka.

Dzīvnieki balsotu pret

Tehnisko zinātņu doktors Andris Ansis Špats, kurš vairāku gadu garumā pētījis salūta negatīvo ietekmi uz dabu, pastāsta, ka svarīgi ir aizdomāties par to, kas sadeg, šaujot salūtu.

“Deg vairāk vai mazāk kaitīgas krāsvielas, deg dažādu metālu maisījums.

Ja cilvēks pats kādreiz ir trāpījis tajos dūmos, viņš zina, ka tie ir skābi, ka grūti paelpot,”

skaidro A. A. Špats.

Doktors ilgstoši ir pētījis tieši teritoriju ap Bīriņu pili un no tās netālu esošo Bīriņu ezeru. Viņš novērojis salūtu, kas pētījuma laikā kopā ildzis vairāk nekā 100 stundas.

Un, ņemot vērā, ka degmaisījuma saturoši metāli nokļūst mākoņos, viņš norāda, ka salūta atliekas un smago metālu elementi izplatās arī blakus teritorijās, nevis tikai tur, kur raķetes šautas. “Pētījām ezera dūņas, un analīzes uzrādīja, ka tās ir pilnas ar šiem smagajiem metāliem.”

“Kaitīgie elementi nosēžas arī uz dzīvniekiem – gan mājas, gan meža. Netālu no šīs populārās salūtu šaušanas vietas tika audzēti truši.

Man pazīstamais trušu kāvējs sauca skatīties dzīvnieku aknas, jo tās izskatījās gluži kā alkohola sabojāti orgāni,”

stāsta A. A. Špats.

Viņš noskaidrojis, ka dzīvnieki pārtikuši no vietējās zāles, kas, visticamāk, arī bija pārklāta ar kaitīgiem salūta elementiem.

“Šobrīd tajā apkaimē vairs neaudzē pat govis, jo cilvēki, iespējams, apzinājušies, ka arī piens vairs nav labs. To, ka jebkura raķete ir kaitīga, vajadzētu apzināties visiem.”

No salūta un petaržu šaušanas cieš arī mājdzīvnieki, visbiežāk – suņi, kuri, sabijušies no salūta trokšņiem, mēdz no saimnieka aizmukt, izlecot no rokām vai noraujoties no siksniņas.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Liberta” vadītāja Ildze Saulīte komentē, ka pārsvarā suņi aizmūk, ja tiek šauts iepriekš neplānots salūts.

“Pēdējos gados šādi gadījumi ir jūtami mazinājušies, jo mēs arī pirms svētkiem cenšamies informēt cilvēkus, kā sagatavot un palīdzēt saviem mājdzīvniekiem.

Bet, ja petardes tiek šautas bez zināma iemesla un negaidīti, tad tam sagatavoties nevar neviens.”

I. Saulīte arī paskaidro, ja suns no raķetēm nebaidījās iepriekšējā salūta laikā, tas nenozīmē, ka viņš nebaidīsies nākamreiz.

Arī Liepājas pilsētas pašvaldības dzīvnieku patversmes “Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere apstiprina, ka pēdējos divos, trīs gados izsaukumi par pazudušiem vai noklīdušiem suņiem Vecgada naktī ir stipri retāki.

“Iespējams, ka suņi sabīstas un pamūk vienalga, bet cilvēki vienkārši ar to situāciju paši ir tikuši galā,” stāsta N. Brūdere.

Liepājnieks Jānis Kalniņš piedzīvojis sava Džeka Rasela terjera Ruffa aizbēgšanu salūta dēļ. 2022. gada Jāņos kāds kaimiņos sarīkoja uguņošanu.

“Pēc pirmajiem blīkšķiem Ruffs man izrāvās no rokām un muka uz turpat esošo labības lauku. Protams, metos viņu ķert, bet tumsā bija grūti tik mazu sunīti saskatīt un dažbrīd nācās vadīties pēc skaņas. Beigās, protams, noķēru,” par piedzīvoto izbīli stāsta J. Kalniņš.

Ruffs no salūta un dažādiem skaļiem trokšņiem baidās vēl joprojām. Viņš satraucies arī, kad Liepājā notikušas kādas militārās apmācības.

“Suns no katra skaļa blīkšķa sabijās. Izejot laukā, uzreiz jau gribēja atpakaļ mājās,” saimnieks pastāsta.

Pirotehniku pirka un pirks

Tikmēr uzņēmuma “International Fireworks Design”, kas organizē salūtus, pārstāvis Kalvis Kalniņš teic, ka par darba trūkumu sūdzēties nevar.

