Kulminācija – gaismas, mūzika un konfeti

Liepājā gadumijā pašvaldības rīkota uguņošana pēdējoreiz notika, laukumā pie koncertzāles “Lielais dzintars” sagaidot 2020. gadu.

Gadu pirms tam salūtu atcēla spēcīgā vēja dēļ, bet 2020./2021. gadu mijā, kad bija iecerēts, ka ugunspuķes debesīs šausies vairākās vietās pilsētā, salūtu nevarēja rīkot pēc valdības lēmuma kovida pandēmijas dēļ.

Uguņošana mūsu pilsētā izpalika arī pirms gada, jo Liepāja tāpat kā vairākas citas Latvijas pilsētas apņēmās svētku laikā salūtu nerīkot, kamēr turpinās karš Ukrainā.

Šī iemesla dēļ arī šajā gadumijā Rožu laukumā raķetes gaisā nešaus.

“Protams, Jaunais gads galvenokārt saistās ar pusnakts mirkli, un Kultūras pārvalde, plānojot svētku pasākumu, gatavojas cilvēkus ar kaut ko pārsteigt,” pauž Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

Jaunā gada atnākšanas brīdi Liepājas centrā sagaidīs ar iespaidīgu svētku konfeti un īpašu gaismu režiju, kā arī spēcīgu muzikālu pavadījumu. 

Turklāt konfeti, kas izšausies pār svinētāju galvām, būšot no dabai draudzīga materiāla, kas mitrumā izšķīst. “Arī par ekoloģijas komponenti ir padomāts,” atzīmē N. Lazdāns.

Pašvaldības pārstāvji ne reizi vien diskutējuši par alternatīvu ierastajai uguņošanai, piemēram, par sabiedrībā aktīvi apspriesto lāzeru vai dronu šovu. Taču laikapstākļi mūsu pilsētā šādām izklaidēm neesot pateicīgi.

“Ja ir pietiekami stiprs vējš, kura dēļ nedrīkst rīkot uguņošanu, tad šādos laikapstākļos nenotiks arī dronu šovs.

Vējainā laikā laist gaisā dronus ir tikpat riskanti kā uguņošana,”

skaidro Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks.

Arī veiksmīgam lāzeru uzvedumam vajadzīgi piemēroti laikapstākļi. Lāzera stars redzams tajā brīdī, ja ir dūmaka, bet stiprāks vējš ātri vien to izkliedē. 

Jārēķinās arī, ka šīs salūta alternatīvas, lai tās būtu gana iespaidīgas, prasa arī krietni lielākas izmaksas.

“Tas, ka 60 vai 70 droni debesīs iezīmē skaitli “2024” un aizlaižas virs māju jumtiem, iespējams, maksātu mazāk. Taču tas nerada iespaidīgumu.

Vērienīgs šovs prasītu visu Jaungada svinību budžetu un pat vairāk,”

spriež N. Lazdāns.

Liepājā Jaungada pasākuma izmaksas palikušas nemainīgas jau vairākus gadus – tie ir 80 tūkstoši eiro, lai gan pieauguši gan mākslinieku honorāri, gan tehniskais nodrošinājums un citas izmaksas.

Pēdējais notikušais salūts mūsu pilsētā izmaksāja ap 12 tūkstošiem eiro.

Atteikšanās no uguņošanas svētku pasākuma rīkotājiem ļaujot vairāk līdzekļu novirzīt citām izdevumu jomām, piemēram, aicināt “dārgākus” mūziķus.

Arī novadā uguņošanas nebūs

“Pēc novadu reformas salūti nav bijuši, un tos neplānojam arī turpmāk,” saka Dienvidkurzemes novada pašvaldības Finanšu daļas vadītājs Gints Brumbergs.

“Pirms reformas bijušajos novados uguņoja, bet mums nav datu, kur tas notika un cik maksāja.

Tāda informācija nav uzkrāta, ne arī vairs iegūstama.”

Šogad kopīgu Jaungada sagaidīšanu rīkos Grobiņā. Pilsdrupās pēc pusnakts uzstāsies Valmieras aktieru grupa “Žerāri”.

