Pēc nesen notikušā negadījuma uz autoceļa Liepāja – Lietuvas robeža, kur avārijā cietušai ģimenei bija nepieciešama mediķu palīdzība, radušies jautājumi par to, kāpēc vieni operatīvie dienesti ir operatīvāki par citiem. Proti, avārijas aculiecinieks norādījis, ka policija notikuma vietā ieradusies ievērojami ātrāk par ātro palīdzību, tāpat grūtības radījusi atrašanās vietas izskaidrošana. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sabiedrisko attiecību speciālistei Sarmītei Skujiņai “Kurzemes Vārds” lūdza skaidrot, kā efektīvāk komunicēt ar dispečeri, lai palīdzību saņemtu pēc iespējas drīzāk.

“Dispečeriem darba ir patiešām daudz, jo ik diennakti dienests saņem vairāk nekā 1600 zvanus, bet brigāžu vadības dispečeri kopumā koordinē līdz pat 180 mediķu brigāžu darbu,” pastāsta NMPD pārstāve, skaidrojot, ka dienesta dispečercentrā darbu veic pat divu veidu informācijas koordinētāji. “Ir speciālisti, kas pieņem zvanus no iedzīvotājiem, un ir brigāžu vadības dispečeri. Zvanu pieņēmēju uzdevums ir, uzklausot un izvaicājot zvanītāju, noskaidrot, kur un kas ir noticis, vai un kāda palīdzība cilvēkam ir nepieciešama. Savukārt brigāžu vadības dispečeri zvanus no iedzīvotājiem nepieņem, bet gan koordinē brigāžu darbu un pārvalda pieejamos resursus. Proti – brigāžu vadības dispečers īpašā interaktīvā kartē redz, kuras no brigādēm atrodas izsaukumos, kuras brigādes ir brīvas un kuras no brīvajām ir vistuvāk konkrētā notikuma vietai.”

S. Skujiņa gan kliedē tik populāro uzskatu, ka palīdzību brauks sniegt tieši vietējā mediķu brigāde, lai arī tā tas var arī nebūt.

“Mediķu brigādes atrodas nepārtrauktā kustībā, steidzot no viena izsaukuma uz otru. Tāpēc uz notikuma vietu dosies tuvākā brigāde, kas zvana brīdī ir brīva,” viņa norāda.

Tas, no kurienes ierodas brigāde, arī lielā mērā nosaka palīdzības gaidīšanas ilgumu. Tā noticis arī “Kurzemes Vārda” 30. jūlija numurā aprakstītajā nelaimes gadījumā – tā kā avārija notikusi apmēram pulksten 6.30, bet Nīcas NMPD brigāde darbu sāk pulksten 8, ātrie steigušies no Liepājas.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka uz augstas prioritātes izsaukumiem brigādēm vismaz 75 procentos gadījumu republikas pilsētās jāierodas 12 minūšu laikā, novadu pilsētās – 15 minūšu laikā, bet lauku teritorijās – 25 minūšu laikā.

Aculiecinieks pēc baisās avārijas “Kurzemes Vārdam” norādīja, ka mediķu brigāde ieradusies ne ātrāk kā pēc aptuveni 40 minūtēm, bet Sarmīte Skujiņa savukārt iepriekš laikrakstam sacīja, ka mediķi ieradušies 28 minūtēs. Tātad nedaudz vēlāk, nekā noteiktajā 25 minūšu laikā.

“Analizējot dienesta darba rādītājus, var redzēt, ka vidējais ierašanās laiks pilsētās šī gada pirmajā pusgadā bija 9 minūtes, savukārt lauku teritorijās – 17 minūtes. Diemžēl ir vietas, kas atrodas tālu no apdzīvotām vietām vai novadu centriem, kur izvietotas brigādes, tādēļ mēdz veidoties situācijas, kad mediķus var nākties gaidīt ilgāk. Dažkārt arī slikta ceļu stāvokļa, laikapstākļu vai attāluma dēļ brigādēm neizdodas nonākt izsaukuma vietā tik ātri, kā gribētos,” stāsta NMPD pārstāve.

Savas mājvietas adresi operatīvajiem dienestiem nosaukt zinām, taču gadījumos, kad cilvēkam palīdzība nepieciešama nezināmā vietā, S. Skujiņa iesaka nosaukt pēc iespējas precīzāku atrašanās vietu – pilsētu un pagastu, māju nosaukumu vai ielu, arī mājas numuru vai dzīvokļa numuru, ārdurvju kodu un stāvu.

“Mēģiniet nosaukumus izrunāt pēc iespējas skaidrāk, jo līdzīgi nosaukumi var būt dažādos pagastos, dažādās Latvijas malās,” viņa uzsver.

Tāpat nederēs vien vietējiem saprotami apzīmējumi, piemēram, “pie baltā veikala”, “pie zaļās skolas”, jo zvani pienāk centralizēti un dispečeriem, visticamāk, šādi vietu nosaukumi būs sveši.

Labākais risinājums tomēr būtu izmantot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas. “Aicinām ikvienu jau šodien savā telefonā lejupielādēt lietotni eVeselībasPunkts, ar tās palīdzību var piezvanīt uz ārkārtas tālruni 113, un vienlaikus ar zvanu dispečers saņems precīzas zvanītāja atrašanās vietas koordinātes,” iesaka S. Skujiņa.

Viens no svarīgākajiem padomiem, kas jāatceras ārkārtas situācijā, – nekrist panikā, jo satraukums, dusmas vai izmisums sarunas gaitā traucēs jums ar dispečeru saprasties, tā kavējot palīdzības saņemšanu cietušajam. Dažkārt varētu šķist, ka dispečera jautājumi ir nebūtiski vai mazsvarīgi, tomēr zvanu pieņēmēji ir speciāli apmācīti mediķi, kas zina, kādi jautājumi jāuzdod.

Uzziņai

Kas jāpasaka NMPD dispečeram?

1. Vispirms jānosauc atrašanās vieta – pēc iespējas precīzi. Ja vieta nav zināma, sauc orientierus, piemēram, autobusa pietura, ceļa norādes, komunikāciju būves, tomēr nederēs tikai vietējiem saprotami apzīmējumi.

2. Tālāk ir svarīgi spēt paskaidrot, kas noticis. Nav jāmēģina atcerēties medicīniskus terminus: stāsti, ko redzi un saproti! Uzmanīgi klausies, ko jautā dispečers un centies atbildēt.

3. Noteikti ir jāpasaka, cik daudz ir cietušo. Arī to mediķiem svarīgi zināt, lai saprastu – izsaukumā jādodas vienai brigādei vai vajadzīgi papildspēki.

4. Nekad nenoliec klausuli pirmais! Dažkārt pēc izsaukuma pieņemšanas nepieciešams turpināt sarunu ar izsaukuma pieteicēju, norādot, kā palīdzēt cietušajam, līdz ierodas brigāde. Dienesta pieredzē ir vairāki gadījumi, kad, tieši pateicoties izsaukuma pieteicēja rīcībai, ir izdevies glābt cilvēka dzīvību.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6.augusta numurā.

#kvards-20190806-03#