Jau ziņots, ka sākot ar šo mācību gadu, divās Liepājas izglītības iestādēs – 15.vidusskolā un Vakara (maiņu) vidusskolā – uzsākta vēl nebijusi atbalsta programmas ieviešana drošas un iekļaujošas skolas vides veidošanai.

Sarunā ar portālu, abu skolu vadītāji par programmu izteicās atzinīgi, un iesākto noteikti turpinās, jo tic tās mērķim – pozitīvas vides attīstīšanai. Audzēkņi sākotnēji jauninājumus uztvēruši dažādi, šobrīd ar to jau apraduši un pieņēmuši.

Veicina draudzīgāku vidi

Atgādinām, ka atbalsta programmā ir piecas savstarpēji saistītas sadaļas: atbalsts pozitīvai uzvedībai (APU), sociāli emocionālā audzināšana, vienaudžu mācīšanās lasītprasmes veicināšanai, karjeras atbalsta programma skolēniem un mentorings alternatīvai dzīves pieredzei “Lakstīgala” (nav Liepājas Vakara (maiņu) vidusskolā). Tas, ka ar šīm piecām sadaļām tiek aptvertas un attīstītas praktiski visas skolas pamatjomas, ir projekta veiksme, uzskata 15.vidusskolas direktors Gints Ročāns, tādēļ, runājot par tā īstenošanu viņa vadītajā izglītības iestādē, saka: “Mums ir paveicies.” Turklāt ir spēcīga aizmugure. Lai kopīgi ieviestu atbalsta programmu sadarbojas septiņu Latvijas augstskolu pētnieki, docētāji, valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Par iesaistīšanos priecājas arī Liepājas Vakara (maiņu) vidusskolas direktore Alla Matvejeva, jo sen gribēts skolā sakārtot “pozitīvo sistēmu”, lai gan arī līdz tam pedagogi centušies audzēkņus visādi atbalstīt, jo “vakarskolā vairums mācās tie, kas vēl nav atraduši savu vietu dzīvē”.

Jāsaka, ka projekta nosaukums “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” nepatīk nevienai no abām iesaistītajām skolām. Piemēram, Liepājas Vakara (maiņu) vidusskolā tā vietā tiek akcentēta viena no programmas iepriekš minētajām piecām sadaļām – APU, kas veicina pozitīvo, nevis cīnās ar sekām.

G.Ročāns uzskata, ka projekta mērķis – izzināt, modelēt un izvērtēt sociālās atstumtības risku mazināšanas un novēršanas sistēmu 13 – 15 gadus veciem jauniešiem – ir formulēts sausi un skarbi. “Mēs to saucam par pozitīvas vides veidošanas projektu. Un par to, ka skolas vide paliek draudzīgāku, šaubu nav. Šādi praktizē Ziemeļeiropā, tā ir ikdiena.”

Motivē ar burkāniem

“Skaļākā” no atbalsta programmas sadaļām noteikti ir APU, apstiprina iesaistītās skolas. Un tā kā tai ikdienā tiek pievērsta lielākā vērība, iesaistot visus skolas audzēkņus, par to arī turpmāk pastāstīsim vairāk. Paskaidrojam, ka APU ietvaros ir izstrādāti noteikumi, kuriem jāmotivē audzēkņus labi uzvesties. Tie formulēti pozitīvi, orientēti uz vēlamo darbību, nevis kaut ko aizliedzot, norāda gan G.Ročāns, gan A.Matvejeva. Piemēram, “stundas laikā nedrīkst lietot mobilo telefonu” aizstāts ar “stundas laikā mobilajam telefonam ir jābūt izslēgtam”. Tā tiek uzsvērta vēlamās uzvedības, mācīšana un modelēšana, uzskata Liepājas Vakara (maiņu) vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Inga Ekuze.

Vakarskolā, pēc noteikumu ieviešanas, audzēkņiem spuras bijušas gaisā. Šobrīd situācija uzlabojusies, jo viņi saprot, kāpēc tas vajadzīgs. Lai stimulētu viņus uzvesties atbilstoši noteikumiem, ir noteikta labāko apbalvošana – ar goda un atzinību rakstiem, diplomiem. I.Ekuze uz situāciju raugās reāli: “Tā kā mūsu skolā audzēkņiem nav spīdošas sekmes, principā apbalvot var par jebko, ko nosaka arī projekts, – par to, ka aktīvi iesaisties skolas dzīvē, ka ļoti labi mācies, ka regulāri nāc uz skolu, ka neesi nokavējis nevienu mācību stundu utt. Manuprāt, saņemot jebkādu ārējo motivāciju, cilvēkam arī iekšēji kaut kas mainās. Ieguldot bērna emocionālajā bankā, tas var atsaukties nākotnē, sekos izaugsme, piemēram, sekmju rādītājos. Protams, tas nenotiks uzreiz.”