“Mūsu doma ir pārliecināties, vai cilvēkiem patīk alternatīva, ka nešaujam gaisā raķetes, nav arī lāzeršova un citu efektīgas izklaides elementu,” saka Dienvidkurzemes Kultūras pārvaldes vadītāja Linda Pričina un pieļauj, ka arī citugad piedāvās šādi atzīmēt gadumiju, ja vien būs labas atsauksmes.

“Šis būs izmēģinājuma gads, tad redzēsim, kā grobiņnieki uztver, ka nav uguņošanas.

Kad Grobiņā salūtu šāvām, vienmēr esam saskārušies ar divējādu attieksmi – vieniem tas patika, citi nosodīja,”

L. Pričina uzsver, ka kovida laiks, kad salūts bija aizliegts, mainījis cilvēku attieksmi.

Viena daļa arī sāk domāt, ka daudz naudas izšauj gaisā, lai gan Grobiņā salūts nekad nav bijis par lielu naudu. Vienalga bijis jādzird, ka dzīvnieki nobijušies, aizmukuši.

Skan kā sprāgstoši lādiņi

Viens no iemesliem, lai atteiktos no uguņošanas, ir arī daudzie ukraiņu bēgļi, kas šurp pārcēlušies, lai izbēgtu no kara šausmām, bet salūta sprādzieni nevilšus atgādina sprāgstošu lādiņu troksni.

Ukrainiete Viktorija uz Latviju atbrauca nesen – augustā, tā ka karš sievietei svaigā atmiņā. “Neko labu es par salūtiem nedomāju, tāpēc ka tie ļoti atgādina īstu apšaudi,” saka Liepājā dzīvojošā ukrainiete.

Viņa no Ukrainas neaizbrauca pusotru gadu kopš kara sākuma, jo nevarēja pamest savus vecākus, kas ir lielā vecumā.

“Manam tētim 84 gadi, viņš akls, tik tikko gāja ar nūjiņu, bet tagad nestaigā vispār, kājas atteikušās pavisam. Viņš guļ slimnīcā,” meita atklāj ģimenes traģēdiju.

“Es Ukrainā atrados kopš kara sākuma. Visu ko redzēju, piedzīvoju un izjutu, zinu, ka šāvieni, sprādzieni ļoti atgādina salūtu.

Tie ir šausmīgi. Dzirdot ko līdzīgu tādam troksnim, ir ārkārtīgs stress, nez cik reižu lielāks par parastu uztraukumu. Liekas, ka atkal atrodies pagātnē un kuru katru mirkli var kas trāpīt pa galvu; nezini, vai izdzīvosi.”

Viktorija negrib dzirdēt salūtu un arī negrib, lai šo troksni dzirdētu bērni. Taču kā lai viņus no tā pasargā? Varbūt jāslēpj galva spilvenā, jo, iespējams, tas var līdzēt.

“Kurš karu nav pieredzējis, tas nesapratīs, ko mēs izjūtam. Viņam varbūt būs jautri, redzot salūtu, jo krāsainas gaismas, bet mums nepavisam ne. Mūs tas atgriezīs šausmās,” Viktorija saka.

Dzīvnieki balsotu pret

Tehnisko zinātņu doktors Andris Ansis Špats, kurš vairāku gadu garumā pētījis salūta negatīvo ietekmi uz dabu, pastāsta, ka svarīgi ir aizdomāties par to, kas sadeg, šaujot salūtu.

“Deg vairāk vai mazāk kaitīgas krāsvielas, deg dažādu metālu maisījums.

Ja cilvēks pats kādreiz ir trāpījis tajos dūmos, viņš zina, ka tie ir skābi, ka grūti paelpot,”

skaidro A. A. Špats.

Doktors ilgstoši ir pētījis tieši teritoriju ap Bīriņu pili un no tās netālu esošo Bīriņu ezeru. Viņš novērojis salūtu, kas pētījuma laikā kopā ildzis vairāk nekā 100 stundas.

Un, ņemot vērā, ka degmaisījuma saturoši metāli nokļūst mākoņos, viņš norāda, ka salūta atliekas un smago metālu elementi izplatās arī blakus teritorijās, nevis tikai tur, kur raķetes šautas. “Pētījām ezera dūņas, un analīzes uzrādīja, ka tās ir pilnas ar šiem smagajiem metāliem.”

