Ar pašvaldības finansiālu atbalstu šonedēļ algotu darbu sāka strādāt vairāki desmiti skolēnu. Lai nopelnītu un interesantāk aizvadītu vasaras brīvlaiku – tie bija galvenie iemesli, kādēļ viņi nolēmuši pieteikties. Darba vadītāji par čaklajiem palīgiem priecājas, un slavē viņu atbildīgo attieksmi pret darbu. Strādāt pašvaldības rīkotajā nodarbinātības programmā bija 300 skolēniem, taču, kā secināts, interese trīsreiz pārsniegusi iespējas.

“Par zilām acīm naudu nedod”

Kad pulksten 9 ierodamies Raiņa 6.vidusskolā, Markuss Mežģirts, Gints Sīmanis un Gatis Bubiers jau likti pie darba un čakli strādā – grābj ap skolu nopļauto zāli. Skolas saimniecības vadītājs Dzintars Priede teic, ka nedēļas beigās gaidāmi izlaidumi, tāpēc teritorija jāsakopj. Šī Markusam, Gintam, Gatim un vēl pieciem zēniem, kuri izturējuši lielo atlasi, ir trešā darba diena. Dz.Priede pastāsta, ka iepriekšējās divās dienās atbrīvojuši klašu telpas remontam, iznesot ārā inventāru, tāpat ar gružiem piemests liels atkritumu konteiners. Saimniecības vadītājs saka, ka patiesībā par mazajiem palīgiem ir priecīgs. “Labi, ka viņi ir. Varu savākt to, kas pa gadu sakrājies,” Dz.Priedem nelielā astoņu bērnu “brigāde” būs divas nedēļas. “Viņi strādā piecas dienas nedēļā pa četrām stundām, no pulksten 9 līdz 13,” precizē skolas pārstāvis. “Tā, kā tas ir noteikts.”

Pagaidām puikas strādājot ar entuziasmu. Vai tā būs līdz pat pēdējai darba dienai, rādīšot laiks. Dz.Priede novērojis vēl kaut ko. “Esmu pamanījis – galvenais nepadarīt vairāk, kā otrs,” smaidot teic saimniecības vadītājs, “ja viens nenes, tad arī otrs nenesīs. Tāpēc nevaru pateikt – dariet to un to, un aiziet prom. Visu laiku šīs četras stundas ar viņiem ir jābūt kopā.” Taču slinki bērni neesot, – kas jāpadara, arī tiekot padarīts. Darbi puikām tiek doti atbilstoši viņu spējām. “Viņi ir no 7. un 8.klases, jauni, spēka diez cik daudz nav. Nesot mēbeles redzu, ka ne visi var visu pacelt un aiznest. Cits stiprāks, cits švakāks.” Taču pagaidām ar piešķirtajiem strādniekiem Dz.Priede ir apmierināts. “Kas pie manis ir atsūtīts, tam arī darbu dodu. Ceru, – viņi sapratīs, kas mazkvalificēts darbs nav viņu aicinājums.”

Atšķirībā no Markusa un Ginta, 15.vidusskolas audzēknis Gatis šī paša projekta ietvaros strādājis arī pērn – Centra sākumskolā, Uliha ielā. “Pārnēsājām galdus un krēslus no vienas skolas uz otru,” skolēns pastāsta, ka spilgtāk palicis atmiņā. Kopumā piedzīvotais paticis, tādēļ arī šogad nolēmis pieteikties. Viņš nevēloties vienkārši gulēt mājās, bet gan darboties, palīdzēt.

To, kas būs jādara, puikas uzzina tikai darba dienas rītā, un viņi esot gatavi darīt visu, ko liks. “Par zilām acīm naudu nedod,” smaidot piebilda Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas audzēknis Gints.

“Gribas naudiņu nopelnīt, mājās nav ko darīt,” viņš atklāj savu motivāciju, kāpēc pieteicies. Ko pirkšot par nopelnīto naudu, vēl neesot domājis. Bet 6.vidusskolas skolēns Markuss gan – florbola nūju. Vecā esot nolietota, tāpēc nepieciešama jauna. Ko zēni darīs pēc divām nedēļām, kad darba vairs nebūs, viņi vēl nezina. Iespējams, mēģinās atrast vēl, kur varētu brīvlaikā piestrādāt.

