Par Liepājas internātpamatskolas nākotni “šobrīd notiek diezgan karstas diskusijas”, saka Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. Pašvaldības nostāja esot, ka atbalsts internātskolas bērniem jāsaglabā. Taču tieši kāds tas būs, zināms vēl nav.

Valsts finansējums līdz nākamajam mācību gadam tiks maksāts tikai par maznodrošinātajiem un trūcīgajiem internātpamatskolu audzēkņiem, nevis par visiem, kā tas ir tagad. No 82 Liepājas internātpamatskolas audzēkņiem šāds statuss ir 22, informē Izglītības pārvaldē. Nākamajā mācību gadā valsts nolēmusi internātpamatskolas vispār vairs nefinansēt.

Audzēkņu skaits Liepājas internātpamatskolā samazinās tāpat kā citās Latvijas internātskolās, norāda K. Niedre-Lathere. Bet, ņemot vērā, ka bērni, kas tajā mācās, “ir ar ne to gaišāko pagātni un dzīves pieredzi”, viņa atzīst, ka pašvaldībai ir jāmeklē risinājums. Pašvaldības nostāja esot, ka atbalsts šādiem bērniem jāsaglabā.

Viņai zināms, ka ir arī ģimenes, kas nolemj bērnus sūtīt uz citu pašvaldību internātiem. “Izglītības pārvaldes viedoklis ir, ka atdot savus bērnus citai pašvaldībai pie modeļa “nauda seko bērnam” nav tas pareizākais.”

Vēl viena apsvērta iespēja ir iekļaut internātpamatskolas skolēnus citās pilsētas skolās. Bet, veicot izpēti, secināts, ka “nav pārliecības, ka visi bērni, kas patlaban mācās internātpamatskolā, ir integrējami [citās pilsētas skolās]”. Izpēte esot atklājusi, ka tā varētu būt “tikai maza daļa”. Sākotnēji spriests, ka integrēt varētu sākumskolas posmu, bet pēc izpētes “situācija krasi mainījās”. Izrādās, ka šajā posmā ir gan no fiziskas, gan emocionālas vardarbības cietuši bērni, ar kuriem strādājot nepieciešama īpaša pieeja.

Analizēts tiekot arī jautājums par ēku, kurā patlaban atrodas internātpamatskola. Tās sakārtošanai nepieciešamas “fundamentālas investīcijas”. “Jādomā arī par to, ka tā vide varbūt nav pārāk audzinoša un sekmīgu, pozitīvu attieksmi veidojoša.” Tādēļ pastāvot arī iespēja meklēt skolai citu pajumti.

Iepriekš izskanēja pieļāvums, ka skolu varētu pārcelt uz bijušo tehnikuma ēku K. Ukstiņa ielā. Tāds risinājums pašvaldībā vairs netiekot apsvērts, jo šai ēkai paredzēts cits virziens – “mazu bērnu izglītības centrs”. Arhitekts Agris Padēlis-Līns šai teritorijai jau izstrādājis vizualizāciju. Tajā paredzēts plānoto bērnudārza “Kriksītis” piebūvi savienot vienā kompleksā ar šīm telpām. Kā zināms, patlaban bijušā tehnikuma ēkā mitinās remontu gaidošā Raiņa Liepājas 6. vidusskola.

Pilsētas domes komitejās un domes sēdē šomēnes jautājums par Liepājas internātpamatskolu nav skatīts, apstiprina domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis. Patlaban esot sagatavota prezentācija par dažādiem iespējamiem risinājumiem. “Tas, kā mēs redzam internātskolas vietu Liepājā, liek mums veidot savu redzējumu,” viņš stāsta, ka notiekot diskusijas ar kolēģiem. Līdz izskatīšanai komisijās vai komitejās jautājums vēl neesot nonācis.

“Aktualizējam informāciju par bērniem, kas tur mācās, par iemesliem, kāpēc viņi ir tur. Mums ir svarīgi arī, kas notiek internātskolās blakus. Arī Vaiņodes internātpamatskolā ir daudz neatbildētu jautājumu.” Tāpat tiekot pētīts, kāpēc 19 Liepājas bērni patlaban mācās nevis šeit, bet Vaiņodē.

Izglītības pārvaldes vadītāja arī norāda, ka ir jāpārvērtē citās skolās piedāvātās izglītības programmas. “Neslēpšu to, ka ikdienas dzīve katrā parastā vispārizglītojošā skolā arī sastopas ar atsevišķiem gadījumiem, kad viena vai divu skolēnu uzvedības dēļ tiek dezorganizēta visa klase.”

Tādēļ ir jādomā par to, kā iespējams atbalstīt skolas un skolotājus, kuri ir “nonākuši diezgan šaurā bezizejā”. Tam jāizmanto “visas audzinošās un preventīvās metodes, ko paredz Ministru kabineta noteikumi”, tomēr esot redzams, ka tās ne vienmēr ir efektīvas. “Tas nozīmē, ka mums pilsētā jābūt piedāvājumam, kā palīdzēt šiem bērniem iekļauties normālā dzīves un izglītības ritmā,” saka K. Niedre-Lathere.

Patlaban no visām pilsētas skolām speciālā izglītības programma skolēniem ar mācīšanās traucējumiem ir tikai trijās – Liepājas internātpamatskolā, 8. un 15. vidusskolā. Taču liela problēma ir arī uzvedības traucējumi, bet tieši šādiem bērniem piemērotu programmu neviena no Liepājas skolām patlaban neīsteno.

Izglītības pārvaldes vadītāja atsaucas uz vairs neīstenoto praksi – pedagoģiskās korekcijas klases un grupas, no kurām savulaik “visi atteicās”. Tagad šis aspekts arī tikšot izvērtēts. “Tas, ka ir jārod kāds risinājums, ir neapstrīdams fakts.”