Vēl pavisam īss brīdis, un būsim sagaidījuši vasaras saulgriežus – Jāņus. Mielasta galdu svētkos klāja kā senatnē, tā arī to darām šodien. Vai Jāņi iespējami bez Jāņu siera, bez šašlika vai pīrādziņiem?

Senatnē katrai darbībai svētku svinēšanas procesā bija sava jēga un skaidrojums. Arī galdā tika celts tikai tāds ēdiens un dzēriens, kas saskanēja ar svētku būtību. Namamātes sagatavoja un tad mielasta galdā lika galvenokārt tādus ēdienus, kas vizuāli atgādināja vai simbolizēja sauli, jo Jāņi saistīti ar vasaras saulgriežiem. Tieši tādēļ viens no galvenajiem svētku ēdieniem vienmēr bija Jāņu siers. 

Kura bij’ laba Jāņu māte,

Labi tura Jāņu bērnus;

Dod tiem sieru, dod tiem alu,

Ugunskuru sildīties.

Jāņos, līdzīgi kā Lieldienās, galdā bija ierasts likt apaļus kā saule ēdienus: sieru, pīrāgus, maizi u.c. Kādēļ vēl Jāņu siers bija tik svarīgs? To ēdot, slavēja saimnieci un vēlēja gotiņām daudz piena. No piena taču gatavoja gan krējumu, gan sviestu, gan biezpienu – it kā tik ikdienišķus produktus, bet tie ēdājam dod sātu un spēku. Pa gabaliņam Jāņu siera apēda visi sētā sanākušie līgotāji, lai tas nestu veiksmi, veselību un izturību.

Senie latvieši svētkos neiztika arī bez kreptīgāka ēdiena – cūkgaļas. Šodien šo tradīciju turpinām, cūkgaļu spraužot uz iesma un Līgo vakarā cepot šašliku.  

Devu, devu Jānīšam,

Ko es biju solījusi:

Cepli maizes, mucu alus,

Nobarotu sivēniņu.

Siers bija, gaļa bija, vēl vajadzētu maizīti! Laba, sātīga maize uz galda bija un ir katros svētkos, lai gan tieši goda reizēs namamātes gādāja arī smalkos miltus un cepa pīrāgus.

Jānītim klaipu cepu

Triju rītu malumiņu,

Ne deviņi nevarēja

Smaga klaipa kustināt.

Jāņos senatnē dzēra un godināja alu, vienlaikus slavinot miežu laukus un apiņus. Senie latvieši Līgo svētkos gatavoja un lietoja miežu iesala alu un īpašo medalu, – tam pievienoja medu saldumam. Jaunajai paaudzei un visiem tiem, kas atturējās no alus, no miežu iesala gatavoja kvasu. Tā kā ēdieniem senos laikos bija ne tikai izsalkuma remdēšanas, bet arī simboliska nozīme, tad, tos baudot, vajadzēja ievērot īpašus rituālus, piemēram, alu pats pirmais nogaršoja mājas saimnieks. Ar domu, ka tādējādi māja un ģimene tiks pasargāta no nelaimēm.

Jāņu tēvs, Jāņu tēvs,

Dod man saldu alutiņu!

Ja nedosi alutiņa,

Iešu, miežus izviļāšu!

Šodien mājās alu vairs nebrūvējam, jo to ērti un viegli nopirkt veikalā. Tādu saimnieču arī nav daudz, kuras ir gatavas savu laiku veltīt Jāņu siera siešanai. Pīrāgiem un plātsmaizēm laika un prasmes vēl atliek, bet siet sieru uzdrīkstas vien retā. Ja līgotāju pulciņš lielāks, der padomāt par kopīgu zupas vārīšanu, tas ir arī veids, kā svinētājus pabarot labi un lēti. Un tad jau vakara gaitā var cept gaļu, dziedāt pie ugunskura un sagaidīt saullēktu.

Pavāre Dzintra Bernarde:

– Manuprāt, gatavojoties svinēt Jāņus un braucot ciemos uz svinību vietu, vislabākais tomēr ņemt līdzi savu groziņu ar cienastu. Tā ir draudzīgāk un mīļāk! Ja nu mājās, kur tiks līgots, dzīvo gaviļnieks Jānis vai Līga, tad pati namamāte droši vien klās bagātīgāku svētku galdu. Taču arī tas neizslēdz iespēju viesiem paņemt līdzi savu cienastu. Groziņā var likt pašu ceptu plātsmaizi, raušus un citus našķus.

Jāņu galdam piestāvēs vienkārši ēdieni. Svētkus var labi pavadīt arī tad, ja galdā tikai alus, siers un pīrādziņi! Protams, var cept desiņas, šašlikus. Tie jau kļuvuši par mūsu līgosvētku tradīciju! Jāatzīst, ka jaunībā Jāņu siers man nepavisam negaršoja. To arī pati nekad neesmu taisījusi. Nu jau atļaujos kādu šķēlīti siera apēst, bet uz tās noteikti uzsmērēju mazliet sviesta!

