Daļa devītklasnieku izvēli ir izdarījuši par labu pirmajam variantam un plāno spert soli uz nākamā izglītības pakāpiena, kas ir vispārizglītojošā vidusskola. Cik piepildītas būs Liepājas skolu 10. klases?

Plāni un idejas ir

Pašu skolēnu idejas un plāni nākotnei ir visdažādākie. Uz redakcijas jautājumu, vai ir izdevies iekļūt tur, kur vēlas mācīties tālāk, jaunieši atbild, ka ir.

Savukārt Artūrs Krapauskis, kurš tikko beidzis 15. vidusskolu, stāsta, ka tagad došoties uz Liepājas Valsts tehnikumu.

”Mācīšos par programmēšanas tehniķi,” viņš atklāj, ”jo man vienmēr ir patikuši datori un es ap tiem pavadu daudz sava brīvā laikā. Labprāt kādu dienu pats taisītu savas programmas un spēles, jo tas mani tiešām ļoti interesē.”

Tā kā šķiet, ka IT un programmēšanā ir ļoti daudz kas jāiemācās, Artūrs uzskata:

”Jo agrāk es sākšu, jo vieglāk man būs pēc tam izsisties.

Kad citi tikai sāks, man jau būs trīs gadu pieredze konkrēti IT apgūšanā, ko es nevarētu iegūt vienkāršā vidusskolā.”

Arī Daniels Ahmaduļins no J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolas mācības turpinās Liepājas Valsts tehnikumā, apgūstot datorsistēmu tehniķa izglītību.

”Atbildi no tehnikuma gaidīju ar nepacietību un uztraukumu, taču nebija nekas, kas mani varētu iegāzt,” viņš saka.

Jautājot, kādēļ tieši šāda izglītības izvēle, puisis atbild, ka saprotot tehniskās lietas.

”Man ir interese mācīties šajā profesijā, un es pēc izglītības iegūšanas plānoju doties tālāk un mācīties par IT speciālistu.’’

Arī Marija, kas savu uzvārdu nevēlējās minēt, no J. Čakstes 10. vidusskolas jau laikus zinājusi, ka iekļūs vidusskolā turpat, kur mācījusies līdz šim.

”Šaubu nebija itin nemaz, jo zināju, ka mani pieņems,” viņa priecājas. Jaunietei ir paveicies, jo paralēli vidusskolai viņa Rīgas Stradiņa universitātē padziļināti apgūs eksaktos priekšmetus, lai tālāk mācītos par zobārsti.

Uz jautājumu, kādēļ tieši šāda izvēle, meitene atbild, ka īsti nezinot pamatojumu, bet kaut kas izvēlētajā jomā tik ļoti aizrauj, ka ar to vēlas saistīt savu dzīvi. Marija tic, ka viņai ir dota iespēja palīdzēt cilvēkiem.

Kādā par daudz, kādā par maz

Pēdējo četru mācību gadu skaitļi liecina, ka izteiktas demogrāfiskas svārstības attiecībā uz devītklasniekiem nav novērojamas, vērtē Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.

Vidēji devītklasnieki Liepājas izglītības iestādēs katru gadu ir ap 700.

Līdz ar to 10. klašu komplektācija notiek un nav bažu, ka tā nenotiks vai būtu apdraudēta. Visvairāk 9. klases skolēnu pēdējos četros mācību gados bijis 2020./2021. mācību gadā – 814 bērni.

Savukārt attiecībā uz 10. klasēm – tur, skatoties datus, procentuāli ir neliels samazinājums: 2020./2021. mācību gadā bijuši 505 desmitklasnieki, 2021./2022. – 539, 2022./2023. – 446.

”Vēl nevaru nosaukt galējo ciparu, cik jauniešu šajā mācību gadā uzsāks gaitas 10. klasē, jo skolas pieteikumus vēl pieņem, bet patlaban ir reģistrējušies 445,” stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja.

”Domāju, ka būs aptuveni iepriekšējā gada līmenī,” viņa paredz.

Līdere šobrīd ir Liepājas Raiņa 6. vidusskola, jo pieteikumu skaits pat pārsniedz kvotas.

