Tas ir moderns uzņēmums, kas pašlaik ir trāpījis vētrā, kā es devēju būvniecības un metalurģijas krīzi Eiropā. Uzņēmumam nepieciešams valdības atbalsts, lai šo krīzi pārdzīvotu un gada otrajā pusē vai nākamgad sasniegtu labus eksporta rezultātus,” norādīja Sesks, piebilstot, ka valdībai būtu jāturpina cīnīties par valsts galvotā kredīta pārkreditēšanu, savukārt uzņēmuma akcionāriem jānoliek malā savstarpējie strīdi un jāsadarbojas problēmas risināšanā, norāda Sesks.

“Mums ir jācīnās, lai “Liepājas metalurgs” turpina strādāt, pārvarot šīs īstermiņa problēmas. Tas ir vienkāršāk, nekā tukšā vietā radīt jaunus uzņēmumus. Nav jau Latvijā tik daudz to veiksmes stāstu un nozaru, kurās esam konkurētspējīgi,” atzina Sesks. Vienlaikus Liepājas mērs ir gatavs ar valdību runāt par Liepājas attīstības plāna īstenošanu, piemēram, paredzot jaunu uzņēmumu veidošanu pieostas teritorijā. Taču pašlaik domei nav skaidrs, kas būtu sarunu partneris, ar ko šādu ideju apspriest, jo ne valdības sēdē, ne kādās citās sarunās šāds priekšlikums nav izskanējis.

Sesks uzsvēra, ka metalurģijas nozarē Latvija ir konkurētspējīga, neraugoties uz to, ka esam maza valsts: “Pasaulē lielākais metalurģijas uzņēmums “Arcelor-Mittal” atrodas nelielajā Luksemburgā. Līdz ar arguments, ka metalurģijas nozarei esam pārāk mazi, neiztur kritiku.”

Kā ziņots, patlaban valdība apsverot iespēju jau līdz gada beigām izveidot Liepājas attīstības plānu, kura mērķis būtu piesaistīt pilsētai ievērojamas investīcijas, ja bankrotēs rūpniecības flagmanis AS “Liepājas metalurgs”, vakar ziņoja ”Latvijas Neatkarīgā televīzija” (LNT).

Liepājas attīstības plāns varētu būt līdzīgs tam, kāds jau darbojas Latgalē. Plāna galvenais mērķis būtu radīt ostas pilsētā jaunas darbavietas, jo patlaban lielākais darba devējs pilsētā ir “Liepājas metalurgs”. Lai to izdarītu, Liepājāvajadzētu īstenot vairākus lielus investīciju projektus darbavietu radīšanai.

Tikmēr Vides un reģionālās attīstības ministrija norādījusi, ka atbalsta ideju individuāli risināt pašvaldību problēmas, tomēr šādam plānam būtu jāaptver viss reģions, ne tikai Liepāja.

Ieceri atzinīgi novērtējis arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, vienlaikus norādot, ka lielu investīciju piesaistīšana neesot vienkāršs uzdevums, jo tā “sastāv no ļoti daudziem faktoriem”.

Jau ziņots, ka valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā “Liepājas metalurga” glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu “Liepājas metalurga” problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

“Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses,” sacīja Vilks.

Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par “Liepājasmetalurga” saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apjomā pret banku “UniCredit”. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

LETA