Ir vēl viena skolēnu vasaras šķautne – tas ir darbs. Un pavasarī rindas pie Izglītības pārvaldes un Nodarbinātības aģentūras apliecināja, ka pusaudži vēlas strādāt un nopelnīt. “Kurzemes Vārds” palūkojās, kā sokas tiem bērniem, kuriem izdevās iekļūt projektā “Skolēnu nodarbinātība vasarā”. Pirmdienas rīta pusē sāka līt. Un mazie strādātāji, kuri rosījās 7.vidusskolas apkaimē, iespurdza telpās. Meitenes vēl paspēja paņemt līdzi spaiņus, līdz pusēm pilnus ar nezālēm, puikas ienesa skolā krāsu spaiņus, ģērba nost darba cimdus un pētīja uz rokām tomēr pagadījušos krāsu traipus.

“7.vidusskolā pašlaik strādā septiņpadsmit zēnu un meiteņu vecumā no trīspadsmit līdz astoņpadsmit gadiem,” pastāstīja skolēnu darba vadītāja Līga Brakše. Šie skolēni ir jau otrā maiņa. Pirmā strādāja jūnijā. Jaunajiem darba darītājiem dots uzdevums sakārtot basketbola laukumu, ravēt zāli ap sporta laukumu, kā arī strādāt skolas iekštelpās, lai to sapostu jaunajam mācību cēlienam. “Te mēs strādājam otro nedēļu, pēc tam iesim uz 3.pamatskolu,” zināja meitenes.

Viens no zēniem, Toms Penezis, ir trīspadsmit gadu vecs. Viņš, tāpat kā citi viņa vecuma jaunie darba darītāji, nenoliedza, ka bijis vērts mācību gada beigās izstāvēt lielo rindu, kas bija izveidojusies darba pieteikšanās dienā un kas liecināja – skolēni labprāt izvēlas vasaras brīvlaikā strādāt, nopelnīt naudiņu, iegūt jaunas iemaņas un arī jaunus paziņas no citām skolām. To pašu, ka bija vērts stāvēt lielajā darba gribētāju rindā un ka strādāšana viņām šķiet derīga un interesanta, apliecināja arī Diāna Sveile, kura mācās Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolā, un draudzenes no 6.vidusskolas – Laine Meņģe un Laura Kurše.

“Mēs te darām visu ko,” teica Toms. Vislabāk viņam sokas ar krāsošanu. Bet ravēt? “Kuram tad patīk ravēt!” uz jautājumu  atjokoja Toms. Un meitenes apgalvoja to pašu, arī viņām vislabāk patīkot krāsot, jo bijis jāuzkrāso līnijas basketbola laukumā. Bet, ja jāravē, tad jāravē, jo darbs paliek darbs.

Darbu vadītāja Līga Brakše novērojusi, ka meitenes ir cītīgākas, uzticētos darbus veic pamatīgi un kārtīgi. Zēniem esot vairāk jāstāv klāt un jāuzrauga, citādi viņiem patīk sarunāties, padauzīties, un tad jau uzdevumi paliek otrajā plānā.

“Kopumā par bērniem nevar teikt nevienu sliktu vārdu. Viņi ir uzcītīgi, strādā čakli un daudz arī izdara. Iepriekšējā maiņa paguva sadraudzēties, bija, kā saka, viens par visiem, visi par vienu. Šai grupai, kurā ir dažādu skolu audzēkņi, gan no latviešu, gan mazākumtautību mācību iestādēm, vēl jāsadraudzējas,” sacīja darbu vadītāja.  

Paša pelnīta alga – tā ir pavisam cita vērtība

Bērniem, kuri strādā, ir vēl viens gandarījums – par padarīto viņi saņem atalgojumu. Un tad var iegādāties to, ko sirds kāro, un tam nav jāprasa naudiņa vecākiem. Mazajiem – trīspadsmit un četrpadsmit gadu vecajiem zēniem un meitenēm – par šās vasaras darbu saņemtā naudiņa būs pirmā pašu rokām nopelnītā alga. Lai gan darba iemaņas, kā pastāstīja bērni, viņiem nemaz  nav svešas – ir strādāts pie paziņām un vecvecākiem laukos, tomēr alga ir pavisam kas cits. Toms jau zina, ka neizdos naudu par dažādiem sīkumiem, bet gan iegādāsies ko vērtīgu – divriteni. Tādu, lai būtu, kā pats saka, kruts. Meitenes vairāk domā par pucēšanos. “Nopirkšu jaunas drēbes un vēl MP-3 atskaņotāju,” tā domā trīspadsmit gadu vecā Diāna. Arī Laurai padomā jaunas drēbes. Viņa ar ģimeni vasaras otrajā pusē brauks ceļojumā, tad noteikti noderēs pašas nopelnītā naudiņa, lai varētu atļauties to, ko acis ierauga un sirds kāro.

Pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” direktors Zigmunds Cīrulis precizēja, ka jūlijā strādā 79 zēni un meitenes, kuriem ir 13 un 14 gadu, kā arī nodarbināti 22 skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Mazajiem darba diena ilgst četras stundas, viņi uzkopt teritoriju mācību iestādēs – Ezerkrasta sākumskolā, 3.pamatskolā, 7., 8. un 11. vidusskolā, kā arī atraduši, kur pielikt roku, namu pārvalžu “Vecliepāja” un “Karosta” teritorijā, kā arī Komunālajā pārvaldē. Skolēni, kuri vecāki par četrpadsmit gadiem, strādā 7 stundas, viņi arī strādā gan skolās, gan namu pārvaldēs, kur nepieciešams uzkopt teritoriju. Bērniem galvenokārt dots uzdevums tīrīt, ravēt, grābt zāli, arī krāsot.

“Skolēni strādā labi, līdz šim nekādu pretenziju pret bērnu darbu nav bijis. Iespējams, tāpēc, ka bija liela konkurence, lai tiktu pie darba vietām, zēni un meitenes ir centīgi un cītīgi, viņu darbam seko, dod uzdevumus, viņus apgādā ar darba rīkiem kā attiecīgā  objekta darbinieki, tā speciāli darbu vadītāji,” rezumēja Z.Cīrulis.

Iespēju ir daudz

Jau kopš 10.maija skolēni varēja pieteikties darbam vasarā. 13 un 14 gadu vecajiem skolēniem līdz 26.maijam bija jāreģistrējas Liepājas domes Izglītības pārvaldē, K.Ūliha ielā 36, bet skolēniem no 15 gadu vecuma – Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē, Graudu ielā 50. To, ka skolēni vēlas strādāt un ko nopelnīt, liecināja garās rindas, kas abās vietās vairākas stundas pirms darba laika sākuma izveidojās jau pirmajā pieteikšanās dienā. Kopā pieteicās ap tūkstoš bērnu, viņiem tika piedāvātas 473 darba vietas lielākajiem bērniem un 410 – mazākajiem.

Nodarbinātības valsts dienesta Liepājas filiāles direktore Dace Baumane ir gandarīta par uzņēmēju atsaucību. Vairākas darba vietas piedāvāja SIA “Liepājas tramvajs”, veikals “Maxima”, akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs”, SIA “Daiļrades koks”, uzņēmums “Priekules nami”, Grobiņas Kooperatīvā biedrība un citi uzņēmumi un iestādes.

Mazākie bērni var strādāt mēnesi četras stundas dienā, algā saņemot pusi no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Pusi algas maksā NVA Liepājas filiāle, pusi – pašvaldība. Skolēni no 15 gadiem saņem mēnešalgu 160 latu apmērā par darba laiku ne ilgāku par septiņām stundām dienā un ne vairāk par 35 stundām nedēļā. Pusi no darba algas maksā NVA, otru pusi – uzņēmēji. Pavisam skolēnu darba nodrošināšanai pilsētā un rajonā valsts piešķīrusi 69300 latu.

13 un 14 gadu vecie skolēni lielākoties palīdz labiekārtot pilsētas skolu sporta laukumus, piedalās arī remontdarbos.  Apsekojot skolēnus darbavietās, Nodarbinātības Valsts dienesta filiāles darbinieki nekādus pārkāpumus nav atklājuši. Pret bērniem darba devēji izturas kā pret jebkuru darbinieku. Dace Baumane uzskata, ka bez tā, ka skolēni nopelna savu naudu, liels ieguvums ir arī pieredze, ko skolēni gūst. Kārtojot dokumentus valsts iestādē, viņi mācās nebaidīties no valsts iestādes, uzzina, kas ir darba līgums, kādas attiecības valda darba kolektīvos. Un ne mazāk svarīgi ir tas, ka daudzi pēc vasaras darba pārvērtē savu attieksmi pret mācībām skolā, jo uzskatāmi pārliecinās, ka palīgstrādnieka darbs, ko viņiem lielākoties uztic, nav tas, par ko viņi dzīvē sapņo.

Lai arī skolēnu iekārtošana vasaras darbos nav ne viegls, ne ātri veicams uzdevums, filiāles darbinieki to dara ar prieku.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Kamēr laukā līst lietus, nezāļu spaiņi var pagaidīt, un draudzenes Laura un Laine (no kreisās, priekšplānā) pastāsta, ka ar darbu vasarā esot apmierinātas.