Otrdiena, 19. oktobris Drosma, Drosmis, Elīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Sasparojusies atveseļošanai. Latvija saņems 1,8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem un veidotu ekonomiku noturīgāku

Eiropa apņēmusies no pandēmijas izkļūt stiprāka. Nupat Eiropas Savienības (ES) pirmās dalībvalstis, to skaitā Latvija, sākušas saņemt maksājumus no Eiropas Atveseļošanas fonda, kas ir jauna, Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Sasparojusies atveseļošanai. Latvija saņems 1,8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem un veidotu ekonomiku noturīgāku
Foto: Jorgen Hendriksen/unsplash.com
20.09.2021 06:00

Ilze Ozoliņa

"Kurzemes Vārds"

2020. gads kovida pandēmijas dēļ ES vēsturē bija viens no grūtākajiem. Pērn rudenī pandēmijas trieciens bija vēl spēcīgāks nekā 2020. gada pavasarī. Eiropa atkal darbojās krīzes režīmā, pilnībā koncentrēdamās uz to, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos. Tā organizēja vakcīnu iepirkšanu, palīdzēja izvērst to ražošanu, pastiprināja starptautisko sadarbību cīņā ar pandēmiju un, pateicoties jaunās atveseļošanas programmas “Next Generation EU” līdzekļiem, izveda Eiropu no ekonomikas krīzes, lasāms vietnē ec.europa.eu.

15. septembrī ikgadējās debatēs par stāvokli Eiropas Savienībā EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā uzsvēra, ka Eiropa izvēlējusies turēties kopā gan gadsimta lielākajā pasaules veselības krīzē, gan pēdējo desmitgažu dziļākajā ekonomikas krīzē, gan arī visu laiku smagākajā klimata krīzē.

“Mēs izvēlējāmies turēties kopā. Kā vienota Eiropa. Un par to mēs varam būt lepni,” viņa sacīja.

Šobrīd dalībvalstu ekonomikā jau sākuši ieplūst līdzekļi no “Next Generation EU” – Eiropas vēsturē vēl nepieredzēta atveseļošanas plāna. 10. septembrī Eiropas Komisija (EK) Latvijai izmaksāja priekšfinansējumu 237 miljonus eiro. Mūsu valsts ir starp pirmajām ES dalībvalstīm, kas sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda.

Kopumā Latvija saņems 1,8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem, veidotu ekonomiku noturīgāku un uzlabotu tās konkurētspēju, ņemot vērā transformāciju uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku, skaidro EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Eiropas ekonomika esot sasparojusies, ieminot taku uz ES atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ieviestie ārkārtas pasākumi esot atmaksājušies.

2021. gada vasaras ekonomiskajā prognozē plānots, ka ES ekonomika 2021. gadā pieaugs par 4,8%, bet 2022. gadā – par 4,5%. Lai gan atveseļošanas temps ne visur ES ir vienāds, paredzams, ka visu dalībvalstu ekonomika līdz 2022. gada beigām būs atgriezusies vismaz pirmskrīzes līmenī.

ES darījusi visu, lai mazinātu globālās veselības krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Joprojām tiek piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kura tika iedarbināta pirmo reizi. Tā dalībvalstīm ļauj ķerties pie enerģiskiem ekonomikas atbalsta pasākumiem. Šī klauzula turpinās darboties arī 2022. gadā.

Pavisam Komisija kopš 2020. gada marta pieņēmusi vairāk nekā 629 lēmumus, ar kuriem visā ES apstiprināti ar Covid-19 saistīti atbalsta pasākumi vairāk nekā 3,08 triljonu eiro vērtībā.

Debatēs par stāvokli Eiropas Savienībā EK prezidente paziņoja par jaunu Eiropas Mikroshēmu aktu, kas apvienos ES pasaules līmeņa pētniecības, dizaina un testēšanas jaudu, kā arī koordinēs ES un dalībvalstu investīcijas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ES ar tās zaļo kursu bija pirmā lielā ekonomika, kas šajā jomā radīja visaptverošus tiesību aktus, solot parlamentam divkāršot ārējo finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai un līdz 2027. gadam piešķirt papildu 4 miljardus eiro klimatfinansējumam.

Roberts Zīle, EP deputāts

Makroekonomiskie dati rāda, ka Ķīna, ASV un ES, tai skaitā Eirozona, visstraujāk pārvarējušas pandēmijas radīto krīzi. Taču prognozes liecina, ka Eiropas ekonomikas turpmākais pieaugums vairs nebūs tik liels, kas nozīmē, ka globāli ES var atpalikt no ASV un Ķīnas, un tas nav iepriecinoši.

Raudzīsimies, cik tālu ES būs konkurētspējīga. Turklāt tas, ka Eiropa izvēlējusies iet zaļo attīstības ceļu (ES līdz 2050. gadam apņēmusies kļūt klimatneitrāla un līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas par 55%), arī var ietekmēt ekonomisko izaugsmi, jo saistībā ar šī plāna īstenošanu jārisina ļoti daudz problēmu.

Kopīgu pētījumu vēl nav, taču skaidrs, ka pandēmija mainījusi Eiropas ekonomiku. Ir mainījušies cilvēku paradumi, kas nozīmē, ka pieprasījums kļuvis citāds. Tāpat gan biznesā, gan mājsaimniecībās daudzi izjūt to, cik ļoti mainījušās loģistikas ķēdes pasaulē. Pietiekami daudz nevar saražot, sākot no vācu automašīnām, beidzot ar datortehniku. Ir grūtības nopirkt pat velosipēdu detaļas, ko lielākoties ražo Ķīnā un Taivānā.