“Mums iet labi, gadumija ir ļoti darbīga,” viņš saka.

Lai arī Liepājā neuguņo, “citur viss notiek”. “Paskatieties uz lielākajām pasaules pilsētām: Sidneju, Londonu, Berlīni, Roterdamu utt. Nekas nav mainījies, viss smuki notiek.”

K. Kalniņa pārstāvētais uzņēmums strādā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām. “Šajā sfērā darbojos kādus 25 gadus, uzņēmumam ir vairāk nekā 10 gadi. Jā, laiki mainās, un mēs ejam līdzi. Šovi paliek kvalitatīvāki, izjustāki utt. Liekam klāt dažādus izteiksmes līdzekļus, tos kombinējam.

Tā, ka būtu jāslēdz uzņēmums ciet vai par to jādomā, – noteikti nav.

Mums ir plašs spektrs, kā mēs darbojamies. Tie ir specefekti, kuros ietilpst arī uguņošana. Mums ir droni u.tml. To visu kombinējot kopā, veidojas multimediāls priekšnesums, ar ko iepriecinām skatītājus.”

Uzņēmējam Andrim Līvam ir daudzu gadu pieredze pirotehnikas pārdošanā. Daloties pieredzē, liepājnieks sacīja, ka aktīvākais iepirkšanās laiks ir gada pēdējā nedēļa un brīdis pirms 31. decembra.

Ļaudis nāks kā pēc raķetēm un stobru blokiem, tā romiešu svecēm, petardēm, uguns strūklakām un daudz kā cita. Nekas neliecina, ka interese par to visu būtu mazinājusies.

Uzņēmējs izteicās īsi:

“Tie, kas vienmēr pirkuši, tie pirks. Neskatoties uz cenu, jo tā ir tradīcija, patīk un vajag. Kam nevajag, tie nepērk.”

Vai pienāks tādi laiki, kad interese par pirotehnikas izstrādājumiem līdzināsies nullei? To, protams, tagad grūti prognozēt, bet varētu būt, ka katrai jaunajai, nākamajai paaudzei salūts tomēr vairs nešķitīs tik pievilcīgs. Iespējams, tiks atrasti citi veidi, paņēmieni, kā svētkus padarīt īpašus un krāšņus. 

Vecgada vakarā blakus baznīcai uguņot nedrīkst

Tiem, kuri tomēr paši rīkos uguņošanu, jāņem vērā, ka Liepājas pilsētas saistošie noteikumi nosaka, ka pirotehnikas “paraugdemonstrējumi” nav atļauti mieram paredzētajā laikā, proti, no pulksten 22 vakarā līdz 6 rītā, tiesa, izņemot normatīvajos aktos noteiktajās svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kad pirotehnikas ugunspuķes var gaisā laist līdz vieniem naktī.

Tāda iespēja, protams, ir arī, sagaidot Jauno gadu.

Liepājas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elva Lubāne atgādina, ka Pirotehnikas izstrādājumu aprites likuma 17. pants nosaka pirotehnikas izmantošanas aizliegumu un ierobežojumus.

Pirotehniku ir aizliegts izmantot, ja, piemēram, tas rada riskus cilvēka dzīvībai, veselībai, mantai un nodara kaitējumu videi, ir liels vējš un arī ja persona ir alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā. Tieši šo aspektu bieži vien svētku raķešu cienītāji neņem vērā.

Tāpat pirotehniskos izstrādājumus nedrīkst izmantot zem elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, koku zariem un citiem šķēršļiem, kā arī tuneļos.

Starp citu, arī tuvāk par 100 metriem no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, lopkopības objektiem, baznīcām, ārstniecības iestādēm, citām sabiedriskām vietām, ja vien nav saņemta īpaša atļauja.

E. Lubāne brīdina, ka par pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (35–350 eiro), bet juridiskajai personai – no septiņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (35–1400 eiro).

Pašvaldības policija pirms svētkiem veic reidus tirdzniecības vietās, kur ir iespējams iegādāties pirotehnikas izstrādājumus, tādā veidā atgādinot par tirdzniecības noteikumiem.

Vēl kārtības sargi reaģē uz iedzīvotāju sniegto informāciju par gadījumiem, kad tiek šauts salūts.

“Par kopējo situāciju varēsim spriest pēc Vecgada vakara, jo tad ir pirotehnikas lietošanas kulminācija, kas mums vēl ir priekšā.

