Ugāles ielas namā uz gaiteņa sienas pie savām durvīm Biruta Ārmale atradusi neparastu ciemiņu – divkrāsaino sikspārni. Ko ar tādu guļošu un negaidītu viesi darīt?

Tuvāk aplūkojot lidojošās peles fotogrāfijas, sikspārņu pētnieks Viesturs Vindulis pamana caurumiņu dzīvnieciņa lidplēvē, labajos sānos. Tādus ievainojumus atstāj kaķa nagi, un paša dzīvnieciņa pirkstiņi ir putekļos un zirnekļa tīklos – laikam rāpojis pa netīru vietu. Tas nav labi, spriež zinātnieks. Iespējams, tas rāda, ka sikspārnis nemaz nespēj palidot.

Divkrāsainie sikspārņi pašlaik riesto. Dienā guļ. Ja pārāk daudz enerģijas iztērējis riestam, tad gulēt sanāk, kā pagadās, un arī ielidot sanāk, kur pagadās. Tā varbūt gadījies arī šim.

Ja būtu sveiks un vesels, varētu tumšā vakarā palaist vaļā dabā – gan aizlidotu un ar laiku pamanītos atrast sev ziemošanas vietu. Māju bēniņos, daudzdzīvokļu blokmāju šķirbās sikspārņus varot atrast šad un tad.

Bet ko tad, ja šis eksemplārs nemaz nespēs aizlidot? Tad būs jāmēģina viņu aizsūtīt uz Rīgu pie kādas sikspārņu speciālistes, kura dažiem dzīvnieciņiem jau palīdzējusi atveseļoties.

Grūtākais šajā situācijā ir sameklēt piemērotu barību – šim sikspārnim nepieciešami miltu melnuļu kāpuri. Tikmēr, kamēr vēl šī sikspārnīša turpmākais liktenis nezināms, viņu vajag vismaz padzirdīt – stāsta V. Vintulis.

Ar pipetīti vai ar irbulīti uz deguntiņa uzpilināt ūdeni, to dzīvnieciņš varēs nolaizīt. No trauciņa padzerties neprot.

Visas Latvijā atrodamās sikspārņu sugas ir retas un aizsargājamas.