”Bija plānots uzņemt 90 bērnus, bet jau ir reģistrējušies 95,” skaitļos dalās K. Niedre-Lathere.

Ļoti tuvu savām prognozēm ir arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzija un Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola.

Savukārt Liepājas 7. vidusskolai plānotās 43 vietas pagaidām aizpilda vien 20. Arī Liepājas Liedaga vidusskolā vēl pietiekami daudz brīvu vietu – no plānotajiem 50 skolēniem patlaban uzņemti 38.

”Par šiem skaitļiem satraukuma man pagaidām nav, jo vēl ir jūlijs, un augusts parasti ir bijis aktīvākais posms, kad notiek skolēnu migrācija, arī ģimenes migrē un galējie lēmumi tikai sekos.

Pieļauju, ka situācija vēl izlīdzināsies. Bieži vien pirmās apkopotās statistikas ir satraucošākas nekā beigu rezultāts. Statistikā, ko redzu devīto klašu beidzēju vidū un salīdzinot ar citu gadu 10. klasēm, mums nekādu būtisku kritumu nekur nav.”

Bažīga K. Niedre-Lathere kļūtu augusta vidū,

ja būtu redzams, ka ir skolas, kur klašu komplektācija vēl tomēr atpaliek no prognozēm un nav izveidojušās divas paralēlklases, kā to paredz izstrādātie skolu tīkla kritēriji.

Uz profesionālajām mācību iestādēm aizgājuši 43,3 procenti devītklasnieku, savukārt uz vidusskolām – 50,5 procenti.

To komentējot, K. Niedre-Lathere saka: ”Jā, tas nav vēl 50 uz 50, kā varētu vēlēties valstiskā līmenī, bet tomēr tā atšķirība nav tik liela. Un jaunieši tomēr pieņem lēmumu iet uz profesionālajām izglītības iestādēm.”

Izglītības pārvaldes vadītāja zina stāstīt, ka

ir novērojama divpusēja skolēnu plūsma – gan no Liepājas iet prom uz novada skolām, gan no novada nāk mācīties uz Liepāju.

Kaut kas mainīties varētu tajā brīdī, kad Izglītības un zinātnes ministrija publicēs ziņojumu par reformām attiecībā uz skolu tīklu un apkārtējām pašvaldībām varētu nākties pieņemt dažādus lēmumus, kas skartu izglītības iestādes, – to statusu maiņu vai likvidēšanos pavisam.

Ja tendence, ka Liepājā izglītosies arvien vairāk skolēnu no novada, būs augšupejoša, tad būtu jādomā arī, piemēram, par viņu izmitināšanu un, iespējams, atsevišķas dienesta viesnīcas izveidi.

K. Niedre-Lathere atklāj, ka iepriecinošs ir šī gada 8. klašu skolēnu skaits – 801 audzēknis. ”Protams, līdz 9. klasei cipari vēl mainīsies, taču pamats ir cerīgs.”

Aizvilina stipendija

”Mēs vēl esam atvērti uzņemšanai, skolēnus vēl gaidām,” otrdien apliecināja Liepājas 8. vidusskolas direktore Anita Kuncīte.

Turklāt vidusskolēni tiek aicināti pieteikties arī tālmācības vai neklātienes programmai un apgūt ”Uzņēmējdarbību un jurisprudenci” vai ”Sociālās zinātnes un komunikāciju”. Liepājas 8. vidusskola ir vienīgā Liepājā, kas to piedāvā.

”Jāteic, ka tālmācības klasēs kustība un interese ir visa mācību gada garumā, tas neapstājas tikai pirms mācību gada sākuma. Bieži vien iestājas arī mācību gada vidū,” atzīmē A. Kuncīte.

Stāstot par atšķirībām, direktore teic, ka neklātienes mācības notiek uz vietas vakaros, savukārt tālmācība – attālināti īpaši veidotā ”Moodle” platformā, kurā pedagogi piedāvā daudzveidīgus mācību materiālus un pārbaudes darbus.

