liepajniekiem.lv
Dalīties mīlestībā
Bērnībā ģimenē Baiba auga kopā ar vācu aitu suņiem, taču neviens no tiem nebija tieši viņas. Kad pienāca laiks meklēt sev dzīvokli Liepājā, viss sakārtojās tā, ka jaunā sieviete izvēlējās iegādāties rekonstruējamu mājas daļu.
Sākās pandēmija ar saviem likumiem, noteikumiem un obligāto izolēšanos. “Vakaros mājās biju viena, staigāt gāju viena, un tas nebija priecīgi,” atceras Baiba, taču suņa izvēle noteikti nebija izmisuma solis, lai jaunais draugs viņu glābtu no garlaicības. Gribējies dalīties mīlestībā un rūpēties.
Sākusi ielūkoties sludinājumos, kuros piedāvā dažādu šķirņu kucēnus. Kad ieraudzījusi samojedus, tūlīt sapratusi, ka šī šķirne būs īstā. Painteresējusies vairāk, un paziņa Annija pastāstījusi par samojedu audzētavu “Baltic Brilliant”.
Liepājniece bija nolēmusi ņemt suņu puiku, un, kad zvanīja audzētājai, tieši viens kucēns, puika, vēl nebija aizrunāts. “Kā es viņu gaidīju!
Gaidīju veselu mēnesi, kamēr mazo varēju vest mājās. Savu Rodžeru līdz tam redzēju tikai fotoattēlos,” Baiba kavējas atmiņās.
Bija nopirkusi visu nepieciešamo un noteiktajā dienā steidzās uz Rīgu. Abu satikšanās audzētavā joprojām emocionāli dzīvo atmiņā. Mazais, baltais kamolītis piečāpojis pie Baibas un sācis viņai laizīt (bučot!) seju.
No prieka par satikšanos acis pielijušas pilnas laimes asaru. “Tā bija abpusēja mīlestība un sapratne no pirmā acu skatiena,” atceras saimniece. “Lai mēs labāk sarastu un iepazītu viens otru, pat paņēmu mēnesi ilgu atvaļinājumu.”
Visur līdzi
Jau kopš mazotnes Rodžers visur ņemts līdzi sabiedrībā, sākumā pat uz darbu, lai mazais mājās nejustos vientuļš.
Samojeda draudzīgā, mīļā un līdzsvarotā daba ir atklājusies pilnībā. Baiba: “Ne reizi nav bijusi vajadzība viņu rāt, jo Rodžers vienkārši mani klausa. Jā, kad mazliet paaugās, gājām uz paklausības un labas uzvedības treniņiem pie kinoloģes Montas Krastiņas.
Domāju, ka mācības vairāk bija vajadzīgas man kā saimniecei, ne tik daudz sunim. Es apguvu tik daudz jauna! Grūti bija man!”
Samojeda saimniece ir pārliecināta, ka lielā mērā no cilvēka attieksmes atkarīgs, kāds izaugs suns. Svarīgi, kāda ir cilvēka un suņa abpusējā sapratne.
Rodžera raksturs tikai slavējams: mierīgs, empātisks, līdzsvarots, draudzīgs, bez agresijas vai ļaunuma, meklē kontaktu un patīk rotaļāties. Tā ka pašā nav ne grama dusmu, nesaprot, ka citi suņi tādi var arī nebūt. Savas labestības un vēlmes draudzēties dēļ jau piedzīvojis, ko nozīmē cits, dusmīgs suns.
Līdz ar kļūšanu par samojeda saimnieci mainījusies arī Baibas dzīve, jo nu jau sarunas ar citu pastaigu vai apmācību laikā satikto suņu saimniekiem kļuvušas pašsaprotamas.
Viņa spriež: “Ja tev pieder suns, tad var teikt, ka tev mājās vienmēr būs lielisks terapeits, kas gatavs dalīties ar savu mīļumu. Protams, es atbildu ar to pašu, jo man ir svarīgi, lai Rodžers justos labi. Man atvērusies jauna pasaule – es izbaudu, ko mans suns spēj dot.”