“Kaitīgie elementi nosēžas arī uz dzīvniekiem – gan mājas, gan meža. Netālu no šīs populārās salūtu šaušanas vietas tika audzēti truši.

Man pazīstamais trušu kāvējs sauca skatīties dzīvnieku aknas, jo tās izskatījās gluži kā alkohola sabojāti orgāni,”

stāsta A. A. Špats.

Viņš noskaidrojis, ka dzīvnieki pārtikuši no vietējās zāles, kas, visticamāk, arī bija pārklāta ar kaitīgiem salūta elementiem.

“Šobrīd tajā apkaimē vairs neaudzē pat govis, jo cilvēki, iespējams, apzinājušies, ka arī piens vairs nav labs. To, ka jebkura raķete ir kaitīga, vajadzētu apzināties visiem.”

No salūta un petaržu šaušanas cieš arī mājdzīvnieki, visbiežāk – suņi, kuri, sabijušies no salūta trokšņiem, mēdz no saimnieka aizmukt, izlecot no rokām vai noraujoties no siksniņas.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Liberta” vadītāja Ildze Saulīte komentē, ka pārsvarā suņi aizmūk, ja tiek šauts iepriekš neplānots salūts.

“Pēdējos gados šādi gadījumi ir jūtami mazinājušies, jo mēs arī pirms svētkiem cenšamies informēt cilvēkus, kā sagatavot un palīdzēt saviem mājdzīvniekiem.

Bet, ja petardes tiek šautas bez zināma iemesla un negaidīti, tad tam sagatavoties nevar neviens.”

I. Saulīte arī paskaidro, ja suns no raķetēm nebaidījās iepriekšējā salūta laikā, tas nenozīmē, ka viņš nebaidīsies nākamreiz.

Arī Liepājas pilsētas pašvaldības dzīvnieku patversmes “Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere apstiprina, ka pēdējos divos, trīs gados izsaukumi par pazudušiem vai noklīdušiem suņiem Vecgada naktī ir stipri retāki.

“Iespējams, ka suņi sabīstas un pamūk vienalga, bet cilvēki vienkārši ar to situāciju paši ir tikuši galā,” stāsta N. Brūdere.

Liepājnieks Jānis Kalniņš piedzīvojis sava Džeka Rasela terjera Ruffa aizbēgšanu salūta dēļ. 2022. gada Jāņos kāds kaimiņos sarīkoja uguņošanu.

“Pēc pirmajiem blīkšķiem Ruffs man izrāvās no rokām un muka uz turpat esošo labības lauku. Protams, metos viņu ķert, bet tumsā bija grūti tik mazu sunīti saskatīt un dažbrīd nācās vadīties pēc skaņas. Beigās, protams, noķēru,” par piedzīvoto izbīli stāsta J. Kalniņš.

Ruffs no salūta un dažādiem skaļiem trokšņiem baidās vēl joprojām. Viņš satraucies arī, kad Liepājā notikušas kādas militārās apmācības.

“Suns no katra skaļa blīkšķa sabijās. Izejot laukā, uzreiz jau gribēja atpakaļ mājās,” saimnieks pastāsta.

Pirotehniku pirka un pirks

Tikmēr uzņēmuma “International Fireworks Design”, kas organizē salūtus, pārstāvis Kalvis Kalniņš teic, ka par darba trūkumu sūdzēties nevar.

“Mums iet labi, gadumija ir ļoti darbīga,” viņš saka.

Lai arī Liepājā neuguņo, “citur viss notiek”. “Paskatieties uz lielākajām pasaules pilsētām: Sidneju, Londonu, Berlīni, Roterdamu utt. Nekas nav mainījies, viss smuki notiek.”

K. Kalniņa pārstāvētais uzņēmums strādā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām. “Šajā sfērā darbojos kādus 25 gadus, uzņēmumam ir vairāk nekā 10 gadi. Jā, laiki mainās, un mēs ejam līdzi. Šovi paliek kvalitatīvāki, izjustāki utt. Liekam klāt dažādus izteiksmes līdzekļus, tos kombinējam.

Tā, ka būtu jāslēdz uzņēmums ciet vai par to jādomā, – noteikti nav.

