Sēnes un ķirštomātiņi kapos
"Kurzemes Vārds"
Ziemeļu kapsētā uz kāda liepājnieka atdusas vietas saaugušas beciņas. Radinieki ir pavisam pārsteigti: “Kur tās varēja rasties?” Šajā pavasarī atdusas vietā nomainīta grants, bet zem tās ir plēve.
“Lasīt nost mēs beciņas netaisāmies – lai tikai aug!” sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja mirušā vīrieša meita, pajokojot, ka tēvs, to redzot, noteikti būtu priecīgs, jo bijis liels sēņotājs un tipiskās rudens sēnes viņu nav interesējušas. “Viņš par sēnēm atzina tikai bekas un baravikas,” teica meita. “Kurzemes Vārds” novēroja, ka arī uz līdzās esošās kopiņas auga divas gan citādākas sēnes, un vienu atradām vēl gabaliņu tālāk.
“Nē, nē, sēņotājus ar groziņiem kapsētā neesam manījuši,” smejoties atteica kapsētas pārzine Maruta Kraukle. Uz kopiņas izaugušās bekas arī viņai bija pārsteigums, tāpēc viņa labprāt devās tās apskatīt. Un pa ceļam pastāstīja, ka kapsētā šur un tur manījusi augam meža zemenītes, bet uz vienas kapa kopiņas redzējusi nobriestam mazos ķirštomātiņus. “Tie gan diezin vai bija iesējušies paši,” domā M. Kraukle. “Visticamāk, aizgājējs bijis dārzkopis un tuvinieki viņam par prieku tos iestādījuši uz kapa kopiņas.”
Tā kā vietā, kur kapos sazēlušas sēnes, zeme nav bērta, tuvinieki domā, ka sēņu sporas būs bijušas šopavasar uzbērtajā grantī. Kapsētas pārzine zina teikt – tā nākot no Gramzdas puses.
“Kurzemes Vārds” painteresējās, vai citās kapsētās arī manīta ēdamo sēņu invāzija. “Nē, pie mums nekas tāds nav manīts,” sacīja Līvas kapsētas pārzinis Sandris Fūrmanis. Un arī mazdārziņu kultūras uz kapu kopiņām šajā kapsētā viņš neesot redzējis.
Centrālkapu pārzine Māra Nāgelmane sacīja, ka nupat, pirms pāris dienām, viena no darbiniecēm atnesusi lielu beku. Beciņas un citas ēdamas sēnes kapsētas teritorijā, īpaši kalniņā, neesot nekāds retums. “Bet tādā mežainā vietā tas ir normāli,” teica M. Nāgelmane. Un neviens tās ārā nepostot. Nekādas mazdārziņa kultūras gan neesot novērotas. “Kaut kad agrāk dažās apbedījumu vietās redzēju uzstādītas ābelītes, bet nu arī to vairs nav,” viņa sacīja.
Dienvidu kapsēta atrodas pie pašām kāpām, kur vasarās un rudeņos sēņotāju netrūkst – prasmīgi sēņu pazinēji nāk ar dažbrīd pilniem groziem, taču kapsētas pārzinis Raivis Bajārs norāda, ka kapsētā gan sēņu esot pavisam maz. Viņš pa kādai bērzlapei vai beciņai ievērojis uz taciņām, taču ļoti nedaudz. Sēņotājus gan kapsētā nemanot. Un arī nekādus kultūraugus cilvēki uz kopiņām nestādot. Nesen gan viņš pie kāda nesena apbedījuma redzējis noliktu trauciņu ar mellenēm.