Arī jūras transporta, kas ved preces uz Eiropu un ASV, izmaksas pieaugušas piecas sešas reizes. Tas viss sadārdzina preču cenas.

Daudzi pandēmijas laikā ir arī labi nopelnījuši, taču tas, ka cenas pieaug, nozīmē, ka tiem, kuriem naudas mazāk, šobrīd nav tie labākie laiki.

Neapšaubāmi Eiropa no šī krīzes guvusi mācību. 2020. gada februārī, kad vīruss sāka strauji izplatīties Itālijā, ES dalībvalstis pietiekami ātri nereaģēja uz tās lūgumu palīdzēt ar medicīnisko aprīkojumu. Tobrīd Eiropā tā bija milzīga krīze un ES solidaritātes jēga faktiski bija pazaudējusi savu nozīmi. Tāpēc Itālijā un Spānijā iedzīvotāju attieksme pret Eiropu bija ļoti negatīva. Tad tika izveidots ES atveseļošanas mehānisma plāns, apstiprināta vakcīnu ieviešanas stratēģiju utt.

Vai arī Eiropas ekonomika kļuvusi imūnāka attiecībā pret krīzēm nākotnē? Par to gan grūti spriest, jo nākamās krīzes var būt citādākas. Taču katra krīze Eiropai ļāvusi nostiprināties.

Atbildot uz jautājumu, vai nākotnē jāveido līdzīgi atveseļošanas un noturības mehānismi, tad mans uzskats ir – nē. Tā tomēr ir ES kopīga līdzekļu aizņemšanās, un kopīgais parāds jāatmaksā līdz 2058. gadam. Ja kopējā ES katlā neiekasēs jaunus nodokļus, tad dalībvalstīm būs jāiemaksā lielākas summas ES kopīgajā budžetā. Šeit ir jautājums: ja itāļi vai spāņi tērēs vairāk, vai mums patiks palielināt savu solidāro iemaksu, ja paši tik daudz no tā visa, iespējams, nebūsim ieguvuši?

Fakti

  • 2020. gada beigās ES panāca vēsturisku vienošanos par visu laiku lielāko ES budžeta paketi – 2,018 triljoniem eiro. To veido 2021.–2027. gada ES ilgtermiņa budžets 1,211 triljonu eiro vērtībā, ko papildina 806,9 miljardi eiro no “Next Generation EU” – pagaidu instrumenta, kas paredzēts ekonomikas atveseļošanai;
  • “Next Generation EU” centrālais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms, kuram atvēlētie 723,8 miljardi eiro tiks piešķirti ES dalībvalstīm dotāciju un aizdevumu veidā tajās paredzēto reformu un investīciju atbalstam;
  • 2020. gadā, pateicoties Eiropas pagaidu atbalsta instrumentam bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), ES palīdzējusi nezaudēt darbu no 25 līdz 30 miljoniem cilvēku. Līdz šim 19 dalībvalstīm no SURE sarūpēti 90 miljardi eiro.

Avots: ec.europa.eu

Uzziņai

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, iedzīvotāju atbalsts Eiropas Savienībai saglabājas augsts, liecina Eiropas Parlamenta uzdevumā veiktā jaunākā sabiedriskās domas aptauja.

Šī gada martā un aprīlī veiktā aptauja liecina, ka pandēmija aizvien vairāk ietekmē iedzīvotāju personīgo dzīvi un finansiālo situāciju. Astoņi no desmit respondentiem (Latvijā – 86%) ir informēti par ES rīcību cīņā ar pandēmijas sekām, bet par EP darba būtiskākajiem jautājumiem cilvēki uzskata sabiedrības veselību, cīņu pret nabadzību, atbalstu ekonomikai un darbavietu radīšanai, kā arī klimata pārmaiņu novēršanu. Vairums aptaujāto uzskata, ka ar tādām globālām krīzēm kā Covid-19 pandēmija jācīnās ES līmenī.

Vairāk nekā puse izjūt vai rēķinās ar ietekmi uz savu finanšu situāciju.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās 31% eiropiešu (arī Latvijā 31%) piedzīvojuši finanšu situācijas pasliktināšanos pandēmijas dēļ, bet vēl 26% (Latvijā – 32%) rēķinās ar šādu iespējamību tuvākajā nākotnē.

Vairums respondentu visā ES (58%) uzskata, ka ierobežojumu pozitīvā ietekme uz sabiedrības veselību viņu valstī atsver ekonomikai nodarītos zaudējumus. Šāds viedoklis dominē vairumā ES valstu un iezīmē pārmaiņas, salīdzinot ar 2020. gadā veiktajām aptaujām, kad neliels vairākums kā būtiskāku vērtēja ekonomikai nodarīto kaitējumu.

Latvijā gan situācija ir atšķirīga – 41% aptaujāto uzskata, ka veselības ieguvumi ir lielāki nekā ekonomiskie zaudējumi, bet otrādi domā 59% respondentu.

74% eiropiešu (Latvijā – 70%) vēlas, lai ES iegūtu plašākas pilnvaras cīņai ar tādām krīzēm kā Covid-19 pandēmija, 28% šādam apgalvojumam “pilnībā piekrīt”.

Avots: EP Preses dienests

Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz