Lai gan situācija ar vīrusa Covid-19 izplatību Latvijā ir stabila un ārkārtējā situācija valstī ir beigusies, aizvien vēl jāievēro vairāki nosacījumi. Nereti var sastapties ar cilvēku neizpratni, kuras rekomendācijas jeb sanitārie protokoli ir obligāti, bet kuri ir ieteikuma formā.

Kā skaidro Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, Ministru kabinets pieņem vispārējos noteikumus valstī attiecībā uz Covid-19 izplatības ierobežošanu, tā saucamās pamatlietas, piemēram, par distancēšanos, par roku dezinfekciju, par pulcēšanās aizliegumiem un laika limitiem, uzturoties sabiedriskajās vietās, kā arī par izglītības un sporta nodarbību norisēm. Tālāk jau katras atsevišķās nozares atbildīgās ministrijas izstrādā detalizētākas rekomendācijas. “Tās tiek izplānotas ar mērķi, lai noteikumu ievērošana katrā no nozarēm būtu vieglāk izpildāma,” sīkāk izskaidro A. Strapcāne.

Šīs rekomendācijas vēl tiek saskaņotas ar Veselības ministriju. Pēc tam tā dēvētie sanitārie protokoli tiek vai nu apstiprināti vai papildināti ar citiem ieteikumiem. Piemēram, noteikumos par kafejnīcām ir norādīts, ka uz katru klientu jābūt četriem kvadrātmetriem telpas. Šim noteikumam atsevišķi ir izstrādātas rekomendācijas, lai būtu vieglāk obligātās prasības īstenot. “Kafejnīcas īpašnieks var rekomendācijas neievērot un izstrādāt savus iekšējos noteikumus. Bet galvenā prasība ir nepārkāpt likumu un nodrošināt pieprasīto iespēju klientiem distancēties,” piemēru min ministrijas pārstāve.

“Ja kāds uzņēmējs vēlas rīkot, piemēram, pasākumu, pirmais, kas būtu jādara, jāskatās MK noteikumos, kas ir jāievēro obligāti. Bet, lai būtu skaidrs, kā realizēt šos noteikumus, jāmeklē atbildīgās ministrijas izstrādātajās rekomendācijās,” iesaka A. Strapcāne.

Viņa paskaidro, ka atšķirība starp noteikumiem un rekomendācijām ir tāda, ka noteikumi ir jāpilda likuma noteiktajā kārtībā obligāti. Par to neievērošanu draud sods un kriminālatbildība. Bet rekomendācijas pilda vien ieteikšanas funkcijas, tās nav obligāta prasība. “Piemēram, vecākiem vedot bērnus uz bērnudārzu, pašreiz rekomendē aizvest bērnu tikai līdz bērnudārza vārtiņiem, kur tālāk jau mazo sagaida izglītības iestādes darbinieks, bet, ja vecāks vēlas un iestādes vadītājs neiebilst, viņš var bērnu aizvest arī tieši līdz grupiņai. Izglītības ministrijas rekomendācijās ieteikts tā nerīkoties, bet tas nav likums. Respektīvi, ja vecāks, kurš neievēros rekomendācijas, inficēs citus bērnus vai bērnudārza personālu ar vīrusu, atbildīgs par to būs iestādes vadītājs, kurš pieļāvis šo rekomendāciju neievērošanu,” brīdina A. Strapcāne.

Ierēdne stāsta arī, ka valsts nekontrolē privātās ballītes mājās, dārzos vai citos privātīpašumos. “Ja svinat, piemēram, dzimšanas dienu savā mājā, uz to neattiecas rekomendācijas vai noteikumi. Tomēr atkal iesakām izvērtēt savu atbildību par cilvēku skaita ievērošanu un citām prasībām jūsu pašu drošības apsvērumu dēļ.” Ja pēc ballītes kāds no viesiem būs inficējies ar Covid-19, tad atbildīgs par to būs ballītes organizators. Tikmēr, ja privāts pasākums notiek īrētās telpās kādā no publiskām vietām, tad uz ballītes apmeklētājiem attiecas valstī izstrādātie noteikumi par drošības pasākumu ievērošanu publiskās vietās. “Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, tad atbildību nāksies uzņemties publiskās vietas īpašniekam, kurš nav izvērtējis visus priekšnosacījumus, lai spētu nodrošināt likumā izstrādāto noteikumu ievērošanu, respektīvi, distancēšanās noteikumus, dezinfekcijas noteikumus un laika limitu, kas nedrīkst pārsniegt pusnakti,” piekodina Veselības ministrijas pārstāve.

Jautāta par to, kas kontrolē noteikumu izpildi, A. Strapcāne skaidro, ka to veic policija. “Katra pašvaldība izstrādā kontroles veidus un intensitāti, bet pārsvarā policija brauc uz vietām, par kurām pienākusi kāda sūdzība,” viņa norāda.