RECEPTES

Uz uguns vārīta jauno skābeņu zupa

Vajadzēs kūpinātas ribiņas vai kūpinātu desu. Var izmantot kūpinātus vistas šķiņķīšus vai kājas. Vēl kartupeļi, burkāni, sīpoli, sauja miežu putraimu vai grūbu, vai auzu pārslu (tumīgumam). Krietna sauja svaigu skābeņu vai arī konservētās, veikalā pirktās. Sāls, pipari, lauru lapas. Lai virums būtu aromātiskāks, var pielikt buljona kubiņu, tikai jāuzmana, lai nav par daudz sāls. Iekurina uguni, katlu liek uz statīva un ielej eļļu. Kad tā uzkarsusi, katlā ieber sarīvētus burkānus un sagrieztus sīpolus. Maisot cep, kamēr rodas patīkams aromāts un dārzeņi sāk apbrūnēt. Pielej ūdeni, ieber putraimus, ieliek kūpinātās ribiņas, garšvielas. Vāra minūtes 20 – 30 un tad pievieno sīki sagrieztus kartupeļus un skābenes. Ja ribiņu vietā tiek izmantota kūpināta desa vai vistas šķiņķīši, tos var likt kopā jau ar kartupeļiem un skābenēm. Ir saimnieces, kuras skābenes pievieno pašās vārīšanās beigās. Ja kartupeļi ir miltaini un šķīstoši, tie arī zupai dos sātīgo tumīgumu. Vāra, kamēr gatavs! Kad zupu pasniedz, ēdājiem var piedāvāt pa cieti vārītai, sagrieztai olai. Uz galda liek skābu krējumu, rupjo maizīti. Garšai par sliktu nenāks sagriezti lociņi un dilles.

Rabarberu rausis ciemakukulim

Vajadzēs 1 glāzi kefīra,  2 glāzes miltu, 1 glāzi cukura,  3 olas, 1 tējkaroti cepamā pulvera,  1 ēdamkaroti vanilīna cukura, šķipsniņu sāls, 200 gr. skābā krējuma, apmēram 10 rabarberu kātu (ja tie ir tievi!) un kanēli.

Vispirms sakuļ 2 (tikai 2 no 3!) olas, tām pieber un izmaisa cukuru un vanilīna cukuru. Pielej kefīru, maisa un ber klāt miltus un cepamo pulveri. Kad mīkla kļuvusi viendabīga, to atstāj traukā. Atsevišķā traukā atlikušo 1 olu sakuļ ar skābo krējumu, šķipsniņu sāls un dažām ēdamkarotēm cukura – šī masa būs pārliešanai.

Nomizo un sagriež rabarberus. Cepšanas pannu izklāj ar cepamo papīru (vai arī masu lej silikona cepamveidnē) un uzlej mīklu. Pārber sagrieztos rabarberus, pārlej sagatavoto skābo krējumu un pārkaisa ar kanēli. Cep vai nu 220 grādos 30 minūtes, vai 180 grādos apmēram 40 minūtes.

Ja rabarberu rausi grib gatavot namamāte, kurai gaidāmi daudzi ciemiņi, tad sastāvdaļu daudzumu dubulto. Šis rausis labi garšos arī otrā rītā pie brokastu kafijas.

Pīrādziņi ar pildījumu

Lai pirmssvētku drudzi mazinātu, visvienkāršāk būs, ja rauga mīklu nopirksiet veikalā vai kādā no ceptuvēm. Tas krietni ietaupīs laiku. Pildījumam var izvēlēties, ko vien sirds kāro: dažos pīrādziņos var ielikt kūpinātu gaļu, citos to pašu Jāņu sieru.

Ja nav iebildumu pret sīpoliem, tos smalki sagriež un kopā ar sīki sagrieztu kūpināto gaļu un pārbērtajiem pipariem liek uz pannas apcepties. Ja gaļiņa trekna, eļļu uz pannas nemaz nevajag liet. Sagriež stienīšos Jāņu vai kādu citu sieru. Ja pīrādziņi tiek cepti kopā ar bērniem, lai viņi tajos ieliek, ko nu mazās sirdis kāro: sagrieztu cīsiņu, desu, olu, marinētu gurķi u.c. Lai eksperimentē ar visu to, kas ledusskapī!

Izrullē mīklu, liek pildījumu, veido pīrādziņus. Kad uzlikti uz pannas, apziež ar sakultu olu un liek karstā krāsnī. Cep 220 grādos minūtes 10 – 15, kamēr pīrādziņi zeltaini brūni.