Par siltumenerģijas zudumiem namu karstā ūdens iekšējos tīklos pateikts, šķiet, gandrīz viss. Taču daudzi nepiekrīt tagadējai situācijai. Piemēram, esam saņēmuši izskaidrojošu vēstuli no Elvīras Tarānes, kura dzīvo Klaipēdas ielā 78. Lasītāja pauž savu viedokli un norāda, kā vienkāršāk atrisināt šo problēmu. Taču notiekošā vispārinājums pēdējos mēnešos jau parādījis, ka pašdarbība siltumenerģētikas jomā ļoti viegli noved pie kļūdainiem secinājumiem. Kaut gan ir arī pilnīgi loģiski ieteikumu un priekšlikumi.
Piemēram, I.Tarāne iesaka ierīkot karstā (un arī aukstā, protams) ūdens skaitītājus visos dzīvokļos, kur tas vēl nav izdarīts. Vēstules autore uzskata, ka ir īrnieki, kuri nemaz necenšas to darīt. Tādēļ par to jāparūpējas pašvaldībai. Pareizi! Šādu ūdens mērītāju neesamība taču ir nonsens. Lasītāja vēstulē norāda, ka dzīvokļos bez skaitītājiem ūdeni patērē bez ierobežojumiem. Tādēļ, viņasprāt, notiek savdabīgs neaprēķināms pārtēriņš, bet šī ūdens apjoma sasildīšanai jāpatērē siltums, tas ir, rodas zudumi.
Patiesībā tas ir nedaudz savādāk: dzīvokļos bez skaitītājiem maksa par normu ir visai augsta un jāpiemaksā vispirms par mājā patērēto ūdeni. Taču, kā zināms, galīgo aprēķinu ietekmē arī citi faktori: vai pieraksta skaitītāju rādījumus vienā dienā visā namā un salīdzina ar nama kopējā skaitītāja rādījumiem. Ja starpība liela, to sadala uz visiem. Taču tas attiecas tikai uz lieko ūdeni un enerģiju tā sasildīšanai, nevis uz zudumiem tīklos.
E.Tarāne sīki apraksta, kā cirkulē ūdens daudzdzīvokļu namā, kā atdziest un kā sasilst, un, “lai izvairītos no krāpšanas”, tūdaļ pat izdara secinājumus: jāierīko skaitītāji, jāizveido komisija, iekļaujot tajā ekspertus no Tehniskās universitātes, bet visiem apkrāptajiem īrniekiem jāuzņem kontakti ar Arodbiedrību centru, ar tā palīdzību jāatmasko vainīgie un izkrāptā nauda jāatgūst tiesas ceļā. Tā uzskata viens no patērētājiem. Viss būtu tik tiešām vienkārši, ja nevajadzētu pierādīt kāda konkrēto vainu un runāt par konkrētiem zaudējumiem. Diemžēl minētajā vēstulē pat nav teikts, par kādiem namiem ir runa – ar siltummezgliem vai bez, vārds siltummezgls divās lapās nav minēts ne reizes.
Par to, ka daudzi mūsu lasītāji vēl līdz galam neizprot, kas notiek vienā vai otrā namā, daiļrunīgi rāda arī replikas populārajā rubrikā “Pa drāti vēstī lasītājs”. No Sakņu ielas 12 ziņo, ka par ūdens sasildīšanu nācies maksāt 1,09 latus, bet par zudumiem – 4,71. Veicot ne visai sarežģītus matemātiskus aprēķinus, zvanītājs izkalkulējis: sanāk, ka 42 dzīvokļu namā uz ielas izliets 160 kubikmetru ūdens! Ļoti neveiksmīgs salīdzinājums. Jo šie zudumi nav vis ūdens, bet siltumenerģija. Taču jēdzienus pārprot daudzi. Pensionāre no Klaipēdas ielas 82: “Tā dēvētais zudumu skaitītājs ieslēdzas ļoti bieži, norādot uz to, ka tiek atvērts karstā ūdens krāns. Vai tad tie nav zudumi?” Protams, nav! Vēl vairāk – nav tāda skaitītāja zudumu uzskaitīšanai. Skaitītājs rāda siltumenerģijas daudzumu, tas ir, megavatstundas. Bet Dārzu ielā 3 īrnieki aprēķinājuši, ka zudumi visā namā veido 183 latus. Un paziņo: “Mums dzīvoklī skaitītāji ierīkoti un nekas netek!” Atkal visu saputrojuši. Gadās arī vēl sirdīgākas replikas. Bet kādēļ gan klusē namu vecākie? Vajadzētu pieprasīt sasaukt sapulci, kurā namu pārvaldes speciālisti izskaidrotu zudumu noslēpumus. Pēc tam par to varētu pastāstīt visiem pārējiem nama iedzīvotājiem.
Un tomēr siltummezgli un skaitītāji daudziem ļāvuši noregulēt temperatūru un ietaupīt līdzekļus. Bēda tagad ir tāda, ka turpmākā siltummezglu vai vienkārši skaitītāju ierīkošana atkal kavējas birokrātisku iemeslu dēļ. Īsāk sakot, nogulējuši. Un visos namos to tagad neuzsāks, bet atkal pārcels termiņus uz vienu gadu. Bet tarifi turpina augt, un regulatoram atkal nāksies atļaut izmantot citas mērvienības – uzskaitīt enerģiju kvadrātmetros.