Mums ir plašs spektrs, kā mēs darbojamies. Tie ir specefekti, kuros ietilpst arī uguņošana. Mums ir droni u.tml. To visu kombinējot kopā, veidojas multimediāls priekšnesums, ar ko iepriecinām skatītājus.”

Uzņēmējam Andrim Līvam ir daudzu gadu pieredze pirotehnikas pārdošanā. Daloties pieredzē, liepājnieks sacīja, ka aktīvākais iepirkšanās laiks ir gada pēdējā nedēļa un brīdis pirms 31. decembra.

Ļaudis nāks kā pēc raķetēm un stobru blokiem, tā romiešu svecēm, petardēm, uguns strūklakām un daudz kā cita. Nekas neliecina, ka interese par to visu būtu mazinājusies.

Uzņēmējs izteicās īsi:

“Tie, kas vienmēr pirkuši, tie pirks. Neskatoties uz cenu, jo tā ir tradīcija, patīk un vajag. Kam nevajag, tie nepērk.”

Vai pienāks tādi laiki, kad interese par pirotehnikas izstrādājumiem līdzināsies nullei? To, protams, tagad grūti prognozēt, bet varētu būt, ka katrai jaunajai, nākamajai paaudzei salūts tomēr vairs nešķitīs tik pievilcīgs. Iespējams, tiks atrasti citi veidi, paņēmieni, kā svētkus padarīt īpašus un krāšņus. 

Vecgada vakarā blakus baznīcai uguņot nedrīkst

Tiem, kuri tomēr paši rīkos uguņošanu, jāņem vērā, ka Liepājas pilsētas saistošie noteikumi nosaka, ka pirotehnikas “paraugdemonstrējumi” nav atļauti mieram paredzētajā laikā, proti, no pulksten 22 vakarā līdz 6 rītā, tiesa, izņemot normatīvajos aktos noteiktajās svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kad pirotehnikas ugunspuķes var gaisā laist līdz vieniem naktī.

Tāda iespēja, protams, ir arī, sagaidot Jauno gadu.

Liepājas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elva Lubāne atgādina, ka Pirotehnikas izstrādājumu aprites likuma 17. pants nosaka pirotehnikas izmantošanas aizliegumu un ierobežojumus.

Pirotehniku ir aizliegts izmantot, ja, piemēram, tas rada riskus cilvēka dzīvībai, veselībai, mantai un nodara kaitējumu videi, ir liels vējš un arī ja persona ir alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā. Tieši šo aspektu bieži vien svētku raķešu cienītāji neņem vērā.

Tāpat pirotehniskos izstrādājumus nedrīkst izmantot zem elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, koku zariem un citiem šķēršļiem, kā arī tuneļos.

Starp citu, arī tuvāk par 100 metriem no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, lopkopības objektiem, baznīcām, ārstniecības iestādēm, citām sabiedriskām vietām, ja vien nav saņemta īpaša atļauja.

E. Lubāne brīdina, ka par pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (35–350 eiro), bet juridiskajai personai – no septiņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (35–1400 eiro).

Pašvaldības policija pirms svētkiem veic reidus tirdzniecības vietās, kur ir iespējams iegādāties pirotehnikas izstrādājumus, tādā veidā atgādinot par tirdzniecības noteikumiem.

Vēl kārtības sargi reaģē uz iedzīvotāju sniegto informāciju par gadījumiem, kad tiek šauts salūts.

“Par kopējo situāciju varēsim spriest pēc Vecgada vakara, jo tad ir pirotehnikas lietošanas kulminācija, kas mums vēl ir priekšā.

Īpaši vēlamies arī uzsvērt, ka salūts rada stresu dzīvniekiem. Tie var aizbēgt no mājām, aizklīst, kā arī kļūt agresīvi,” saka E. Lubāne.

Droši svētki būs labākā dāvana

Savukārt mediķi atgādina, ka pirotehnika var būt krāšņs svētku papildinājums, taču, ja netiek ievēroti visi drošības noteikumi, tā var kļūt bīstama.

Ja esat izlēmuši svētkos izmantot pirotehnikas izstrādājumus, tie ir jāiegādājas tikai tādos uzņēmumos, kam ir izsniegta atbilstoša licence, kā arī tie jālieto, ievērojot visus drošības noteikumus un jābūt īpaši piesardzīgiem. 