”Tas ir vairāk pašvadīts mācību process, kura laikā audzēkņi paši skatās materiālus, izvērtē, plāno savu laiku, kad viņi mācīsies, cik ātrā tempā. Vairāk individuāli veido mācību procesu,” skaidro A. Kuncīte.

Pēdējos gadus mācības neklātienē izvēlas maz, tāpēc skola apsver, vai neklātienes klasi atvērt.

”Pēc tam, kad visi mācījās attālināti, saprasts, ka tomēr tālmācība šķiet pievilcīgāka. Jo var paši brīvāk organizēt savu laiku, nav piesaistīti noteiktam grafikam,” stāsta A. Kuncīte.

Tam, kādēļ uzsāktas mācības neklātienē vai tālmācībā, ir vairāki iemesli. ”Iepriekš ir pabeigta pamatskola, bet uzreiz vidusskolā nav turpināts, un šobrīd ļoti daudz darba devēju prasa uzrādīt vidējās izglītības dokumentus.”

Šis ir arī viens no aspektiem, ko var stāstīt skolēniem, lai pārliecinātu, ka tomēr ar pamatizglītību mūsdienās nepietiek.

”Neklātieni vai tālmācību izvēlas arī tie, kas uzsākuši mācības profesionālajās izglītības iestādēs un vienu divus, reizēm trīs gadus mācījušies, bet tomēr saprot, ka tā nav profesija, ko viņi ir gribējuši. Lai iegūtu vidējo izglītību, tad nu pārnāk pie mums.”

Runājot par parastajām 10. klasēm, A. Kuncīte stāsta, ka lielais vairums pašu devītklasnieku tomēr izvēlējušies mācīties tālāk profesionālajās izglītības iestādēs un pārsvarā aizgājuši uz Liepājas Valsts tehnikumu.

”Es teiktu, ka tie ir 60 procenti,” rēķina direktore. ”Nezinu, kāpēc, bet

vilinājums ir stipendija, ko tehnikums piedāvā,

un vēl apstāklis, ka jaunieši paši ātrāk vēlas iegūt profesiju, lai varētu pastāvīgi uzsākt darba gaitas un kļūt neatkarīgāki no ģimenes.”

Pa kādam absolventam aizgājis uz citu Liepājas vidusskolu. ”Kur piedāvājums, iespējams, ir atbilstošāks interesēm,” min A. Kuncīte, atgādinot, ka 8. vidusskolā ir trīs izvēles varianti: ”Uzņēmējdarbība un jurisprudence”, ”Sociālās zinātnes un komunikācija”, ”Veselība, drošība un fiziskās aktivitātes.”

Līdz ar jauno kompetenču pieeju aizvadītā mācību gada 12. klases skolēni bija pirmie, kuriem, beidzot 9. klasi un stājoties vidusskolā, nācās izsvērt, ko gribēs apgūt padziļināti jeb kādus mācību grozus izvēlēties.

”Pirms mācību uzsākšanas 10. klasē tomēr maz ir to skolēnu, kuri skaidri zina, kas viņiem ir vajadzīgs, viņi vēl šaubās,” tomēr novērojusi A. Kuncīte.

Tādēļ arī nereti padziļinātos kursus skolēni maina, jo, laikam ejot, skaidrāk iezīmējas nākotnes vīzijas un skolēni saprot, kas būs viņiem vajadzīgs. ”Tāda pieeja, domāju, nav slikta,” vērtē A. Kuncīte, bet

skaidra redzējuma, ko vēlas tālāk darīt, devītklasniekiem tomēr vēl nav.

Skatoties uz strauji tuvojošos mācību gadu, direktore pieļauj, ka, visticamāk, skolā būs viena klātienes un viena tālmācības klase.

”Tālmācības klases parasti ir lielas – vairāk nekā 30, 40 skolēnu. Tās varam veidot lielas, jo mācības nav klātienē, fiziski uz vietas,” viņa stāsta, piebilstot, ka jau vairākus pēdējos gadus 8. vidusskolā nav divu paralēlklašu klātienē.

