Divu bērnu mamma Sintija Žvagule, kura uzsāka ziedojumu vākšanu, lai viņas septiņgadīgais dēls varētu apmeklēt delfīnu terapiju, pateicības pilna gatavojas doties uz Baltkrieviju.

“Šobrīd cilvēki ir saziedojuši naudu vienai reizei – gandrīz 3000 eiro. Tikko nauda bija saziedota, vērsos pie speciālistiem Baltkrievijā, lai vienotos par terapijas datumu.”

Sākotnēji piedāvāts braukt jau šomēnes, taču tā kā Danielam jākārto gan pase, gan vīzas, tādēļ vienojušies par terapiju kursu 26. februārī.

“Mēs ar automašīnu izbrauksim 24. februārī un atgriezīsimies 11. martā. Terapija sevī ietver 10 nodarbības, tādēļ tās ilgums būs divas nedēļas,” plānos dalās Sintija. “Speciālisti uz vietas apskatīs bērnu, izvērtēs diagnozi un tad arī tiks saplānotas nodarbības.”

Viena delfīnu terapijas reize Danielam nozīmēta kopā ar mammu, par ko abi ir ļoti priecīgi.

Sintija un viņas bērni ir ļoti priecīgi par šo notikumu. “Meitiņa ir sapratusi, ka līdzi nevar doties, tādēļ paliks Latvijā ar tēti, taču Daniels ir ļoti saviļņots, priecīgs. Gads ir iesācies ļoti pozitīvi ar tik labām ziņām, ka beidzot tiekam pie nepieciešamās terapijas.”

Sintija ar ģimeni jūtas ļoti pateicīgi ikvienam ziedotājam. ”Man jāsaka paldies ikvienam par atsaucību, palīdzību dažādās jomās – gan morālu, gan finansiālu. Tas mums ir milzīgs atbalsts.”

Lai gūtu vislabākos rezultātus, ārsti nozīmējuši Danielam trīs terapijas reizes, kam kopā vēl nepieciešami 6000 eiro.

Portāls jau ziņoja, ka puikam piedzimstot, ārsti viņu novērtēja kā pilnīgi veselu bērnu. Par spīti mammas Sintijas iebildumiem, ka bērna elpošana nav vienmērīga un krūškurvis nav pareizi izveidojies, ārsti problēmas nesaskatīja. Kad Sintija ar mazuli pārbrauca mājās, bērnam radās problēmas ar elpošanu, viņš neēda, neattīstījās, kā mazulim būtu jāattīstās. Tā sākās neskaitāmi bērnu izmeklējumi Rīgā.

Tiesa, vēlāk Danielam tika atklāts 13. hromosomas garā pleca intersticiāla delēcija, kas sev līdzi velk vēl ķēdi dažādas citas diagnozes un problēmas. ” Daniela gadījumā šī diagnoze ir radusies mutācijas ceļā, nevis iedzimta. Tas ir tā, it kā spēlētu krievu ruleti – ar to saslimt varēja jebkurš. Bet šai diagnozei klāt nāk ļoti daudz citu veselības problēmu,” stāsta mamma Sintija.

Viņi nogājuši ļoti garu un grūtu ceļu, cīnoties panākuši, ka Daniels spēj darīt lietas, kuras ārsti teica, ka visticamāk nespēs nekad. “Es esmu laimīga, ka ar savu neatlaidību esmu panākusi daudz. Ārsti teica, ka viņš iespējams nestaigās. Esmu laimīga, viņš var staigāt, skriet. Protams, ar nestabilitāti, ar nenostiprinātu muskuļu tonusu, saišu vājumu, bet mēs trenējamies un ejam uz priekšu.”