Ievēro stingru grafiku

Viņa skaidro, ka pēc mācību plāna B, kas paredz daļu mācību attālināti un daļu klātienē, Liepājā strādā trīs skolas – Raiņa 6. vidusskola, J. Čakstes 10. vidusskola un Liedaga vidusskola. Šajās skolās aptuveni puse nodarbību notiek klātienē, pārējās – attālināti. Pārējās skolas strādā pēc A modeļa, kad mācības pilnībā notiek klātienē. Karantīnā atrodas viena klase Draudzīgā aicinājums Liepājas 5. vidusskolā.

Jautāta par problēmām, kas varētu rasties, pārejot uz daļēji attālinātām mācībām visās skolās, I. Ekuzeatzīst, ka lielākās bažas saistās ar tehnisko nodrošinājumu.

“Tas būs izaicinājums gan skolām, gan ģimenēm. Ja skolotājs strādā klasē ar skolēniem klātienē, tad, lai viņš paralēli varētu strādāt attālināti ar tiem, kas neatrodas skolā, nepieciešamas pamatīgas korekcijas stundu grafikā,” vienu no lielākajiem sarežģījumiem min I. Ekuze.

Liedaga vidusskolas direktore Inga Zeide skaidro, ka skolēniem līdz 6. klasei visas stundas notiek tikai klātienē, attālināto stundu nav arī izlaiduma klasēm – devītajiem un divpadsmitajiem. Pārējās klasēs pēc grafika vienu nedēļu skolēni mācās klātienē, otru – attālināti.

Direktore atzīst, ka pirms mācību gada uzsākšanas vissvarīgākais bija atrisināt koplietošanas telpu noslodzi, un skolā sapratuši, ka visas prasības varēs ievērot tikai tad, ja daļa klašu mācīsies no mājām. Viena no versijām bijusi arī ieviest divu maiņu darbu. “Tomēr atzinām, ka tas nav labākais risinājums. Pavasarī gūtā pieredze parādīja, ka skolēniem ir vieglāk mācīties daļēji attālināti,” saka direktore.

Ar bērnu ēdināšanu skola tikusi galā, organizējot pusdienu laikus pa vecuma grupām. Pirmie ēd jaunāko klašu skolēni, klašu galdiņi ir izvietoti divu metru attālumā, un skolotāji uzrauga, lai pārvietošanās noteikumi netiktu pārkāpti. “Sākumā bija apjukums, jo visi vēlējās uz ēdnīcu doties vienlaicīgi, bet nu jau plūsmu esam iemanījušies regulēt,” direktore uzskata. Attālināto mācību nodrošināšanai tiem, kam bija nepieciešams, atkal izdalītas sagādātās planšetes, ko skola saņēma pagājušajā mācību gadā.

“Jo ātrāk mēs kā sabiedrība pielāgosimies attālinātām mācībām, jo labāk. Vienmēr esmu uzsvērusi, ka tas nav krīzes laika risinājums, bet gan skats nākotnē – nojaukt ģeogrāfiskās robežas un iegūt plašākas iespējas,” saka I. Zeide.

Raiņa 6. vidusskolā pilnībā klātienē mācās tikai 5., 6. un 12. klašu skolēni. Devītajiem klātienē notiek stundas eksāmenu priekšmetos, bet daļa nodarbību norisinās arī attālināti. Pārējie skolēni vienu nedēļu mācās mājās, otru – klātienē.

Skolas direktors Kārlis Strautiņš piekrīt kolēģiem, ka lielākais izaicinājums ir iestādes koplietošanas telpu izmantošana.

“Skola ir tik liela, cik ir. Gaiteņi nav tik plati, lai nodrošinātu pārvietošanos, nepārkāpjot epidemiologu izstrādātās vadlīnijas, arī ēdnīcā ir tikai 102 vietas. Līdz ar to pusdienu laiki ir sadalīti pa vecuma grupām, lai ēdnīcā nebūtu drūzmēšanās.” Direktors situāciju skolā vērtē kā apmierinošu, jo skolēni un pedagogi bijuši gatavi tam, ka vajadzēs iespējami daudz lietot tehnoloģijas.

