liepajniekiem.lv
Kaķus salika pa plauktiem
“Jā, biju apsvērusi, ka ģimenē atkal vajadzētu suni. Tādu lielu, gudru, viegli apmācāmu un draugu visiem mājiniekiem,” atcerējās E. Venškevica.
Zvaigznes sastājās tā, ka kādu dienu klīnikā ienāca sieviete ar skaistu, melnu milzu šnaucera kuci, kurai tuvojās dzemdību diena. Vai veterinārārste varētu piedalīties dzemdībās un palīdzēt, ja būs tāda nepieciešamība? Protams.
Ieraugot šīs šķirnes pārstāvi, aizvien vairāk nostiprinājās lēmums, ka jāizvēlas tieši rīzenšnaucers.
Sunenei piedzima pieci kucēni: viens puika un četras meitenes. Pienāca diena, kad mazos atnesa uz klīniku, lai čipētu un potētu.
“Mazais suņu puika uz mani tā paskatījās… Nu, tā, ka sapratu – šis būs īstais suns,”
piedzīvotais mirklis joprojām dziļi atmiņā. Turklāt kucēns gan potēšanu, gan čipēšanu pārcieta vēsā mierā bez pīkstiena, bet māsiņas gan smilkstējušas uz izrādījušas savu neapmierinātību.
Ar zināmu neticību saimniecei jautājusi, vai kucēns jau nav rezervēts. Visas četras meitenes bija aizrunātas, bet puika ne. Tobrīd vairs šaubu nebija, ka īstais ir atrasts.
Tikko nonācis jaunajā dzīves vietā pie jaunajiem saimniekiem, Dons Pedro Tauro nekavējoties izdarīja, viņaprāt, ļoti svarīgu lietu – iztrenkāja visus sešus ģimenes kaķus, ierādot tiem viņu īsto vietu – kaut kur augstu, plauktos.
Ņaudētāji zibenīgi saprata, ka miera laiki beigušies, un joprojām bez pretenzijām respektē Akseļa iedibināto kārtību.
Bija domāts, plānots, ka milzu šnaucers būs Loretas Gabrielas suns, bet viņš savu izvēli bija izdarījis un pat negrasījās kaut ko mainīt. Sak’, mana saimniece ir Endija, un punkts.
“Tā ir Aksela izvēle, bet par viņu rūpējamies mēs abas ar meitu. Kopš sākām piedalīties izstādēs, mums abām izveidojies lielisks tandēms, mūsu hobijs un meiteņu pasākums vienlaikus. Kopā braucam uz izstādēm, suni ringā ved meita, es kārtoju nepieciešamās formalitātes un visu citu,” pieredzē dalījās saimniece.
“Taču, kad Aksels ir ringā un viņu vērtē eksperts, suns visu laiku ar acīm meklē mani.
Tāpēc vienmēr esmu tuvumā.”
Loreta Gabriela Akselam izveidojusi savu instagrama kontu, daloties ar suņa fotogrāfijām un informāciju par izstādēs sasniegto. Jau izveidojies savs stabils sekotāju pulciņš.
Kā āķis lūpā
Izvēloties un iegādājoties tiešām labu savas šķirnes pārstāvi, saimniekiem jāsaprot, vai tiks izdarīta izvēle par labu suņu izstādēm vai ne.
Endija uz izstādēm bija gājusi kā skatītāja, tur valdošā gaisotne nebija pavisam sveša.
Kad kopā ar sešus mēnešus veco Akselu aizbraukusi uz Rīgu, uz viņa pirmo izstādi, ātri vien nāca apjausma, ka “āķis ir aizķēries lūpā…”.
Laikā, kad kucēns vēl dzīvoja pie savas mammas, E. Venškevica sameklēja un izlasīja, šķiet, visu iespējamo informāciju gan par šķirni, gan tās stiprajām pusēm un saimnieku pieredzi.
Bija skaidrs tūlīt – tik liels suns prasīs daudz laika un uzmanības, protams, arī apmācību. “Tas jāsaprot un jāpieņem ikvienam, ka,
iegādājoties jebkādu suni, bet jo īpaši augumā lielu un spēcīgu, tas obligāti būs jāved uz apmācībām pie zinoša speciālista
un ļoti daudz būs jāmācās arī pašam saimniekam,” uzsvēra veterinārārste.
“Vēl joprojām katru reizi ieklausos kinologu teiktajā. Viņu padomi balstīti pieredzē. Abas ar meitu esam iegājušas izstāžu procesā, nu jau zinām, kā tās tiek organizētas, vērojam mūsu konkurentus. Tas tāds nebeidzams process, kas prasa gan laiku, gan līdzekļus, gan patiesu interesi.”
