liepajniekiem.lv
Dzīvokļa īpašniece palīdzību meklējusi visos iespējamos veidos, tomēr apsaimniekotājs, apsekojot dzīvokli, nekādus bojājumus vai pārkāpumus nekonstatē.
Ņina Vedmedenko Reiņu meža ielā 3 dzīvo ilgus gadus, nesaskaņas ar kaimiņiem gan radušās pēdējos trīs gados.
Sieviete sakās, ka nekādi nevarot šo konfliktu risināt un īsti neizprotot, kāda ir kaimiņienes motivācija šādai aizskarošai uzvedībai.
“Tas traucē manu ikdienu, es nevaru tā dzīvot.
Te viņa smēķē un dūmus pūš manā dzīvoklī, te no viņas dzīvokļa pa ventilāciju nāk ledaini auksts gaiss, te viņa lej visādas samazgas tajā šahtā, šausmīgi,”
Ņina dusmojas.
Ar minētajām sūdzībām dzīvokļa īpašniece vērsusies kā pie sava apsaimniekotāja SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA), tā Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldē.
LNA apstiprina, ka no minētās personas ir saņemtas sūdzības.
“Sievietes dzīvoklis vairākkārt ir apsekots, bet nav konstatēts nekas no sūdzībās minētā.
No citiem šīs dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem sūdzības nav saņemtas,”
skaidro LNA pārstāve Ita Cērmane.
Līdzīgu atbildi iesniegumā norādījusi arī Liepājas Nekustamā īpašuma pārvalde, sakot, ka augstāk esošajā dzīvoklī nekādi pārkāpumi nav konstatēti, savukārt Ņ. Vedmedenko īpašumā gan konstatētas aizdarītas visas ventilācijas lūkas, kā rezultātā dzīvoklis netiek vēdināts.
Tādēļ rosināts atjaunot dabīgo ventilāciju un vēdināt telpas, nodrošinot svaiga gaisa apmaiņu dzīvoklī.
Par spīti tam, ka Ņ. Vedmedenko ir neredzīga un ikdienā dzīvo viena, klātienē redzam, ka ventilācijas caurumi rūpīgi aizlīmēti.
Dzīvoklis ir tīrs un kopts. Kad vaicājam, vai ikdienas lietās viņai kāds palīdz, viņa atbild apstiprinoši. “Man palīdz sociālais darbinieks,” saka Ņ. Vedmedenko.
Liepājas Sociālajā dienestā apstiprina, ka Ņ. Vedmedenko ir biroja “Aprūpe mājās” redzeslokā, ar viņu strādā štata aprūpētāja Dzintra Gorbunova.
Sazvanām Dzintru dienā, kad viņa nogādājusi sirmgalvei labdarības akcijas “Roberts Vītols un draugi” sarūpēto dāvaniņu.
“Es nevarētu teikt, ka Ņina būtu vientuļa. Man šķiet, ka viņa pati ar sevi jūtas tīri labi, vakaros sazvanās ar māsu, ar draudzenēm. Dēls, kurš dzīvo Krievijā, arī piezvana. Reizēm, kad piedāvāju viņai ko vairāk palīdzēt, piemēram, dzīvokli piekārtot, viņa atsaka.
Prāts viņai gaišs, sevi nodarbināt spēj, bet šī šaubu ēna par kaimiņieni īsti nav izprotama.
Sūdzējusies viņa ir arī man, tomēr urīna smaku vai izteiktu aukstumu dzīvoklī neesmu jutusi apciemojumu laikā. Reizi bija kāda dīvaina dūmu smaka, tomēr manā klātbūtnē tas nav atkārtojies,” stāsta Dz. Gorbunova.
Savus aprūpējamos viņa apciemo reizi nedēļā, dažreiz vizītes ir garākas, dažreiz īsākas, jo katrs ir citādāks.
“Ja Ņina pēc uzmanības īpaši nealkst, tad, piemēram, Rasmas kundzei tās vienmēr pietrūkst. Viņas abas ir neredzīgas, tomēr vajadzības ļoti atšķiras.
Ja runājam par to, ko varētu darīt, lai seniori nejustos vientuļi: varbūt varētu piesaistīt arī kādu psihologu, kurš kaut vai reizi mēnesī viņus apciemo. Domāju, tas palīdzētu kliedēt, iespējams, nepamatotas bažas vai mazinātu uzmanības trūkumu. Rasma vairākkārt ir teikusi, ka viņai trūkst kāda, ar ko parunāt,” stāsta aprūpētāja.
“No apmēram 40 līdz 50 pieaugušajiem viena trešā daļa ir seniori, kuriem nepieciešams sociālais atbalsts. Lai gan situācija mēdz būt mainīga.
Būtībā seniori arī ir lielākā daļa sociālās palīdzības un pakalpojumu saņēmēju.
Tie ir mājokļa pabalsti, veselības aprūpes pabalsti un pabalsti atsevišķās situācijās, ko piešķir Sociālo lietu komisija. Cilvēki gados var saņemt lielu daļu no sociālo pakalpojumu klāsta, īpaši cilvēki ar invaliditāti,” atgādina Liepājas Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.
Tāpat Sociālais dienests aicina nebūt vienaldzīgiem un gadījumā, ja esam liecinieki tam, ka seniors nonācis bezpalīdzīgā situācijā un ir viens, negaidīt un vērsties pēc palīdzības Sociālā dienesta Sociālā darba daļā, kur ar pieaugušajiem strādā divi sociālie darbinieki.
Ja tiek saņemta informācija par bezpalīdzīgā situācijā esošu senioru, sociālais darbinieks viņu apmeklē un izvērtē, kāda palīdzība vajadzīga, – sociālā gulta, pansionāts, “Aprūpes mājās” vai kāds cits pakalpojums vai palīdzība.
Aprūpi mājās var saņemt, ja seniors ir bez tuviniekiem un viņa ienākumu līmenis atbilst pašvaldības noteiktajam.
Uzziņai
Šobrīd birojā “Aprūpe mājās” ir 16 štata un 139 ārštata aprūpētāji.
Ārštata aprūpē atrodas 165 seniori, savukārt štata aprūpētāji uzrauga 90 seniorus. Kopā birojs “Aprūpe mājās” aprūpē 255 mūsu pilsētas seniorus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