Īpaši vēlamies arī uzsvērt, ka salūts rada stresu dzīvniekiem. Tie var aizbēgt no mājām, aizklīst, kā arī kļūt agresīvi,” saka E. Lubāne.

Droši svētki būs labākā dāvana

Savukārt mediķi atgādina, ka pirotehnika var būt krāšņs svētku papildinājums, taču, ja netiek ievēroti visi drošības noteikumi, tā var kļūt bīstama.

Ja esat izlēmuši svētkos izmantot pirotehnikas izstrādājumus, tie ir jāiegādājas tikai tādos uzņēmumos, kam ir izsniegta atbilstoša licence, kā arī tie jālieto, ievērojot visus drošības noteikumus un jābūt īpaši piesardzīgiem. 

Jāseko līdzi arī konkrētās pašvaldības noteikumiem par uguņošanu, sagaidot Jauno gadu.

To, kādas sekas var nodarīt neuzmanība un pārdrošība pirotehnikas lietošanā, parāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pieredze.

“Diemžēl dienesta mediķi jau var saukt par tradīciju īsi pirms Jaunā gada sagaidīšanas un svētku uguņošanas laikā gūtas smagas traumas,

kas nereti atstāj paliekošas sekas uz visu turpmāko dzīvi. Tās ir plēstas brūces un plaši ķermeņa apdegumi, sejas savainojumi ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem un redzes traucējumiem, arī plaukstu bojājumi ar sadragātiem pirkstiem un amputācijām, lūzumi u.c.

Turklāt traumas gūst ne tikai pieaugušie, bet arī bērni un jaunieši, kuri atstāti bez pieaugušo uzraudzības. Piemēram, pērn Jaungada svinībās divi jauni vīrieši neuzmanības dēļ guva smagas sejas traumas, savukārt pāris dienas pirms tam kādam cietušajam pirotehnika sprāgusi tieši plaukstās, noraujot visus pirkstus,” stāsta NMPD Komunikācijas nodaļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane.

Tāpat NMPD atgādina, ka pirms svētkiem jāpārliecinās, ka uz māju balkoniem vai pagalmā, neatrodas degtspējīgi priekšmeti, jo kaimiņu šautā raķete vai nevērīgi izmestais izsmēķis var izraisīt ugunsgrēku.

“Uguņošanas veidošana ir jāuztic vienam cilvēkam, kurš laikus iepazīstas ar visu izstrādājumu lietošanas instrukciju un iekārto norises vietu, kā arī seko līdzi drošības noteikumu ievērošanai salūta laikā.

Gadījumā, ja pirotehnikas raķetes nav nostrādājušas, tās atkārtoti neaizdedziniet!

Bērni nedrīkst atrasties tiešā pirotehnisko izstrādājumu palaišanas vietā, turēt tos rokās vai aizdedzināt. Svētku laikā jāatceras arī par savu mājdzīvnieku drošību – uguņošanas radītais troksnis bieži vien satrauc un pārbiedē mājdzīvniekus, tādēļ ir būtiski viņus neatstāt vienus pašus bez uzraudzības.

Ja tomēr notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet pa tālruņa numuru 112,” skaidro A. Freimane.

Mirklis, kad vari kļūt par invalīdu

Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) traumatologs ortopēds Toms Arcimovičs stāsta, ka pirotehnikas entuziastu gūtās traumas ir ļoti dažādas, sākot no ļoti vieglām, kad pacienti nemeklē mediķu palīdzību, līdz pat tādām, kas beidzas ar invaliditāti un nāvi.

“Ļoti atkarīgs no izvēlētās pirotehnikas un tās jaudas. Visbiežāk ir sejas, galvas rajona apdegumi, acu traumas, tāpat neizpaliek roku, ķermeņa traumas. Pārsvarā tie ir apdegumi vai kombinētas brūces – muskuļu, kaulu, cīpslu bojājumi.

Gūstot traumu ar pirotehnikas iekārtām, specifiski ir tas, ka šie nav vienkārši apdegumi.

Sprādziens nāk ar lielu enerģiju, kas veicina apdegumu dziļākajos audos. Tas pielīdzināms lādiņa izraisītai traumai, cieš visi apkārtējie audi.”

Ja nelaime notikusi un savainojums ir gūts, traumatologs iesaka nemēģināt pašārstēties mājās, labāk nekavējoties meklēt speciālistu palīdzību.

“Ja ir apdegums dziļākajos audos, mēs paši sev palīdzēt nevaram. Turklāt pirmajā brīdī ārēji šķiet – nekas traks, tomēr īstie bojājumi var atklāties tikai laika gaitā.