Bet šobrīd vidusskolas posmā kopējo skaitu ir atļauts vēl rēķināt kopā ar tālmācību. Līdz ar to skolēnu kopējais skaits tomēr sanāk. ”Pēdējos gadus, sevišķi pēc kovida laika, tālmācībā izvēlas mācīties tiešām daudzi,” novērojusi A. Kuncīte.

Nevar būt zemāk par pieci

”Kopumā esam uzņēmuši četras 10. klases,” stāsta Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietniece Vineta Tomsone.

”Šogad tās negribam taisīt lielas, līdz 25 skolēniem. Līdz ar to mums jau trīs ir pilnas, bet vēl ir brīvas vietas, vēl pāris bērnus paņemt varam.”

Tomēr uzņemti netiek visi gribētāji, vidusskolā nav iekļuvuši visi pašu devītie, kas to vēlējās.

V. Tomsone atzīmē, ka skolai ir kritēriji. ”Mācību priekšmetos, kur ir eksāmeni, jābūt vismaz sešām ballēm. Arī pārējās atzīmes – nevarēja būt četrinieki, bija jābūt vismaz piecām ballēm. Jo dzīvē pierādījies, ka, ja skolēnam ir četri matemātikā, tad viņam šajā mācību priekšmetā iet ļoti grūti.”

Runājot par skolēnu atsijāšanu, V. Tomsone skaidro, ka skola pati izstrādājusi uzņemšanas noteikumus, bet ”tie visi ir saskaņoti”. Ja ir nepieciešamība, notiek saziņa ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu.

”Mums nav iestājpārbaudījumu, kā ir Rīgas ģimnāzijās.

Manuprāt, ja bērns ir eksāmenus nokārtojis, viņš ir savu zināšanu līmeni parādījis, par to liecina arī gada vērtējumi mācību priekšmetos.”

Direktora vietniece atceras, ka agrāk ģimnāzijai bijuši nedaudz zemāki uzņemšanas kritēriji, bet dzīvē pierādījies, ka, lai skolēns varētu sekmīgi startēt vidusskolā un mācīties, tad ir tomēr jābūt noteiktam līmenim.

”Tā kā esam ģimnāzija, mums rezultātu prasa arī valstiskā līmenī,” viņa piebilst. ”Pēc tam saņemam pateicības no augstskolām par labi sagatavotiem skolēniem.”

V. Tomsone teic, ka uz ģimnāziju ir atnākuši daudzi bērni no tuvējās apkārtnes – Pāvilostas, Vērgales, Dzērves pamatskolas, Kazdangas, Kalētiem, Brocēnu vidusskolas. Protams, arī pārnākuši no citām Liepājas skolām.

”Interese ir. It īpaši novada bērniem. Līdz ar to pie komplektācijas paskatāmies un atnācējus saliekam vienā klasē. Un esam novērojuši, ka šajās klasēs veidojas ļoti labs mikroklimats.”

Arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, uzsākot mācības 10. klasē, skolēniem jāizvēlas viens no pieciem piedāvātajiem kursu komplektiem. V. Tomsone gan teic, ka izdarīt izvēli nenākas viegli.

”Tādēļ esam izplānojuši tā, ka pamats visās šajās programmās ir vienāds, 10. un 11. klasē viņi visi mācās vienu un to pašu, bet padziļinātos kursus sākam tikai 12. klasē. Jo ir tā, ka bērni pārdomā, viņi saprot, ka tomēr ies uz citurieni un sākotnēji izvēlētie mācību priekšmeti nebūs vajadzīgi.”

V. Tomsone atklāti teic, ka padziļināto kursu programmām bērni nav bijuši gatavi. ”Tāpēc, ka tās ir veidojuši augstskolu pasniedzēji, un tur ir diezgan augstas prasības. Praktiski šajās padziļinātajās programmās ir pirmais un otrais kurss, ko māca augstskolā.

Tas man liekas mazliet par traku. Tomēr

prasībās vajadzētu būt skolas līmenim.

Varbūt nākotnē, ja bērns no 1. klases būs mācījies pēc šī parauga, ko iedevusi ”Skola 2030”, vidusskolā viņš tam būs gatavs. Bet šie beidzēji to sāka mācīties tikai no 10. klases. Un līdz 9. klasei viņi mācījās pavisam pēc citas programmas. Tā ir būtiska atšķirība.”

