Trešo mēnesi “Kurzemes Vārds”, kā iepriekš solīts, seko līdzi tam, kā ar apkures zudumu samazināšanu veicas Republikas ielas 10.mājas iedzīvotājiem. To, ka kārtības šajā jomā nav ne minētajā mājā, gan arī citās, saprot arī tās apsaimniekotāji – uzņēmuma “Vecliepāja” speciālisti. Viņi ir gatavi piedāvāt savus risinājumus, taču tam nepieciešama mājas iedzīvotāju piekrišana.

Zudumi samazinājušies, maksa katram citādāka

Jau rakstījām, ka interesi par šo māju izraisīja tas, ka rēķinā par maksu, ko dzīvokļu īpašniekiem aprēķināja par janvārī saņemtajiem pakalpojumiem, parādījās jauns termins – apkures zudumi, un tie bija tikai nedaudz mazāki par pašu apkures izmaksu. Toreiz izrādījās, ka visi dzīvokļu īpašnieki nav iesnieguši savu individuālo skaitītāju rādījumus. Februārī siltuma zudumus izdevās nedaudz samazināt, kā arī līdz ar īso mēnesi un silto laiku patērētais siltums bija mazāks nekā janvārī, tāpat, visiem iedzīvotājiem iesniedzot skaitītāju rādījumus, samazinājās arī maksa par siltuma zudumiem. Bet februāra beigās mājas pagrabā siltināja siltumcaurules, un “Vecliepājas” ēku uzraudze Anita Jūrmale izteica cerību, ka martā saņemtajos rēķinos gan maksa par apkuri, gan arī par zudumiem būs vēl mazāka.

Uzņēmuma “Liepājas enerģija” uzskaite rāda, ka martā patiešām mājas apkurei izlietots par gandrīz pusotru megavatstundu mazāk nekā februārī, turklāt par 58 latiem salīdzinājumā ar februāri samazinājusies arī maksa par apkures zudumiem (skat. tabulā). Taču daļa iedzīvotāju tomēr ir patiesi sašutuši, jo saņemtajos rēķinos maksa par zudumiem atkal ir gandrīz vai dubultojusies salīdzinājumā ar februāri. Piemēram, 12.dzīvoklī dzīvojošajai Kalnarāju ģimenei par zudumiem vienai pašai jāmaksā 42,52 lati no mājas kopējās zudumu summas, kas ir 97,52 lati. “Tas vairs nav normāli!” saka Aivars Kalnarājs. “Tas nozīmē, ka tagad atkal jāmaksā 40 santīmu par vienu kvadrātmetru, lai gan februārī tie bija 23 santīmi.”

Bet patiešām laimīga ir 5.dzīvokļa iemītniece Ilona Ozola, kurai šomēnes par zudumiem jāmaksā tikai 3,23 lati. Viņa priecājas, ka tas laikam ir 1.dzīvoklī dzīvojošā kaimiņa Anda Lāča nopelns, kurš izcīnījis, ka tiem iedzīvotājiem, kam šāda apmēra zudumi minēti jau tehniskajā projektā, ko izstrādāja, ierīkojot individuālos skaitītājus, citus zudumus vairs neaprēķinās.

“Vecliepājas” Abonentu daļas vadītāja Dana Lapene skaidro, ka šajā mājā patiešām ir nopietnas problēmas, tāpēc drīzumā cilvēki atkal saņems pārrēķinus. Viņa min, ka, teorētiski aprēķinot mājas kopējos siltuma zudumus uz visiem dzīvokļiem, kuros ir apkure, zudumu summa martā būtu 14 santīmu par kvadrātmetru (skat. tabulā), taču pašlaik tā katram dzīvoklim atšķirīga ir tāpēc, ka, ierīkojot individuālos skaitītājus, katram dzīvoklim izstrādāts tehniskais projekts, kurā jau minēti paredzamie siltuma zudumi. Viņa esot lūgusi visus iedzīvotājus atnest šos projektus, lai varētu ar tiem iepazīties, taču šim aicinājumam atsaukušies tikai daži iemītnieki. Turklāt D.Lapene min, ka konsultējusies ar tehniskajiem speciālistiem, kas apgalvo, ka vairāki no šiem projektiem ir novecojuši un neatbilst patiesajai situācijai. Tam piekrīt arī “Vecliepājas” izpilddirektors Vilnis Dobelis.

Kā dalīsim zudumus?

To, ka, pat veicot dažādus mājas sakārtošanas darbus, pilnīgi neizdosies iztikt bez siltuma zudumiem, apgalvo gan siltuma ražotāji, gan mājas apsaimniekotāji. Tāpēc ir jādomā, kā tos sadalīt starp mājas iedzīvotājiem. Lai to izdarītu, tuvākajā laikā “Vecliepājas” speciālisti aicinās iedzīvotājus uz sapulci, kurā piedāvās savus problēmas risinājumus un uzklausīs iedzīvotāju ieteikumus. Taču A.Jūrmale piebilst, ka jēga šādai sapulcei būs tikai tad, ja uz to ieradīsies visu dzīvokļu īpašnieki, nevis tikai trīs vai četri.

D.Lapene uzskata, ka pareizākais variants būtu kopējos zudumus sadalīt visiem dzīvokļiem, vadoties no apdzīvojamās platības kvadrātmetriem. V.Dobelis arī piekrīt šādam variantam, jo tehniskajos projektos aprēķinātie zudumi, kas svārstās trīs latu robežās vienam dzīvoklim, nav korekti. “Es negribu vainot projektētājus, taču šis rādījums ir teorētisks un neatbilst patiesajai ainai,” viņš sacīja. “Patiesā aina ir tā, kuru uzrāda mērierīces pagrabā. Tāpēc arī mums ir nepieciešams tikties ar iedzīvotājiem, lai, nevienam ne no viena neslēpjoties, skaidri un gaiši rādītu patieso situāciju un uzklausītu iedzīvotāju priekšlikumus, kā mums rīkoties, kā dalīt zudumus. Jo dzīvokļu īpašnieku sapulcei ir liels spēks – viņi ir tie, kas nosaka, kā strādāt apsaimniekotajiem. Taču, ja cilvēki uz sapulci nenāks, šī problēma vilksies garumā, un ne pie kādas skaidrības mēs netiksim.”

Uzziņai
Fakti salīdzināšanai

“Liepājas enerģijas” aprēķini (mājai kopumā)  Janvārī    Februārī    Martā 
Patērētais siltums (megavatstundās)                           23,54       18,72         17,26      
Maksa par patērēto siltumu (latos)                           1020,61    827,30       777,52 

Patērētā siltuma maksas sadalījums         Janvārī      Februārī   Martā
Summa pēc individuāliem skaitītājiem (latos)    806,91       671,47       680               
Zudumi (uz māju, latos)*                                 213,70       155,83       97,52

Maksa par siltuma zudumiem (santīmi par kvadrātmetru):
* janvārī – 31
* februārī – 23
* martā – 14**

*Starpība starp mājas kopējo skaitītāju un individuālajiem skaitītājiem dzīvokļos, ko sadala proporcionāli apdzīvojamai platībai.

**Šis pagaidām ir teorētiskais aprēķins, ja kopējos zudumus sadalītu uz kvadrātmetriem, taču daudzu dzīvokļu īpašnieki martā saņēmuši rēķinus, kuros tie aprēķināti krietni lielāki.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”