Pāvels Kudlāns, kurš dzīvo Ventspils ielā 34a, uzskata, ka laikraksts varētu vairāk stāstīt par lēto apkures veidu. Apkuri ar tā dēvētajiem siltumsūkņiem, ko sekmīgi izmanto arī viņš. Mēs par to, protams, esam rakstījuši, taču diemžēl ne visus tas interesējis. Bet kāds varbūt arī neizlasīja. Vēl zināms, ka ne katrs, kurš ierīkojis šādu iekārtu, grib sevi izgaismot, tas ir, nosaukt vārdā. Kaut gan baidīties nav no kā. Bet te cilvēks pats piedāvājis minēt sevi kā uzskatāmu piemēru. Un devāmies pie viņa iepazīties.

Divstāvu nams, vairs ne jauns, apmūrēts ar ķieģeļiem. Iekārta, kas ārēji atgādina lielu ledusskapi, atrodas tualetē, jānokāpj tikai dažus pakāpienus zemāk. Siltumsūknis Kudlāna kungam darbojas jau trešo sezonu. Viņš saka, ka tas esot izdevīgi.

Lūk, viņa aprēķins:

– Agrāk šeit atradās katls darbam ar cieto kurināmo – oglēm. Ja salīdzina izdevumus, tad agrāk tie bija 150 latu, bet pagājušajā sezonā maksājām 130. Vēl jāņem vērā, ka zudušas visas rūpes par ogļu sagādi, izdedžu aizvākšanu, kā arī paši dūmi – nepatīkama parādība. Un vēl. Agrāk arī siltums nāca nevienmērīgi, atkarībā no tā, cik un kad kurini. Karstais ūdens tagad vienmēr ir pie rokas. Arī noregulēt temperatūru iespējams, kad nepieciešams, elektronika visu nodrošina.

P.Kudlāns rāda pa logu dārza teritoriju, kur ieraktas caurules, kas akumulē zemes siltumu ar cirkulējošā nesasalstošā šķidruma palīdzību – 400 metru garš gredzens. Turklāt augļu koku saknes nav bojātas, zāle aug brangi. Nama apsildāmā platība ir 128 kvadrātmetri. Svarīgi ir pareizi aprēķini. Ja jauda palielināta – rodas elektroenerģijas pārtēriņš, ja pazemināta – var nepietikt siltuma. Konkrētajā gadījumā iekārtu ierīkojuši speciālisti no Jūrmalas, taču tagad uzņēmuma “Siltumsūknis” filiāle atrodas arī mūsu pilsētā – Ludviķa ielā 4. Tur sniegs jebkuru konsultāciju.

Saimnieks stāsta:

– Izdevumi – tikai par elektroenerģiju. Vasarā man aptuveni sanāk 350 kilovatstundu mēnesī, ziemā – aptuveni 1000. Taču, ieskaitot 8 kilovatu virtuves plīti, trīs televizorus, gludekļus, tējkannas un tā tālāk. Iekārta man izmaksāja 7 tūkstošus. Paņēmu kredītu. Zinu, ka daudzi tieši no tā arī baidās. Taču nevajag aizmirst, ka sistēma darbojas 25 gadus un ilgāk. Tātad faktiski var nodrošināt sevi uz visu mūžu. Tiesa gan, es vienlaikus nomainīju vecos čuguna radiatorus pret modernajiem un ieliku pakešlogus. Esmu bijis Zviedrijā, un biju pārsteigts par plašo siltumsūkņu pielietojumu tur. Taču lieta tāda, ka tur valsts atbalsta enerģiju taupošās un ekoloģiski tīrās tehnoloģijas nevis vārdos, bet darbos, dotējot šādas izmaiņas. Tādēļ mans sapnis – izstrādāt likumprojektu šādam atbalstam pie mums un iesniegt to Saeimā. Lai tikai krīze beidzas.

Precizējam vēl dažas detaļas. Karstā ūdens temperatūra namā – no 42 līdz 46 grādiem, radiatoros ūdens ieplūst 38 grādus karsts, aizplūst – 34. Vēl efektīgākas it kā esot apsildāmās grīdas, taču Pāvels negribēja tik lielus pārkārtošanas darbus namā, lai to dara jaunbūvēs. Efektu var panākt arī ar rūpīgu iekārtas papildu regulēšanu. Bet karstajā vasarā sistēmu var darbināt kā kondicionētāju. Saimnieks parādīja salīdzinošu izdevumu tabulu visiem kurināmā veidiem. Siltumsūkņa izmantošana ir kaut arī nedaudz, taču lētāka pat par malkas apkuri.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Pāvels Kudlāns: “Salīdzinot ar šķidrā kurināmā izmantošanu, siltumsūkņa ierīkošana atmaksājas trīs gados.”