Saturīgi pavadīts laiks un jauni draugi

Arī Centra sākumskolā bērni, kuri izvēlējušies vasarā strādāt, darbu sākuši jau pulksten 9, pastāsta izglītības iestādes saimniecības vadītāja Baiba Ivanova, kuru Toma ielā kopā ar sešiem palīgiem sastopam ēkas pagalmā. Ir neliels atpūtas brīdis. “Vakar 12.vidusskola atbrīvoja savu klases telpu, kur mācījās visu aizvadīto mācību gadu, šodien nesam iekšā savas mēbeles. 30 vienvietīgie galdi jau sanesti un, kad bērni atpūtīsies, nesīsim iekšā krēslus – lēnā garā, nesteidzoties. Tā mēs strādājam – ar atpūtas pauzēm,” saka B.Ivanova.

Sastaptās 13 gadus vecās Annija Emīlija Deviņa un Rigonda Rubeža, vaicātas, kā klājas, smaidot atbild, ka labi. “Es biju iedomājusies, ka būs grūtāki uzdevumi. Likās, ka būs jāravē, un tieši to darīt man nepatīk,” Annija Emīlija priecājas, ka līdz šim viss sagādājis tikai pozitīvas emocijas. Rigonda papildina, ka baidījusies par to, vai spēs ar citiem sadraudzēties. “Nākot šurp, nevienu nepazinu, domāju, kā būs,” taču meitenes bažas izrādījušās liekas – ātri vien ar visiem atradusi kopīgu valodu. “Man palika 13 gadu, un es izdomāju, ka varētu pieteikties,” 10.vidusskolas audzēkne Rigonda skaidro, kā nokļuvusi šeit, “lai saprastu, kā tas ir – strādāt.” Savukārt Annija Emīlija, 5.vidusskolas skolniece, pieteikusies vadoties pēc savu klasesbiedreņu pozitīvajām atsauksmēm. “Tāpēc arī izdomāju, ka varētu. Un negribēju arī vienkārši sēdēt mājās pie datora, televizora.” Viņasprāt, Liepājā nav nemaz tik daudz iespēju, ko pasākt vasaras brīvlaikā. “Vajadzētu vairāk,” uzskata meitene. 

Visiem gribētājiem darba nepietiek

Kā vēstīts iepriekš, šovasar Liepājā, pateicoties pašvaldības finansiālam atbalstam, algotu darbu varēs strādāt 200 bērni vecumā no 13 līdz 14 gadiem. “Pašvaldības finansējums skolēnu nodarbinātībai vasarā ir tāds pats kā pērn, bet bērnu interese lielāka,” saka Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Uz divsimt vietām pretendējuši 681 skolēns, pērn bija 575. Pašvaldības rīkotajā nodarbinātības programmā strādājošais saņems 100.80 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt simt Liepājas jauniešu vecumā no 15 līdz 20 gadiem ar pašvaldības līdzfinansējumu iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumā “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs”. Skolēnam tiks nodrošināta samaksa par darbu vismaz minimālās algas apmērā, nelaimes gadījumu apdrošināšana, apmaksātas obligātās veselības pārbaudes – lasāms nva.gov.lv.

Darbs tiks organizēts no jūnija līdz augustam vairākās maiņās – mazie bērni strādās divas nedēļas piecās maiņās, lielie – pa mēnesim trīs maiņās, pastāsta G.Jākobsone. Darbus koordinēs pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti”. Jaunākie skolēni strādās galvenokārt skolu apkārtnes, telpu un sporta laukumu sakopšanā, pilsētas labiekārtošanā u.c. Lielie bērni no 15 gadu vecuma strādās galvenokārt pašvaldības budžeta iestādēs.

Tā kā katru gadu piesakās vairāk skolēnu, nekā darba vietu skaits, skolās izveidotas komisijas, kuras izvērtēja pretendentus darbam vasarā pēc piešķirtajām kvotām (darba vietu skaits proporcionāli pieteikušos skolēnu skaitam).

Vērtēšanā tika ņemti vērā šādi kritēriji: skolēns ir no ģimenes, kurai ir trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss; skolēns atrodas aizbildnībā, ir no sociālā riska vai daudzbērnu ģimenes (4 un vairāk nepilngadīgi bērni); skolēnam ir labas sekmes un uzvedība, pozitīva attieksme pret darbu.

Liepājas pašvaldība šogad skolēnu nodarbinātībai vasarā piešķīrusi finansējumu 58 710 eiro apmērā, tajā skaitā 20 350 lielo bērnu darba samaksas līdzfinansēšanai sadarbībā ar NVA.

18Skatīt galeriju