J. Čakstes 10. vidusskolas direktore atzīst, ka ar attālinātajām mācībām veicas dažādi – ir skolēni, kuriem ir pat vieglāk mācīties attālināti, bet ir arī tādi, kuriem attālinātās nedēļas ne īpaši patīk, jo pietrūkstot skolas un skolotāja klātbūtnes. Arī šajā skolā vienu nedēļu audzēkņi mācās attālināti, bet otru nāk uz skolu. “Arī attālināti stundas notiek ierastajā laikā, tikai skolotājs stundu organizē ar interneta starpniecību un bērns sēž mājās pie sava galda,” par mācību norisi stāsta direktore. Lielākoties bērniem ir nepieciešamās viedierīces attālinātam darbam, bet vienam audzēknim skolotāji mācību materiālus kopē.

Divas maiņas un dažādas ieejas

Liepājas 7. vidusskolas direktores vietniece Gunita Lūse pastāsta, kā skola organizē darbu klātienē remonta apstākļos. “Trešajā daļā skolas telpu mācības nevar notikt būvdarbu dēļ, tāpēc esam diezgan saspiesti.” Skolas administrācija situācijai radusi risinājumu, izvietojot klases pa kabinetiem. “Katra klase uzturas atsevišķā telpā, un pārvietojas pedagogi, nevis bērni. Bērni no sava kabineta iziet tikai uz sporta, informātikas un valodu nodarbībām.

Skolas ēkas priekšrocība ir tā, ka tai ir piecas ieejas, tāpēc organizēt audzēkņu plūsmu ir vieglāk.

Savukārt starpbrīži ir saīsināti, lai mazinātu bērnu uzturēšanos gaiteņos. Arī skolas ēdnīcu viņi apmeklē pēc iepriekš sastādīta grafika. “Bērniem tiek piedāvāta iespēja pasūtīt kompleksās pusdienas. Tad nav jākavē laiks, gaidot rindā, viss jau ir sagatavots iepriekš.” Audzēkņi ikdienas režīmā esot iejutušies.

“Cik vien iespējams, turēsimies pie klātienes, jo ne visi skolēni ir tik motivēti, lai pilnvērtīgi mācītos attālināti. Realizējot B plānu ar daļēji attālinātām mācībām, varētu būt problēmas ar skolotāju darba grafiku izveidošanu. Tas nozīmētu, ka skolotājam dažas stundas jāmāca klātienē, bet pa vidu ir attālinātais darbs. Mums nav tik daudz telpu skolā, lai pedagogi varētu novadīt attālinātas stundas. Vienīgais, ko pedagogs šādā situācijā var darīt, ir izsniegt bērnam materiālus un dot norādes, kā strādāt patstāvīgi.”

G. Lūse norāda, ka gandrīz 100 skolēniem mājās jādala viens dators uz vairākiem bērniem, tāpēc problēma joprojām ir arī tehniskais nodrošinājums. Pavasarī skola saņēmusi tikai deviņas viedierīces skolēniem, jo administrācija tās bija pieprasījusi tikai tām ģimenēm, kurās viedierīču vispār nav. Bet tādu, kuriem dators jādala ar brāļiem un māsām, esot ļoti daudz, tāpēc skola maksimāli ilgi centīsies strādāt klātienē.

Vērienīgi būvdarbi notiek arī O. Kalpaka 15. vidusskolā. Direktors Gints Ročāns uzsver, ka skola izmanto trīs dažādas ēkas, tāpēc administrācija nolēmusi vismaz pagaidām mācības organizēt klātienē. “Ēkā O. Kalpaka ielā bērniem ir divas maiņas. Pirmajā maiņā mācās mazie līdz 5. klasei, pēc pulksten vieniem uz skolu nāk vecāko klašu audzēkņi.” Pārējie audzēkņi mācās citās ēkās vienā maiņā.