Vispirms vajadzētu nekavējoties pamest nedrošo vietu, jo šie lādiņi var sprāgt atkārtoti, uguņošana var nākt no citas puses utt., – un tad izsaukt ātro palīdzību.

Ja cilvēks asiņo, var likt spiedošu pārsēju un skatīties, cik liela ir asiņošana. Ja ir izteikti netīra brūce, var skalot zem auksta ūdens, bet nekādā gadījumā nevajag pašam likt virsū kaut kādas vielas, piemēram, krējumu vai citus tautas līdzekļus. Ir jāmeklē speciālistu palīdzība,” strikts ir traumatologs.

LRS uz vietas sniedz pirmo palīdzību un, situāciju izvērtējot, lemj, kā ātrāk pacientam sniegt nepieciešamo palīdzību. Ja kaut ko nav iespējams darīt uz vietas, pacients tiek nekavējoties nosūtīts uz citu ārstniecības iestādi.

“Gadījumos, ja cilvēks guvis acu traumu un LRS nav pieejams dežurējošais oftalmologs, saucam ātro palīdzību, kas pacientu transportē uz attiecīgu iestādi. Tāpat ir ar mikroķirurgu,” skaidro T. Arcimovičs.

“Bērni mēdz gūt nepatīkamas pirkstu, roku traumas. Noteikti ieteiktu pievērst pastiprinātu uzmanību, lai bērniem šīs iekārtas nav pieejamas, un  izvērtēt, vai pirotehniku vispār ir vajadzība iegādāties. Ja tomēr izlemts to darīt, labāk to iegādāties specializētos veikalos.

Jāatceras, ka tā nav savienojama ar alkohola lietošanu. Alkohols ir visbiežākais traumu cēlonis,”

uzsver traumatologs.

Viņaprāt, vajadzība pēc uguņošanas ir aizejošs process un pirotehniku varētu aizstāt ar citām lietām, kuras ir daudz drošākas.

“Gribētos, lai cilvēki saprot, ka šāds mazs, pāris minūšu prieks var beigties ar bēdīgām sekām. Mirklis, kad tu vari kļūt par invalīdu, ir pāris sekundes. Cilvēki to neredz, varbūt pat netic šai bīstamībai, tomēr tādu gadījumu ir ļoti daudz,” uzsver T. Arcimovičs.

Dzirksteļu šaltis, ugunsmetēji, dūmu ģeneratori

Ritvars Embrekts, radošās apvienības “Šarmants” vadītājs

Manuprāt, salūts jau labu laiku, arī pirms kara Ukrainā, bijis gaumes jautājums.

Daļai sabiedrības tas ir kā neatņemama svētku sastāvdaļa un kulminācijas moments, tāpēc cilvēki joprojām aktīvi iegādājas pirotehniku mazumtirdzniecībā pašu lietošanai, kaut publiski uguņošanas šobrīd praktiski netiek organizētas.

Savukārt liela daļa cilvēku uzskata, ka tā ir gaisā izšauta nauda, kas rada kaitējumu dabai un stresu dzīvniekiem,

tāpēc netiek vilktas nekādas paralēles ar svētku sajūtu, kuru nudien iespējams radīt arī citādi.

Pēdējo gadu laikā pieprasījuma pēc salūta mūsu organizētajos pasākumos nav bijis, tādēļ jāatzīmē, ka tas tiešām ir samazinājies, kaut arī pa retam no klientiem dzirdu nepārliecinošu vēlmi par raķetēm, īpaši kāzu organizēšanas procesā, kā iespējamo pusnakts kulmināciju.

Visbiežāk gan klientus attur tieši izmaksas, jo kvalitatīvs salūts vairāku minūšu garumā, ko nodrošina licencēta pirotehnikas kompānija, ir diezgan dārgs prieks.        

Savukārt privātpersonām nopērkamās raķešu komplektu kastes, kas maksā pāris simtus eiro, nebūs risinājums pārdomātam šovam.

Pilnīgi droši varu apgalvot, ka lielai daļai cilvēku viedoklis par uguņošanu ir radikāli mainījies, un esmu pat dzirdējis, ka

citi būtu gatavi no tās atteikties pavisam, arī tad, kad karš būs beidzies.

Savos pasākumos visbiežāk izmantojam kādus skatuviskus specefektus, piemēram, auksto dzirksteļu šaltis, ugunsmetējus, zemo dūmu ģeneratoru, CO2 gāzi.