Skaistajam atļauts vairāk
Tā kā ar savu samojedu bieži dodas pastaigās un kopā apmeklē veikalus un kafejnīcas, kur tas atļauts, saimniece esot pārliecinājusies par teiciena patiesumu, ka skaistajam atļauts vairāk. Tas attiecināms uz viņas suni, jo reti kurš paliek vienaldzīgs pret balto un mīlīgo sniega kalnu ar kuplo kažoku, tumšajām acīm un melno purniņu. Viņu vienkārši nevar neievērot!
Piemēram, veikalā “Depo”, kuru atļauts apmeklēt kopā ar mājdzīvniekiem, Baiba parasti uzklausot daudz komplimentu. Iemesls, protams, – Rodžers.
Nu jau sākot pierast pie komplimentiem, bet sākumā mulsusi.
Samojedu kažoks ir ļoti biezs, ar pamatīgu pavilnas slāni. Vēl neesot bijusi neviena kažoka maiņa, bet tāda esot divas reizes gadā. Saimniece ir apņēmības pilna to pārdzīvot.
Baltais kažoks ikdienā pēc pastaigām vai lietus attīrās pats, bet reizi mēnesī tomēr tiekot organizēta vannošanas, fēnošanas un ķemmēšanas diena.
Lai arī Rodžers par to nav sajūsmā, saimniecei par prieku paciešot arī šīs viņas aktivitātes. “Man tagad ir interesanta dzīve un manam sunim arī. Kopā esam laba komanda,” smaidot saka B. Kvedere.
RAKSTUROJUMS
Samojedi
- Vidēja/liela izmēra špics ar raksturīgajām saslietajām, smailajām ausīm un uz muguras gredzenā saritinātu asti.
- Bieza kažoka īpašnieks. Samojeds var būt pilnībā balts, balts ar gaišbrūnu vai krēmkrāsā.
- Pieaugušu tēviņu augstums skaustā no 51 līdz 56 centimetriem, mātītes – no 46 līdz 51 centimetram. Svars – no 23 līdz 30 kilogramiem.
- Patīk pastaigas un fiziska slodze, komunikabls, tīk riet.
- Lielisks kompanjons ģimenei ar bērniem.
Avots: purina.lv
INTERESANTI
Šķirnes vēsture
Samojeds jeb samojedu suns (angl. Samoyed, Sammyed dog) ir viena no senākām un interesantākām mūsdienās sastopamām suņu šķirnēm.
Šie suņi jau pirms 3000 gadiem kopā ar nomadu tautām (ņenciem, enciem, nganasiem, seļkupiem, taigijiem, karagasiem un soijotiem, kurus visus kopā senkrievi dēvēja par samojediem) dzīvoja Sibīrijas ziemeļrietumos un Austrumeiropas ziemeļos aiz polārā loka.
Samojeds nav laika – nartu vilcējs un medību suns, jo pēc sava dzīvesveida un rakstura pieskaitāms ganu un sargsuņiem.
Minētās tautas bija nomadi, ziemeļbriežu gani, medības tām nebija tik nozīmīgas. Līdz ar to samojedos nostiprinājās sargu un ganu suņu pamatīpašības: izturība, pieticība, mierīgs raksturs, “ģimeniskums”, kas tos padara par ideāliem kompanjoniem un ģimenes locekļiem. Suņi uzraudzīja ziemeļbriežu ganāmpulkus un tos pārdzina uz jaunām ganībām.
Suņi bija nomadu izdzīvošanas garants, līdz ar to netika uztverti kā mājdzīvnieki, bet kā kompanjoni vai jaunākie ģimenes locekļi, tāpēc naktis pavadīja kopā ar cilvēkiem, tos sildot.
19. gadsimtā samojediem kļūstot par modes kliedzienu Eiropas aristokrātu aprindās, šķirne tika glābta no iznīcības.
Kamēr Rietumos sajūsminājās par šiem lieliskajiem suņiem un nopietni pievērsās šķirnes attīstībai, to dzimtenē šķirne tika nīcināta ārā.
PSRS dominēja viedoklis, ka ziemeļu tautu nomadu dzīvesveids ir atpalicība, kas jāmaina, savukārt suņu esamība “bremzē progresu”. Samojedu šķirne tika iznīcināta. Tikai XX gadsimta pašās beigās, jau pēc PSRS sabrukuma, uz Krieviju atveda samojedu pāri no Eiropas, liekot pamatus šķirnes atjaunošanai arī to dzimtenē.
Avots: baltiesuņi.lv
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.