Daļai skolēnu pusdienās piegādā iepriekš pasūtītu ēdienu, citviet pusdienošana notiek pēc grafika. “Mums arī starpbrīži ir sadalīti pa stāviem. Kad vienā stāvā mācās, otrajā ir starpbrīži, tai skaitā arī ēšana. Līdz ar to paralēlās plūsmas starpbrīžos nesatiekas.”

G. Ročāns ir pārliecināts, ka klātienē bērniem ir labāk mācīties, tāpēc pagaidām negrasās pāriet uz attālinātām vai daļēji attālinātām mācībām.

Sāka attālināti, tagad klātienē

Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolā skolēni mācību gadu uzsāka, daļēji mācoties klātienē un daļēji – attālināti, bet no septembra beigām visas klases mācās klātienē. Direktore Inta Korņējeva skaidro, ka skolēni sadalīti sešās “mājsaimniecībās”, un bijis svarīgi saprast, kā darbojas teorētiski izstrādātais modelis, vai visi skolēni var papusdienot, vai ir iespējams klases dalīt mazākās grupās, nemainot “mājsaimniecību”, un kā notiek skolēnu pārvietošanās koplietošanas telpās.

“Vērojot situāciju, secinājām, ka, nemainot “mājsaimniecības”, spējam nodrošināt visiem skolēniem mācības klātienē. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka Liepājā šobrīd ir salīdzinoši droša epidemioloģiskā situācija, un šajos apstākļos ir ļoti svarīgi pēc iespējas ilgāk nodrošināt skolēniem mācības klātienē, kas uzlabo gan viņu izpratni, gan pašsajūtu un līdz ar to arī rezultātu,” saka direktore, kuras vadītajā skolā pirmajā no visām Liepājas izglītības iestādēm šonedēļ bija nepieciešams vienai klasei noteikt karantīnu saslimušas skolnieces dēļ.

“Viss tiek kontrolēts. Konsultējamies ar Slimību profilakses un kontroles centra darbiniekiem, ievērojam viņu norādījumus, un skolā mācības turpināsies klātienē,” sacīja I. Korņējeva.

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis uzskata, ka skola ar klātienes mācību organizēšanu tiek galā labi. Ģimnāzijai ir plašas telpas ar platiem gaiteņiem, un ir vieglāk virzīt audzēkņu plūsmu. Gaiteņi ir norobežoti ar soliņiem, un pārvietošanās notiek organizēti. “Esam arī pārrunājuši situācijas, kā rīkoties, ja skolēns pēkšņi nejūtas labi un paliek mājās. Ir būtiski, lai skolēns nebaidītos, ka kaut ko iekavēs. Tad nu realitātē mums tieši šādu situāciju dēļ ap 10 procentiem mācību notiek attālināti,” viņš skaidro.

Tomēr lielā mērā drošības pasākumu ievērošana ir jauniešu pašdisciplīnas jautājums un personiskā atbildība. “Visam jau nevar izsekot, un vienmēr var vēlēties, lai situācija būtu labāka.” Stundu garo pusdienu starpbrīdi daudzi skolēni izmanto, lai paēstu ārpus skolas. Citi ņem pusdienas līdzi. “Tā kā epidemiologi uzsver, ka biežāk jāmazgā rokas ar ziepēm, šo iespēju esam nodrošinājuši katrā kabinetā – visur ir izlietnes, ziepes un papīra dvieļi.”

H. Valcis uzskata, ka B modelim nav lielas jēgas. “Vai nu mācāmies klātienē, vai viss mācību process notiek attālināti,” viņš saka, tomēr uzsver, ka skola ieviesīs arī daļēji attālinātas mācības, ja tas būs nepieciešams skolēnu un pedagogu drošības dēļ.