Savukārt Liepājas 15.vidusskolā tiek īstenota žetonu sistēma, kas skolēniem liekas saistoša. “Par veiksmīgi izpildītajiem noteikumiem klasē vai individuāli skolotājs novērtē ar žetonu (attēlā). Ja ir pretēja situācija, skolēns žetonu vienkārši nesaņem. Nost nekas netiek ņemts,” pastāsta G.Ročāns. Iegūtais žetons ir klases kopīpašums. Tos sasummējot var tikt pie balvām. Pārsvarā tās ir nemateriālas, paskaidro direktors. Piemēram, pirms jaunā gada 12. klase iegūtos punktus izmantojusi, lai izlabotu atzīmes. Taču lielais balvu izmantošanas laiks vēl ir priekšā, lēš G.Ročāns.

Noteikumiem arī nepakļaujas

Pietiekami labs stimuls 15.vidusskolas skolēniem, lai pildītu noteikumus, ir arī galvenā balva – bezmaksas ekskursija, kas pienākas par 1000 sakrātiem punktiem. G.Ročāns novērojis, ka starp klasēm ir vērojama sava veida azartiska cīņa. Uz to – galvenās balvas iegūšanu – tiek iets diezgan mērķtiecīgi. Rezultātiem ikviens var sekot līdzi skolas mājas lapā. Kā redzams, šobrīd vadībā izvirzījusies 12.v klase. Tā kā vecāko klašu skolēni savā ziņā principu ir atkoduši, visticamāk, nākamgad viņiem žetonu sistēma nebūs. G.Ročāns vēlētos, lai bērni vairāk priecātos par saviem individuālajiem sasniegumiem. “Uzskatu, ka atbalsta programmas galvenais ieguvums tomēr būs tas, ka tā ļaus izcelt bērna uzvedībā labāko, uzslavēt viņu un iedrošināt censties, veicinās pozitīvas uzvedības iemaņu attīstību.”

Loģisks ir jautājums, kas notiek, ja audzēknis nepakļaujas APU noteikumiem? Liepājas 15.vidusskolā skolēns var saņemt sarkano kartīti. Tā tiek piešķirta kāda noteikuma pārkāpuma piektajā reizē. Ja tas nepalīdz, starp skolotāju un audzēkni tiek noslēgta rakstiska vienošanās. “Tādi gadījumi gan ir reti,” norāda G.Ročāns. Pastāv arī atlīdzināšana – ja ko saplēs, atnes vietā; ja neizpildi kādu darbu, to atstrādā vēlāk utt.

Savukārt vakarskolā nepaklausības gadījumā sākotnēji tiek izteikts aizrādījums, ja kas līdzīgs atkārtojas vairākkārt un netiek ņemti vērā ieteikumi, seko negatīvs ieraksts uzvedības žurnālā e-klasē, ko pēc tam izvērtē. Tajā tiekot atzīmētas arī pozitīvās piezīmes, kas savukārt motivējot audzēkni uzlabot sekmes, mainīt attieksmi pret mācību procesu, noticēt saviem spēkiem, uzskata I.Ekuze.

Lai uguntiņa neapdzistu

Kopš projekta ieviešanas abās izglītības iestādēs ir pagājuši nepilni pieci mēneši. Ja G.Ročāns saka, ka vērojamā dinamika ir pozitīva, audzēkņu attieksme mainās, uzlabojusies uzvedības kultūras gaiteņos un ēdnīcā, tad vakarskolā situācija ir mazliet savādāka. Un tas ir saprotami, turklāt, ņemot vērā skolas īpatnības, projektā vairākas lietas pielāgotas vai atmestas pavisam.