Skolotāja impulss ir ļoti svarīgs

Jana Grīne, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas karjeras konsultante

Protams, ideālais gadījums, ja 9. klasē jaunietis skaidri zina, kādā virzienā tālāk vēlas attīstīties un kur sevi nākotnē redz.

Lielākoties gan šī izvēle nebūt tik viegla nav, tad mēs kopīgiem spēkiem cenšamies izskatīt iespējamos virzienus, par kuriem skolēns ir domājis, tādējādi atlasot arī konkrētos priekšmetus, kas uz mērķi ļautu virzīties.

Svarīgi apzināties, kuri priekšmeti padodas, kuri ne.

Piemēram, ja skolēns pieļauj domu kļūt par ārstu, bet redzam, ka mācību priekšmeti, kas medicīnā nepieciešami, tomēr nav viņa spēcīgā puse, cenšamies rast risinājumu, lai samērotu konkrētā jaunieša spējas ar nākotnes profesijas vēlmēm.

Protams, ir gadījumi, kad jaunieši vēl sevi neredz nevienā konkrētā jomā, tomēr viņi ir vienlīdz veiksmīgi visos mācību priekšmetos – tādos gadījumos gan iesaku neizvēlēties šķietami vieglāko ceļu, jo vidusskolas trīs gados izvēles vēl var krietni mainīties.

Dažreiz der likt latiņu augstāk.

Ar dažiem jauniešiem esam gājuši cauri augstskolu uzņemšanas prasībām, lai izprastu, kurš no mācību groziem vidusskolas posmā būtu viņam piemērotākais.

Tāpat atgādinu, ka gadījumos, ja sanāk izvēlēties neprecīzi konkrēto novirzienu, to var mainīt, apgūstot papildus vēl kādus priekšmetus.

Manuprāt, tieši priekšmetu skolotājs ir tas, kurš konkrētā jomā spēj saskatīt jaunieša potenciālu.

Man ir bijuši vairāki gadījumi, kad skolotājs nāk pie manis un lūdz ar kādu no skolēniem aprunāties, sakot: ”Šis puisis domā par kaut kādām blēņām, bet patiesībā viņā ir liels potenciāls.”

Tieši skolotāji jau ir tie, kas ikdienas darbā šos talantus pamana, atklāj un cenšas bīdīt uz attīstību, parādot tās jomas iespējas.

Skolotāja impulss ir ļoti svarīgs.

Nākamais solis precīzāku nākotnes izvēļu noteikšanai ir vest jauniešus uz ēnu vai karjeras dienām, lai parādītu to, kā šī sfēra darbojas praksē.

Sūdzēties nevar, tiem, kurus interesē, šobrīd ir ļoti plašas iespējas ieskatīties uzņēmumu darbā un izzināt, vai tas ir viņam piemērots vai ne.

Jāsaprot gan, ka 21. gadsimtā, izvēloties karjeru, mēs to nedarām uz visu mūžu. Mūsdienās ļoti būtiska ir spēja augt, attīstīties un mainīt virzienus.

No savas personīgās pieredzes varu teikt, ka pirms tam darbojos par speciālās izglītības skolotāju, tomēr jutu, ka nepieciešamas pārmaiņas.

Tā kā man pašai nebija skaidrs, ko īsti es dzīvē gribu darīt, izvēlējos tieši šo jomu – karjeras konsultants, kas man palīdzēja ne tikai labāk izprast sevi, bet arī dod lielu prieku un gandarījumu par katru skolēnu, kas atnāk un pasaka paldies par to, ko daru.

Arī dēls man nesen jautāja: ”Kā tu izvēlējies savu profesiju?” Tā arī teicu – nekad nav par vēlu mainīt profesiju, jo mācīties tu vari visu mūžu.

Skaitļi

Uzņemtie skolēni 10. klasēs (19.07.)