Jāseko līdzi arī konkrētās pašvaldības noteikumiem par uguņošanu, sagaidot Jauno gadu.

To, kādas sekas var nodarīt neuzmanība un pārdrošība pirotehnikas lietošanā, parāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pieredze.

“Diemžēl dienesta mediķi jau var saukt par tradīciju īsi pirms Jaunā gada sagaidīšanas un svētku uguņošanas laikā gūtas smagas traumas,

kas nereti atstāj paliekošas sekas uz visu turpmāko dzīvi. Tās ir plēstas brūces un plaši ķermeņa apdegumi, sejas savainojumi ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem un redzes traucējumiem, arī plaukstu bojājumi ar sadragātiem pirkstiem un amputācijām, lūzumi u.c.

Turklāt traumas gūst ne tikai pieaugušie, bet arī bērni un jaunieši, kuri atstāti bez pieaugušo uzraudzības. Piemēram, pērn Jaungada svinībās divi jauni vīrieši neuzmanības dēļ guva smagas sejas traumas, savukārt pāris dienas pirms tam kādam cietušajam pirotehnika sprāgusi tieši plaukstās, noraujot visus pirkstus,” stāsta NMPD Komunikācijas nodaļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane.

Tāpat NMPD atgādina, ka pirms svētkiem jāpārliecinās, ka uz māju balkoniem vai pagalmā, neatrodas degtspējīgi priekšmeti, jo kaimiņu šautā raķete vai nevērīgi izmestais izsmēķis var izraisīt ugunsgrēku.

“Uguņošanas veidošana ir jāuztic vienam cilvēkam, kurš laikus iepazīstas ar visu izstrādājumu lietošanas instrukciju un iekārto norises vietu, kā arī seko līdzi drošības noteikumu ievērošanai salūta laikā.

Gadījumā, ja pirotehnikas raķetes nav nostrādājušas, tās atkārtoti neaizdedziniet!

Bērni nedrīkst atrasties tiešā pirotehnisko izstrādājumu palaišanas vietā, turēt tos rokās vai aizdedzināt. Svētku laikā jāatceras arī par savu mājdzīvnieku drošību – uguņošanas radītais troksnis bieži vien satrauc un pārbiedē mājdzīvniekus, tādēļ ir būtiski viņus neatstāt vienus pašus bez uzraudzības.

Ja tomēr notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet pa tālruņa numuru 112,” skaidro A. Freimane.

Mirklis, kad vari kļūt par invalīdu

Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) traumatologs ortopēds Toms Arcimovičs stāsta, ka pirotehnikas entuziastu gūtās traumas ir ļoti dažādas, sākot no ļoti vieglām, kad pacienti nemeklē mediķu palīdzību, līdz pat tādām, kas beidzas ar invaliditāti un nāvi.

“Ļoti atkarīgs no izvēlētās pirotehnikas un tās jaudas. Visbiežāk ir sejas, galvas rajona apdegumi, acu traumas, tāpat neizpaliek roku, ķermeņa traumas. Pārsvarā tie ir apdegumi vai kombinētas brūces – muskuļu, kaulu, cīpslu bojājumi.

Gūstot traumu ar pirotehnikas iekārtām, specifiski ir tas, ka šie nav vienkārši apdegumi.

Sprādziens nāk ar lielu enerģiju, kas veicina apdegumu dziļākajos audos. Tas pielīdzināms lādiņa izraisītai traumai, cieš visi apkārtējie audi.”

Ja nelaime notikusi un savainojums ir gūts, traumatologs iesaka nemēģināt pašārstēties mājās, labāk nekavējoties meklēt speciālistu palīdzību.

“Ja ir apdegums dziļākajos audos, mēs paši sev palīdzēt nevaram. Turklāt pirmajā brīdī ārēji šķiet – nekas traks, tomēr īstie bojājumi var atklāties tikai laika gaitā.

Vispirms vajadzētu nekavējoties pamest nedrošo vietu, jo šie lādiņi var sprāgt atkārtoti, uguņošana var nākt no citas puses utt., – un tad izsaukt ātro palīdzību.

Ja cilvēks asiņo, var likt spiedošu pārsēju un skatīties, cik liela ir asiņošana. Ja ir izteikti netīra brūce, var skalot zem auksta ūdens, bet nekādā gadījumā nevajag pašam likt virsū kaut kādas vielas, piemēram, krējumu vai citus tautas līdzekļus. Ir jāmeklē speciālistu palīdzība,” strikts ir traumatologs.