“Projekta veidotāji mūs brīdināja: sākumā jutīsities kā medusmēnesī, viss liksies spoži, skaisti, bet pēc tam sekos bedre. Un tā patiešām notika,” apstiprina A.Matvejeva. Medusmēnesis ildzis trīs mēnešus, līdz novembra beigām. Direktores vietniece izglītības jomā I.Ekuze skaidro, kāpēc rodas kritumi: “Mūsu skolas specifika ir tāda, ka audzēkņi mainās. Katru mēnesi iestājas jauni, un viņi nav pazīstami ar jaunieviesto sistēmu. Nākas to atkal atkārtot.” Intervijas laikā vairākkārt tiek uzsvērts, ka Liepājas Vakara (maiņu) vidusskolu nevar salīdzināt ar parasto dienas skolu. Kaut vai izglītojamo vecuma atšķirību dēļ. “Mums jaunākajiem ir 15 gadi, vecākajam – 55,” pastāsta I.Ekuze, un uz šejieni neviens nenākot tikai intereses pēc, bet ir nepieciešama izglītība, ko pieprasa darba tirgus. “Skolā ar maziem bērniem, protams, ir vieglāk strādāt. Pieaugušais pats zina, kas viņam noderēs vai nenoderēs,” piebilst direktore, tāpēc projektu mēģina pagriezt, runājot par dzīves pamatvērtībām – atbildību, drošību, cieņu, uz ko arī balstīta projekta ideja.

Arī G.Ročāns novērojis, ka interese savas skolas audzēkņos par projektu nav viendabīga, un, ka tā notiks, apzinājušies. Lai uguntiņa neapdzistu, saistībā ar projektu tiek rīkoti konkursi un pasākumi. Pēdējais bijis vizuālās mākslas konkurss. “Jāsaka, ka jebkurā skolas aktivitātē cenšamies integrēt kaut ko no šī projekta. Tas ir tik pamatīgs, tik dziļš, ka nav nekādā veidā jāsamākslo, lai tas būtu iespējams.”

“Jā, ir sīkumi, bet, ja tiem pievērsīsim uzmanību, tad nekad smuku un skaistu bildi neieraudzīsim,” atbild G.Ročāns, vaicāts, vai projektā saskatīti kādi mīnusi. Viņaprāt, uzsākot ko jaunu, ar nepilnībām ir jārēķinās un jārisina. A.Matvejeva teic, ka projektā nepārtraukti ir jāievieš kādas korekcijas, tādēļ šeit liela nozīme ir iesaistītajiem cilvēkiem. “Jūtam atbalstu viens no otra, jebkuru situāciju risinām kopā.”

Atbalsta programmā kopumā iesaistījušās 15 Latvijas pašvaldības, 25 izglītības iestādes piecos reģionos. Projektu īsteno Latvijas Universitāte.

Skolēnu vidū domas dalās

Alīna, 15.vidusskolas skolniece:
“No sākuma visi klasē mēģinājām būt mierīgi un paklausīgi, lai vairāk tiktu pie žetoniem un, protams, dabūtu balvu. Visi to grib, tādēļ nonāk arī līdz strīdiem. Zinu, ka ir klases, kas joprojām visus noteikumus ievēro, bet arī zinu, ka lielai daļai ir vienalga. Manuprāt, kopš atbalsta programmas ieviešanas skolā nekas nav mainījies un arī nemainīsies.”

Marika, 15.vidusskolas skolniece:
“Pirms nebija APU noteikumu, man liekas, ka skolas dzīve bija daudz skaļāka, nemierīgāka. Tagad skolēni domā vairāk par savu uzvedību, disciplīna ir uzlabojusies. Tas, ka mēs vācam žetonus, man un maniem klasesbiedriem liekas diezgan interesanti, jo tā ir savstarpēja cīņa starp klasēm, krājot punktus. Galvenais jau nav balvas, bet lielu loma tam gan ir, līdz ar to skolēni ir centīgāki. Skolotāji arī ir adekvāti. Nav tā, ka viņi nedotu žetonus, tikai lai viņu audzināmajai klasei būtu labāk. Ceru, ka APU būs ilgi, jo tas vismaz padara skolas ikdienu krāšņāku.”

Santa, Liepājas Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkne:
“Principā nekādu krasu pārmaiņu ikdienā nav, jo lielākā daļa APU noteikumu ir pašsaprotamas uzvedības normas, bet, ja tā ir izveidota, tātad problēmas ar disciplīnu jauniešu vidū ir. Pati esmu pieķērusi sevi tikai pie viena – ir nācies nokavēt stundu savas aizmāršības dēļ, tāpēc tagad vairāk sekoju un plānoju savu laiku, lai visur varētu paspēt ierasties laicīgi. Audzēkņu uzvedība skolā ir mainījusies. Neredzu vairāk viņus staigājam ar cepurēm vai kapucēm pa skolas telpām, kā arī stundu laikā ir palicis klusāk. Prieks, ka mūsu klasē un skolā nav lielas problēmas ar APU noteikumu ievērošanu. Gadās arī kādam no saviem klasesbiedriem aizrādīt, bet viņi to neuztver ar ļaunu.”