“Manuprāt, šis posms ir kā medaļas divas puses. Pozitīvi, ka ir ģimeniska kopā būšana, taču vienlaikus ir arī jūtams haoss, mainoties apmācības sistēmai,” savu attieksmi pauž ceturtklasnieka Alberta mamma Antra. Jau mēnesi visi skolēni savas “skolas gaitas” veic no mājām. Klases ir tukšas, bet mācības rit pilnā sparā. Arī skolotāju ikdiena ir krietni mainījusies, jo slodze, strādājot attālināti, viņuprāt, palielinājusies. Lūdzām gan vecākus, gan pedagogus padalīties ar atziņām, kā aizritējis šis mēnesis, mācoties “no distances”.

Brokastis kaut pēc pirmās stundas

Liepājas Izglītības pārvalde (LIP) pirms Lieldienām aicināja pedagogus neuzdot pārāk daudz mājasdarbu, lai svētkos bērni varētu būt kopā ar ģimeni, kā arī vecāki tiktu atslogoti, jo nodarbības ar bērniem daudziem tagad ir ikdiena, stāsta LIP Pedagoģiskās nodaļas vadītāja Inga Ekuze. Viņa cer, ka skolas aicinājumu ir ņēmušas vērā.

To apstiprina Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja Kristīne Gundarina: “Brīvdienas ir domātas atpūtai un iespējai vairāk darīt to, kas interesē, tādēļ uz Lieldienām bērniem nekas netika uzdots, lai viņi var pavadīt laiku, kā vēlas.”

“Mūsējiem nekas nav uzdots, vismaz es par to neko nezinu,” smaidot stāsta septītklasnieka un vidusskolnieces mamma Ieva. Viņa gan atzīst, ka parasti mājasdarbu meitai esot nesamērīgi daudz, bet “dēlam Raiņa 6. vidusskolā viss ir sabalansēts. Ir gan arī daži dīvaini uzdevumi, piemēram, uzdots vērot putnus aiz loga… Taču mēs arī šādās reizēs atrodam iespēju, kā visu pielāgot mūsu situācijai. Ģimnāzijā vidusskolēniem gan ir liela slodze.” Ieva atklāj, ka, neraugoties uz to, ka papildu pienākumi ir vecākiem un nereti trūkst skolotāju klātbūtnes, mājmācībai ir arī pozitīvas iezīmes: “Var brokastis ieturēt kaut vai pēc pirmās stundas, nav jāceļas daudz agrāk pirms skolas sākuma, lai visu paspētu.”

Abas mammas norāda, ka kopābūšanas ar vienaudžiem bērniem pietrūkstot gan. “Arī tas, ka nevari pieiet pie skolotāja un pajautāt, ja kaut kas nav skaidrs. Var jau piezvanīt klases audzinātājai vai paprasīt klasesbiedriem, bet tas tomēr nav tas,” saka Ieva. Arī vecāki nevar zināt atbildes uz visiem jautājumiem. “Mums šobrīd uzlikta burtiski visa atbildība. Skolotājam jau arī nav viegli, viņš nevar katram bērnam atbildēt uz katru jautājumu pa telefonu vai internetā. Klasē ir 30 skolēni, katrs mācās savā laikā. Mācību uzdevumu netrūkst, netrūkst arī jautājumu. Domāju, ka tālmācības process tomēr nav līdz galam pārdomāts,” secina Antra. Viņa gan atzīst, ka Albertam ir laimējies ar klases audzinātāju, kas paspēj bērnus gan mudināt uz mācīšanos, gan uzslavēt par labi padarītu darbu, “bet visi pedagogi nav vienādi”.

Jālūdz palīgā privātskolotājs

Arī Ieva apstiprina, ka daudzkas ir atkarīgs gan no konkrētā pedagoga, gan skolas izveidotās sistēmas: “Maniem bērniem ļoti atšķiras mācību organizācija, jo skolas ir atšķirīgas un vecums arī.” Viņa uzslavē 6. vidusskolas ieviesto konsultāciju sistēmu: “Ceturtdien bija iespēja konsultēties ar pedagogiem par dažādiem jautājumiem. Visa diena bija samenedžēta, bet ikdienā var piezvanīt klases audzinātājai.”

Bet kā ģimenei tikt galā, piemēram, ar matemātikas uzdevumu, ja konkrētā tēma nav saprotama? Uz to Ieva nevar atbildēt: “Nav ne jausmas. Pašiem jāmeklē atbildes.”

Vēl kāda mamma, kuras bērni mācās 2. un 7. klasē, atzīst, ka matemātikā jaunākajam dēlam nepieciešamas privātskolotājas konsultācijas. “Viss maksā naudu, bet pagaidām šādi iztiekam. Arī mana slodze darbā ir samazinājusies, tāpēc vairāk varu palīdzēt bērniem. Nezinu, kā būtu citā situācijā.”