LRS uz vietas sniedz pirmo palīdzību un, situāciju izvērtējot, lemj, kā ātrāk pacientam sniegt nepieciešamo palīdzību. Ja kaut ko nav iespējams darīt uz vietas, pacients tiek nekavējoties nosūtīts uz citu ārstniecības iestādi.

“Gadījumos, ja cilvēks guvis acu traumu un LRS nav pieejams dežurējošais oftalmologs, saucam ātro palīdzību, kas pacientu transportē uz attiecīgu iestādi. Tāpat ir ar mikroķirurgu,” skaidro T. Arcimovičs.

“Bērni mēdz gūt nepatīkamas pirkstu, roku traumas. Noteikti ieteiktu pievērst pastiprinātu uzmanību, lai bērniem šīs iekārtas nav pieejamas, un  izvērtēt, vai pirotehniku vispār ir vajadzība iegādāties. Ja tomēr izlemts to darīt, labāk to iegādāties specializētos veikalos.

Jāatceras, ka tā nav savienojama ar alkohola lietošanu. Alkohols ir visbiežākais traumu cēlonis,”

uzsver traumatologs.

Viņaprāt, vajadzība pēc uguņošanas ir aizejošs process un pirotehniku varētu aizstāt ar citām lietām, kuras ir daudz drošākas.

“Gribētos, lai cilvēki saprot, ka šāds mazs, pāris minūšu prieks var beigties ar bēdīgām sekām. Mirklis, kad tu vari kļūt par invalīdu, ir pāris sekundes. Cilvēki to neredz, varbūt pat netic šai bīstamībai, tomēr tādu gadījumu ir ļoti daudz,” uzsver T. Arcimovičs.

Dzirksteļu šaltis, ugunsmetēji, dūmu ģeneratori

Ritvars Embrekts, radošās apvienības “Šarmants” vadītājs

Manuprāt, salūts jau labu laiku, arī pirms kara Ukrainā, bijis gaumes jautājums.

Daļai sabiedrības tas ir kā neatņemama svētku sastāvdaļa un kulminācijas moments, tāpēc cilvēki joprojām aktīvi iegādājas pirotehniku mazumtirdzniecībā pašu lietošanai, kaut publiski uguņošanas šobrīd praktiski netiek organizētas.

Savukārt liela daļa cilvēku uzskata, ka tā ir gaisā izšauta nauda, kas rada kaitējumu dabai un stresu dzīvniekiem,

tāpēc netiek vilktas nekādas paralēles ar svētku sajūtu, kuru nudien iespējams radīt arī citādi.

Pēdējo gadu laikā pieprasījuma pēc salūta mūsu organizētajos pasākumos nav bijis, tādēļ jāatzīmē, ka tas tiešām ir samazinājies, kaut arī pa retam no klientiem dzirdu nepārliecinošu vēlmi par raķetēm, īpaši kāzu organizēšanas procesā, kā iespējamo pusnakts kulmināciju.

Visbiežāk gan klientus attur tieši izmaksas, jo kvalitatīvs salūts vairāku minūšu garumā, ko nodrošina licencēta pirotehnikas kompānija, ir diezgan dārgs prieks.        

Savukārt privātpersonām nopērkamās raķešu komplektu kastes, kas maksā pāris simtus eiro, nebūs risinājums pārdomātam šovam.

Pilnīgi droši varu apgalvot, ka lielai daļai cilvēku viedoklis par uguņošanu ir radikāli mainījies, un esmu pat dzirdējis, ka

citi būtu gatavi no tās atteikties pavisam, arī tad, kad karš būs beidzies.

Savos pasākumos visbiežāk izmantojam kādus skatuviskus specefektus, piemēram, auksto dzirksteļu šaltis, ugunsmetējus, zemo dūmu ģeneratoru, CO₂ gāzi.

Apvienojot kvalitatīvu priekšnesumu, muzikālo pavadījumu, gaismu un specefektus, iespējams iegūt patiesi skaistu un kulminējošu šovu, kas arī rada svētku sajūtu, taču ir viegli kontrolējams un nekaitē dabai un, kas ne mazāk svarīgi, – netraucē kaimiņiem. Tieši tāpat klienti iecienījuši arī konfeti.

