Seklums, karstums, skābekļa bads. Zivīm grūti laiki
Sociālajos tīklos parādījusies informācija, ka Liepājas ezerā smok zivis, pievienotas arī fotogrāfijas ar bojā gājušajām radībām. Eksperti atzīst, ka dabas apstākļi zivīm ir sarežģīti, neizslēdz arī piesārņojuma ietekmi.
liepajniekiem.lv
Zivju pētnieks un biedrības ”Liepājas ezeri” vadītājs Ēvalds Urtāns portālam liepajniekiem.lv sacīja, ka kanālā pie kooperatīva ”Kaija” konstatēts, ka no vienas notekas ieplūdusi viela baltā krāsā un tā iespējams ķīmiski nonāvējusi zivis.
”Bet ūdens līmenis tur ir ārkārtīgi zems, ūdens kustības nekāds, tas nozīmē skābekļa badu – zivju mirstību veicinošu aspektu. Iespējams, organisku savienojumu eļļas kļūdas pēc vai ļaunprātīgi ielaistas,” teica Ē. Urtāns.
Arī karstums ir viens no skābekļa bada iemesliem.
Valsts Vides dienesta (VVD) Kurzemes Reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Ruslans Pečulis, atbildot uz portāla lūgumu komentēt notikušo, visupirms aicināja iedzīvotājus, ja viņi novēro uzpeldējušas zivis, vērsties vides pārvaldē, nevis informāciju ievietot soctīklos, pēc tam teica, ka nedrīkst notikušo komentēt, jo tāda kārtība ir VVD – visu jājautā caur centru Rīgā. Taču atzina, ka sūdzība par zivju slāpšanu pie kooperatīva ”Kaija” pirmdien bijusi. ”Pētījām, tie ir meteoroloģiskie apstākļi,” sacīja. R. Pečulis.
Piesārņojums vienā vietā bijis, bet tas esot uzreiz novērsts, no lietus ūdens notekām bija sakrājušies tauki, iespējams, kāds neapzinīgs cilvēks iegāzis, bet tas uzreiz ticis novērsts – iztīrīts un izsūknēts.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.