Divu meitu māmiņa, kuras skolnieces mācās Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolā, saka, ka visi pedagogi esot ļoti atsaucīgi un pretimnākoši. “Pat paši piezvana un apjautājas, vai viss ir saprotams. Konsultācijas notiek interneta vietnē “Zoom” tiešsaistē.”

Arī skolotāja K. Gundarina atzīst, ka lielākā daļa laika aiziet, tieši konsultējot bērnus e-vidē. “Novadīt stundu klasē, protams, ir vieglāk, bet sagatavošanās stundai aizņem tikpat daudz laika kā iepriekš,” viņa paskaidro.

Tehnoloģiskās spējas ietekmē

Ģimnāziste Roberta Ločmele atzīst, ka ir jau nogurusi no jaunās mācību rutīnas. “Visa diena mājās, pie ekrāna… ļoti pietrūkst dzīva kontakta ar draugiem. Nekad nebiju domājusi, ka kādreiz ilgošos pēc skolas,” viņa smaidot stāsta. Bet par attālinātās mācīšanās pozitīvajām pusēm saka: “Esmu iemācījusies plānot savu laiku, vajadzīgo apgūt pašmācības ceļā, kas ne vienmēr ir viegli, bet vairāk paliek atmiņā.”

Vecāki pauž, ka ne vienmēr ir viegli tehniski visam tikt līdzi. “Mana mazākā, piemēram, ikdienā pie datora nekad līdz šim nesēdēja, tāpēc viņas datorprasmes nav tik labas. Nav viegli tikt līdzi tehniski,” saka otrklasnieces mamma. Arī Albertam bijušas problēmas ar uzdevumu izpildi. “Viņam bija jāprintē lapas krievu valodas mājasdarbam, bet man nav printera, un daudzi uzņēmumi, kas šo pakalpojumu piedāvā, šobrīd ir ciet”. Ieva piebilst, ka gadās arī tehniskas ķibeles, jo bērniem nākas dalīt vienu datoru. “Vēl ir bijuši tādi uzdevumi, kas atsūtīti jaunākās versijas dokumentā, bet mūsu dators tādu nemaz nevar atvērt.”

Laika organizēšana esot visgrūtākais pārbaudījums, stāsta kāda septītklasnieces mamma. “Mana meita nevēlas, ka mēs iesaistāmies, bet redzu, ka tieši plānošana viņai aizņem visvairāk laika. Mācību plānošana būtu vieglāka, ja visi uzdevumi atrastos vienā platformā, bet daudzi priekšmeti un uzdevumi ir izmētāti pa vairākām platformām. Ja neesi maksimāli organizēts, var nojukt, kur ko esi jau izpildījis.” Arī šī ģimene papildus apmaksā meitai privātstundas matemātikā, jo grūti saprast visu mācību vielu bez tiešā kontakta.

Jāspēj tikt galā arī šādi

“Šis bērniem ir labs laiks, lai saprastu izglītības nepieciešamību,” uzsver skolotāja K. Gundarina. “Uzdevums ir izcelt gaismā plānošanas prasmes un katra indivīda dzīves vērtības. Skolēns var uzdot sev jautājumu, kāpēc viņš mācās, vai skolotājas, vai tomēr sevis paša dēļ. Ir jāmaina savi ikdienas paradumi un vide, lai pielāgotos šim ārkārtējam stāvoklim,” viņa turpina.

O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas skolotāja Sanita Cipriķe pastāsta, ka mācību programma tagad veidota tā, lai skolēni spētu pielāgoties darbam internetā. “Sākumskolas audzēkņu vecākiem ir jāpalīdz bērniem tikt galā ar uzdevumiem, bet vecākajās klasēs viss ir sakārtots tā, lai skolēni paši spētu visu izdarīt. Mums ir padomāts arī par tiešsaistes konsultācijām.” Viņa gan atzīst, ka lielāka slodze tagad ir tiem bērniem, kuru mācīšanās temps ir lēnāks nekā citiem.

Savukārt I. Ekuze atgādina par projektu “Tava klase”, kas gan vecākiem, gan bērniem var atvieglot mācību procesu. Skolēni varēs mācību vielu apgūt papildus, divos televīzijas kanālos skatoties īpaši sagatavotus mācību stundu ierakstus. Skolotāji gan teic, ka šie ieraksti izmantojami tikai daļēji, jo skolās atšķiras programmas apguves temps un mācību grāmatas, tomēr daļa pedagogu izmanto arī gatavās TV stundas, ja tas ir iespējams.