Ja runa ir par liela mēroga salūtu, visdrīzāk, līdzvērtīgu alternatīvu tam nebūs, tomēr ir vērts tās meklēt un piedāvāt arī klientiem.

Man kā projekciju cienītājam un veidotājam ļoti laba izklaide šķiet projekciju attēlošana pilsētvidē, bet lielākā mērogā –izmantojot vairākus jaudīgus video projektorus un pārklājot plašāku kvadratūru un plaknes, ne tikai vienas ēkas fasādi.

Komplektā ar gaismu šovu un muzikālo pavadījumu iespējams skatītājiem izstāstīt veselu stāstu ar vēstījumu,

kas rosina ne tikai svētku sajūtas veidošanu, bet arī pārdomas un radošumu, kuru visbiežāk ar klasisku salūtu neizdosies sasniegt.

Ārzemēs jau populāri kļuvuši dronu šovi, kur, izmantojot simtiem dronu, debesīs tiek veidotas dažādas gaismu formas un stāsti. Tā ka kaut kādas alternatīvas noteikti ir.

Jautājums, vai mūsu valstī ir pieejami kvalitatīvi tehniskie risinājumi šādu rezultātu sasniegšanai un vai to izmaksas ir mums pa kabatai.

Uzziņai

Jaungada uguņošanai Liepājā atvēlētās summas:

• 2019. gadā – 9471 eiro;
• 2018. gadā – 11 045 eiro;
• 2017. gadā – 8100 eiro;
• 2016. gadā – 5553 eiro.

Avots: Liepājas pašvaldība

Es domāju tā: Vajag vai nevajag salūtu, sagaidot jauno gadu?

Irina – strādā:

– Vajag, jo cilvēki sanāk kopā, priecājas, kopā gaida pusnakti un jauna gada sākšanos. Kāpēc lai tajā brīdī nebūtu salūta? Man tas ļoti patīk. Īss, bet skaists prieka mirklis. Ja salūta nebūs, tad man jautājums – kāpēc. Kas tam par iemeslu? Domāju, ka vairums cilvēku salūtu gaidīs. 

Sigita Ernesta – audzina mazuli:

– Laikam vajag, jo cilvēki ir tik depresīvi. Salūts sniedz prieku. Domāju, ka gadu mijā visi tomēr gaida un grib kaut ko spožu, krāšņu, priecīgu un – ar blīkšķi. Lai ir svētku un pārsteiguma sajūta. Salūts cilvēkus apvieno kopīgā gaidīšanā un priekā, un tad debesīs ir skaists pārsteigums.

Sergejs Saveļjevs – strādā:

–  Vajag, es gribu salūtu. Kam tas traucē? Nebūs, jo suņi baidās no salūta trokšņiem? Bet cilvēki mēdz baidīties no suņiem. Un? Visi bailīgie pusnaktī lai paliek mājās un aiztaisa ausis. Es pats raķetes nešaušu. 

Kristaps – liepājnieks:

–  Noteikti vajag. Tā ir tradīcija. Salūts sniedz prieku kā bērniem, tā pieaugušajiem. Ja to neorganizēs pašvaldība, tad būs daudz cilvēku, kas salūta tradīciju turpinās uzturēt dzīvu. Un maksās no savas kabatas, lai būtu. Es apsveru, ka varētu nopirkt petardes.    

Raivo – liepājnieks:

– Vajag, jo mēs sagaidīsim jauno gadu. Tā ir tradīcija. Ja nebūs – ļoti žēl. Daudzi gaidīs un būs vilšanās. Runāt, ka pašvaldība ietaupīs ļoti daudz naudas, ja nebūs tradicionālā salūta, tas nav attaisnojums.

Katrīna Priedena – studente:

– Man nav būtiski – ir vai nav.  Nekas manā dzīvē nemainīsies, ja būs vai nebūs salūta. Liepājā jauno gadu nesagaidīšu, tāpēc man nav svarīgi. Gan salūta aizstāvji, gan pretinieki vienmēr atradīs diezgan nopietnus argumentus, kāpēc viņu viedoklis pareizāks.