Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 10. decembris

+5°C
Vējš: DR 4.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Guna, Judīte

Sastatnes pie katedrāles: gadsimta notikums  (26)

Atslēgvārdi sv.trīsvienības katedrāle | renovācija

Pagājušonedēļ uzliktās sastatnes pie Svētās Trīsvienības katedrāles ir kā apliecinājums, ka sākusies ne vien dievnama fasāžu restaurācija, bet arī vērienīgs piecu partneru projekts, kas Liepājā ietver arī tā sauktās Hoijeres viesnīcas atjaunošanu Kungu ielā 24 un koncertestrādes "Pūt, vējiņi!" rekonstrukciju.

Dievnamam par projekta līdzekļiem restaurēs fasādes, torni, logus, durvis un akmens detaļas. Līgumu par būvdarbiem draudze noslēgusi jau pērnvasar ar konkursa uzvarētāju SIA "UPTK". Katedrāles atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa saka – tas ir gadsimta notikums. Šur tur šad tad pielabota, bet līdz šim nekad šāda vērienīga restaurācija Eiropas mēroga katedrālei, baroka mākslas piemineklim, nav bijusi. Šogad katedrālei atzīmē 260 gadu. 1866. gadā baznīca pārbūvēta un ieguvusi tādus apveidus, kādi tie ir tagad, – paaugstināto torni, piebūvēto sakristeju. Divu gadu restaurācijas laikā baznīcai ir jāatgūst tas skaistums un svaigums, kāds bijis toreiz. Bet galvenais – kad šie darbi būs paveikti, varēs uzskatīt, ka dievnama glābšana no bojāejas būs notikusi. K. Liepa ir pateicīga pašvaldībai, ka tā iekļāvusi katedrāli savā lielajā piecu partneru Dienvidkurzemes piekrastes mantojuma projektā – citādi dievnams šādu ES fondu atbalstu saņemt droši vien nevarētu. Restaurācijai ziedojumu ceļā savākti 176 470 eiro, bet viens miljons eiro nāks no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. K. Liepa ir paļāvīga ticībā Dievam, ka projekts izdosies, un viņu iedvesmo arī draudzes atbalsts – tie seniori, kuri nesavtīgi ziedojumiem atliek naudiņu no savas pensijas. Un tomēr K. Liepa arī neslēpj bažas: "Neparedzētiem izdevumiem naudas nav," taču restaurācija parasti saistās arī ar dažādiem pārsteigumiem un negaidītiem darbiem.

Restaurācijas dēļ nāksies iepakot vēsturiskās ērģeles, lai tās pasargātu no putekļiem: lai gan būvdarbi notiks ārpusē, taču restaurēs arī logus, tāpēc ērģeles īpaši jāpasaudzē. Atjaunošana būs izaicinājums ne tikai finansiālā ziņā, bet arī restauratoriem. Vēl jānoskaidro, tieši kāds būs liekams jaunais apmetuma materiāls, lai tas saderētu ar vēsturisko. Pašlaik sākta vecā apmetuma tīrīšana, lai noņemtu visu birstošo materiālu un "bioloģisko apaugumu – aļģes, sūnas". Meistari vēl izvērtē, kurš ir labākais tīrīšanas veids. 

Uzziņai
Mēs varam palīdzēt
Ja lepojamies ar Liepājas seno simbolu, valsts nozīmes kultūras pieminekli, kas glabā sevī pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles,varam ziedot katedrāles un ērģeļu restaurācijai.
Konts: LV91HABA0551015229804, "Swedbank"; saņēmējs – Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds. 

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 12. jūnija numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (26)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!