Liepājas pašvaldība gan, vismaz pagaidām, neuzņemas pensionārus tieši apzvanīt – ”Kurzemes Vārds” uzzināja sarunā ar pilsētas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāju Zitu Lazdāni. ”Liepājā pašlaik notiek sarunas ar ģimenes ārstiem, lai saprastu, kādas ir viņu vajadzības, kāda palīdzība tiek gaidīta no pašvaldības. Gaidām arī datus par to, kāda ģimenes ārstu praksēs ir pacientu vakcinēšanas aptvere. Tad būs informācija un varēs runāt ar katru konkrēti atkarībā no situācijas. Pašlaik pie telefoniem vēl neviens darbinieks nav nolikts. Bet no informācijas, kāda bija vasarā, saprotam, ka ģimenes ārsti jau visus sen ir apzvanījuši un no tiem vasarā neliela daļa esot atnākuši potēties. Mēs veidosim senioriem adresētu speciālu informatīvu materiālu – pielikumu izdevumam ”Katram Liepājniekam”. Drīz jau seniori arī nevarēs bez vakcinācijas sertifikāta iet uz veselības centriem. Aicinām arī ģimenes locekļus, līdzcilvēkus pārliecināt seniorus par vakcinēšanās nepieciešamību.”

Vieta, kur visai daudz vēl nepotētu pensionāru, ir Liepājas Veco ļaužu dzīvojamā māja. Pašlaik tajā no 142 iedzīvotājiem kovida sertifikāts ir 79, bet 16 ir iesākuši vakcināciju, pastāstīja mājas vadītāja Diana Bikova, priecādamās, ka nu jau situācija ievērojami uzlabojas. Pirms trim četrām nedēļām sapotējušies bija vien puse mājas iemītnieku. Lielākā daļa šejieniešu dzīvo savu neatkarīgu dzīvi, tikai 40 iemītniekiem ir pakalpojums ”Aprūpe mājās”. Līdz ar to arī katrs iemītnieks lēmumu potēties vai ne pieņem pats, tostarp arī saziņā ar savu ģimenes ārstu. Pavasarī, tiklīdz bija iespēja, viena daļa iemītnieku, kas to vēlējās, potes saņēma turpat veco ļaužu mājā, ārste Laila Atiķe devās izbraukuma vakcinācijā toreiz un laiku pa laikam dodas potēt arī tagad, rudenī. Citi vakcinējušies arī individuāli.

D. Bikova: ”Mūsu mājas medicīnas māsa runā, pārliecina un skaidro, ka jāvakcinējas. Kāpēc kāds to negrib – saka, vislielākās bažas ir par savu veselību. Tad ir jautājums, ko kuram stāsta ģimenes ārsts. Vēl diemžēl ir arī tāda klientu kategorija, kura bieži vien ir alkohola reibumā, pirmo poti saņēma, bet, kad daktere Atiķe atbrauca otrreiz, vienai daļai potējamo to nevarēja izdarīt, jo ir citas dzīves ”prioritātes”. Tādu alkohola atkarīgo šeit ir diezgan daudz, viena daļa – pensijas vecumu sasniegušie bijušie Nakts patversmes iedzīvotāji.”

Pašreizējo potēšanās aktivitāti sekmējot aktuālā informācija masu medijos, ārkārtējā situācija un saskarsmes ierobežojumi, kuri skar arī nepotētos seniorus. Tā kā šī ir dzīvojamā māja, nevis aprūpes iestāde, nav pamatojuma kādu ciemiņu nelaist iekšā vai arī aizliegt kaimiņiem satikties. Kā ievērot mājsēdi, tā ir katra paša atbildība. Sociālajās mājās nav noteikuma, ka iemītniekiem visiem vajadzētu būt ar koviddrošības sertifikātu. Līdz šim veco ļaužu mājā kovida gadījumi ir bijuši šā gada pavasarī. Toreiz, testējot tos iedzīvotājus, kuri tam piekrita, atklājās 14 inficēšanās gadījumi. Iepriekš bija saslimis kāds iemītnieks, kuru aizveda uz slimnīcu, un tur viņam konstatēja Covid-19, un viņš ar šo kaiti nomira. ”Mēs aicinām neciemoties, nepulcēties, ilgstoši neuzturēties koplietošanas telpās, no bibliotēkas kādu grāmatu var paņemt tikai individuāli. Dezinficējam telpas, vēdinām, skaidrojam noteikumus un drošību. Taču nevaram cilvēkus pilnīgi izolēt, no vienatnes izriet mentālas problēmas,” atzīst D. Bikova. Veco ļaužu mājā strādā 16 darbinieku, no viņiem divi nav vēl potējušies.