• Liepājas Valsts 1. ģimnāzija – 95 (plānotais – 120).
• Liepājas Liedaga vidusskola – 38 (plānotais – 50).
• Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola – 85 (plānotais – 90).
• Liepājas Raiņa 6. vidusskola – 95 (plānotais – 90).
• Liepājas 7. vidusskola – 20 (plānotais – 43).
• Liepājas 8. vidusskola – 16 (6 no tiem tālmācībā), (plānotais 55 – 30 no tiem tālmācībā).
• J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola – 50 (plānotais – 50).
• O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskola 46 (plānotais – nav norādīts).

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Pedagogu vakances Liepājas izglītības iestādēs

• Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes ”Pasaciņa” vadītājs;
• Liepājas Liedaga vidusskolā: direktors, sākumizglītības pedagogs, Latvijas un pasaules vēstures skolotājs, latviešu valodas un literatūras skolotājs, datorikas skolotājs;
• pirmsskolas izglītības iestādē ”Pienenīte”: pirmsskolas izglītības skolotājs;
• Liepājas 8. vidusskolā: sociālais pedagogs, datorikas skolotājs, izglītības psihologs, matemātikas skolotājs, ķīmijas skolotājs;
• pirmsskolas izglītības iestādē ”Mazulītis”: pirmsskolas izglītības skolotājs;
• pirmsskolas izglītības iestādē “Delfīns”: mūzikas skolotājs;
• J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolā: vācu valodas skolotājs, angļu valodas skolotājs;
• Liepājas Ezerkrasta sākumskolā: sociālais pedagogs.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Es domāju tā: Kā izvēlējāties savu profesiju?

Laima Kovaļevska – topošā masiere:

– Īstais aicinājums atnāk ar laiku. Man tā notika, ka dzīve pati aizvirzīja uz svarīgo. Kad mācījos skolā, mani sameklēja treneris, novērtēja manas spējas un kļuvu par sportisti, PSRS un olimpiskās izlases dalībnieci riteņbraukšanā. Jāizmanto iespējas, ko dzīve piedāvā. Pēc tam studēju psiholoģiju. Tad sapratu, ka patīk masēt, un tagad masiera profesiju apgūstu profesionālā līmenī.

Zane Kusiņa – māsa:

– Jau mācoties skolā, nojautu, sapratu, kas varētu būt mana profesija. Izmantoju skolas piedāvāto novirzienu, dziļāk mācījos bioloģiju. Pēc vidusskolas izvēlējos studēt medicīnu un apgūt medmāsas profesiju. Savu izvēli neesmu nožēlojusi. Sevi tagad neredzu nevienā citā profesijā.

Voldemārs – strādā:

– Pagājis ilgs laiks, un īsti neatceros, kā nolēmu, ko darīšu pēc skolas. Kaut ko ieteica vecāki, kaut ko skola. Par kosmonautu gan nevēlējos kļūt. Kad Liepājā bija lielā rūpnīca ”Lauma”, sāku tur strādāt par meistara palīgu. Tā mana pirmā profesija. Esmu mainījis dažas darbavietas, jo dzīve ievieš korekcijas.

Gerda Aizstraute – strādā:

– Man vēl joprojām nav skaidrs, kāds varētu būt mans vislabākais darbs. Profesijas esmu mainījusi. Mācoties pamatskolā, nebija ne jausmas, kas es būšu. Vidusskolā iestājos mākslas skolā, bet par mākslinieci nekļuvu. Tagad esmu pārdevēja, jo vienkārši vajadzēja darbu un naudu. Varbūt turpināšu iesākto, varbūt meklēšu citu darbu.

Jūlija Malaškina – manikīre:

– Skolā nebija ne jausmas, kas būšu, ko darīšu. Iestājos augstskolā, vienu gadu studēju psiholoģiju, jo tas bija tolaik populāri. Ātri sapratu, ka tas nav man. Gribēju pelnīt naudu tūlīt un tagad. Sāku strādāt par bārmeni, bet nu jau gadus desmit esmu manikīra meistare. Izvēlēties savu īsto profesiju nav viegli, jo jauniešu lēmumu mēdz iespaidot populārās tendences, profesiju mode.