Aksels ar saimnieci mācījās un apguva gan paklausības kursu, gan joprojām apmeklē handlinga nodarbības. Tajās tiek pilnveidotas prasmes, kas ļoti vajadzīgas un ekspertu novērtētas izstāžu ringos. Arī ar to jārēķinās cilvēkiem, kas pieņem lēmumu, ka savu mīluli tomēr vedīs uz izstādēm.
Uzskaitot Aksela līdzšinējos panākumus, saraksts izveidojas šāds: Latvijas un Lietuvas junioru čempions, šī gada izstādes “Ogres uzvarētājs” kausa ieguvējs. Divās izstādēs saņēmis titulu “Labākais šķirnes pārstāvis”.
Nākamā izstāde gaidāma Ventspilī, bet pēc tam jābrauc uz Palangu, kur būs vērienīgas sacensības trīs dienu garumā un konkurence īpaši nopietna. Lietuvā milzu šnauceri ir iecienīti un aktīvi strādā vairākas labas šīs šķirnes suņu audzētavas.
Viens no ļoti būtiskiem aspektiem ir suņa sagatavošana izstādei, lai tā kažoka izskats atbilstu starptautiski pieņemtajam standartam.
Sākumā, kad E. Venškevica meklēja grūmeri, kas Aksela kažoku sagatavotu iznācienam ringā, atklājās, ka Liepājā neviena tāda nav, precīzāk, neviens šādu uzdevumu neuzņemas. Vienu reizi bija laba sadarbība ar grūmeri Saldū, bet tikai vienu reizi.
Galu galā nonākusi pie lēmuma, ka par visu, kas saistīts ar šnaucera kažoku un griezumu, iemācīsies un parūpēsies pati.
Pienākumi sadalīti tā, ka suni mazgā meita un tad Endija ķeras pie šķērēm un pārējiem instrumentiem. Tās bija jaunas prasmes, kas apgūstamas.
Ieteikumi
Apkopojot līdzšinējo un no jauna ar Akselu iegūto pieredzi, suņa saimniece saka tā: “Ja cilvēks sapņo un grib kļūt par augumā liela suņa saimnieku, vispirms es ieteiktu vēsu prātu apsvērt, vai tīri fiziski būs iespējams šādu dzīvnieku noturēt, vai rokas pietiekami spēcīgas.
Otra tikpat svarīga lieta –
tev pašam jābūt ar stingru, noteiktu raksturu, lai emocionāli dominētu pār suni, lai viņš saprastu un pieņemtu, ka galvenais ir cilvēks,
nevis noteikumus diktē viņš – suns.
Ikvienam, bet jo īpaši lielajiem, tā saucamajiem dienesta suņiem, ik dienu nepieciešamas garas pastaigas un fiziskas aktivitātes. Tā nav pastaiga un aktivitāte, ja viņu atstāj privātmājas pagalmā un netiek piedāvātas iespējas socializēties.
Milzu šnaucers pavisam noteikti nav šķirne, ko turēt dzīvoklī. Tās būs mokas cilvēkam un dzīvniekam.
Ja gribi lielu suni, tev tiešām jāmīl tās šķirnes suns, kuru izvēlējies, un pavisam obligāti – jāapmeklē suņa apmācības kursi.
UZZIŅAI
Aptieciņa mājas mīlulim
Mājas aptieciņa mājdzīvniekam ir labs palīgs, kad četrkājainajam draugam nepieciešama tūlītēja pirmā palīdzība. Laikus sarūpēts un vienkopus uzglabāts, viss nepieciešamais ļaus pilnvērtīgi pievērsties rūpēm par dzīvnieku tā vietā, lai kristu panikā.
“Mājas aptieciņā noteikti vajadzētu atrasties visam, kas paredzēts brūču apkopei: dezinfekcijas līdzeklim, pārsējiem, marles tamponiem. Tāpat noderēs arī bezrecepšu medikamenti pret caureju, ērču izņemšanas pincete vai āķis.
Aptieciņā var atrasties digitālais termometrs, aukstuma elements, nagu knaiblītes, ausu un acu tīrīšanas līdzekļi un speciālās mitrās salvetes kroku tīrīšanai,” norāda klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste Madara Lāce.
Mājdzīvnieki ārkārtējās situācijās var lietot arī atsevišķus medikamentus no cilvēka mājas aptieciņas, tāpēc būtu svarīgi parūpēties, lai tie būtu pieejami ja ne abās, tad vismaz vienā no aptieciņām.
M. Lāce: “No cilvēku medikamentiem dzīvniekiem var dot antihistamīnus pret alerģisku reakciju, “No-Spa” pie vēdera sāpēm, dažus pretcaurejas medikamentus: silīcija gelu, aktivēto ogli, “Sorbex”, “Smecta”. Tomēr pirms jebkādu medikamentu lietošanas ieteicams sazināties ar klīniku par to, vai medikaments nav toksisks, un kādu devu lietot.”
Avots: balta.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