Apvienojot kvalitatīvu priekšnesumu, muzikālo pavadījumu, gaismu un specefektus, iespējams iegūt patiesi skaistu un kulminējošu šovu, kas arī rada svētku sajūtu, taču ir viegli kontrolējams un nekaitē dabai un, kas ne mazāk svarīgi, – netraucē kaimiņiem. Tieši tāpat klienti iecienījuši arī konfeti.

Ja runa ir par liela mēroga salūtu, visdrīzāk, līdzvērtīgu alternatīvu tam nebūs, tomēr ir vērts tās meklēt un piedāvāt arī klientiem.

Man kā projekciju cienītājam un veidotājam ļoti laba izklaide šķiet projekciju attēlošana pilsētvidē, bet lielākā mērogā –izmantojot vairākus jaudīgus video projektorus un pārklājot plašāku kvadratūru un plaknes, ne tikai vienas ēkas fasādi.

Komplektā ar gaismu šovu un muzikālo pavadījumu iespējams skatītājiem izstāstīt veselu stāstu ar vēstījumu,

kas rosina ne tikai svētku sajūtas veidošanu, bet arī pārdomas un radošumu, kuru visbiežāk ar klasisku salūtu neizdosies sasniegt.

Ārzemēs jau populāri kļuvuši dronu šovi, kur, izmantojot simtiem dronu, debesīs tiek veidotas dažādas gaismu formas un stāsti. Tā ka kaut kādas alternatīvas noteikti ir.

Jautājums, vai mūsu valstī ir pieejami kvalitatīvi tehniskie risinājumi šādu rezultātu sasniegšanai un vai to izmaksas ir mums pa kabatai.

Uzziņai

Jaungada uguņošanai Liepājā atvēlētās summas:

  • 2019. gadā – 9471 eiro;
  • 2018. gadā – 11 045 eiro;
  • 2017. gadā – 8100 eiro;
  • 2016. gadā – 5553 eiro.

Avots: Liepājas pašvaldība

Es domāju tā: Vajag vai nevajag salūtu, sagaidot jauno gadu?

Irina – strādā:

– Vajag, jo cilvēki sanāk kopā, priecājas, kopā gaida pusnakti un jauna gada sākšanos. Kāpēc lai tajā brīdī nebūtu salūta? Man tas ļoti patīk. Īss, bet skaists prieka mirklis. Ja salūta nebūs, tad man jautājums – kāpēc. Kas tam par iemeslu? Domāju, ka vairums cilvēku salūtu gaidīs. 

Sigita Ernesta – audzina mazuli:

– Laikam vajag, jo cilvēki ir tik depresīvi. Salūts sniedz prieku. Domāju, ka gadu mijā visi tomēr gaida un grib kaut ko spožu, krāšņu, priecīgu un – ar blīkšķi. Lai ir svētku un pārsteiguma sajūta. Salūts cilvēkus apvieno kopīgā gaidīšanā un priekā, un tad debesīs ir skaists pārsteigums.

Sergejs Saveļjevs – strādā:

–  Vajag, es gribu salūtu. Kam tas traucē? Nebūs, jo suņi baidās no salūta trokšņiem? Bet cilvēki mēdz baidīties no suņiem. Un? Visi bailīgie pusnaktī lai paliek mājās un aiztaisa ausis. Es pats raķetes nešaušu. 

Kristaps – liepājnieks:

–  Noteikti vajag. Tā ir tradīcija. Salūts sniedz prieku kā bērniem, tā pieaugušajiem. Ja to neorganizēs pašvaldība, tad būs daudz cilvēku, kas salūta tradīciju turpinās uzturēt dzīvu. Un maksās no savas kabatas, lai būtu. Es apsveru, ka varētu nopirkt petardes.    

Raivo – liepājnieks:

– Vajag, jo mēs sagaidīsim jauno gadu. Tā ir tradīcija. Ja nebūs – ļoti žēl. Daudzi gaidīs un būs vilšanās. Runāt, ka pašvaldība ietaupīs ļoti daudz naudas, ja nebūs tradicionālā salūta, tas nav attaisnojums.

Katrīna Priedena – studente:

– Man nav būtiski – ir vai nav.  Nekas manā dzīvē nemainīsies, ja būs vai nebūs salūta. Liepājā jauno gadu nesagaidīšu, tāpēc man nav svarīgi. Gan salūta aizstāvji, gan pretinieki vienmēr atradīs diezgan nopietnus argumentus, kāpēc viņu viedoklis pareizāks.   

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz