Svētdiena,
5. oktobris, īpaša diena ir visiem skolotājiem, jo tieši šodien atzīmējam Skolotāju dienu. Tā ir diena, kad suminām skolotājus
un pateicamies par viņu paveikto darbu. Tādēļ uzrunājām četrus jaunus cilvēkus, kas izvēlējušies
skolotāja profesiju. Trīs no viņiem jau strādā skolā, bet viens
nupat uzsācis studijas, lai kļūtu par matemātikas skolotāju.

No
projektiem līdz skolas solam

AGNIS
TIMERMANIS
(25) ir sociālo zinību skolotājs Draudzīgā aicinājuma Liepājas
pilsētas 5. vidusskolā. Par pilntiesīgu skolotāju viņš sevi
sauc kopš 2013. gada sākuma. “Man vienmēr gribējies strādāt
ar jauniešiem un dažādiem cilvēkiem – iepriekš biju projektu
vadītājs Saldus 2. vidusskolā, kurā arī pats esmu mācījies.
Strādājot skolā, sapratu, ka tomēr vēlos būt skolotājs,”
stāsta Agnis Timermanis.

Puisis
iepriekš ieguvis augstāko izglītību, kas nav saistīta ar
pedagoģiju, bet šobrīd atkal iestājies augstskolā, lai paralēli
darbam skolā, studētu arī pedagoģiju. Arī DALP 5. vidusskolā
viņš sākotnēji sācis strādāt par projektu vadītāju, tomēr
nu jau ir šīs skolas pilntiesīgs skolotājs. “Tas ir apzināts
solis, studēt pedagoģiju, jo es sevi redzu skolā un ar to saistu
arī savu nākotni,” uzsver jaunietis.

“Šajā
darbā katra diena ir citādāka, un katrs jaunietis ir citādāks,
ik dienu varu uzzināt kaut ko jaunu un interesantu gan par sevi, gan
jauniešiem. Strādājot skolā, nekad neiestājas rutīna. Savu
draugu lokā pat mēdzu teikt, ka mani vairs laikam pārsteigt nevar
nekas,” par darbu skolā saka jaunais skolotājs.

Agnim ir arī
sava audzināmā klase, kuru viņš slavē: “Manā audzināšanā
ir 11. klase, un man liekas, ka mums ir ļoti labas attiecības. Es
uzskatu, ka man ir vislabākā klase. Protams, ir dienas, kad iet
labāk, un ir tādas, kad iet sliktāk, bet man ļoti patīk, ka mana
audzināmā klase ir ļoti draudzīga.”

Jautāts,
kādu pienesumu, viņaprāt, skolām sniedz jaunie skolotāji, viņš
atbild: “Tas noteikti ir cits skatījums uz mācību procesu un
stundām, izmantojamām metodēm, piemēram, tās var būt neformālās
izglītības metodes. Pieļauju, ka arī dažādas digitālās un
datorprasmes mēs varam izprast labāk. Domāju, ka gados jaunajiem
skolotājiem varbūt ir arī vieglāk izprast dažādas skolēnu
problēmas, it īpaši vidusskolas jauniešu, jo mums nav lielas gadu
starpības. Katrā ziņā tās noteikti ir jaunas vēsmas skolā.”

Šī ir pirmā
skolotāju diena, kad Agnis sevi sauc par pilntiesīgu skolotāju, un
viņš atzīst, ka neliela svētku sajūta Skolotāju dienā noteikti
būs.

Maza, bet
mīļa skola

Latviešu
valodas un literatūras skolotājaZANDA
KRŪMIŅA (28)
Rucavas pamatskolā strādā jau trešo gadu. Viņa latviešu valodu
un literatūru māca skolēniem no 5. līdz 9. klasei.

“Sākumā
nemaz nedomāju, ka strādāšu par skolotāju, jo pabeidzu
politoloģijas studijas. Vēlāk iestājos filologos. Pēc studijām
man piedāvāja strādāt Rucavas pamatskolā, un es nedomājot
piekritu, jo laikam vienmēr tāda vēlme ir bijusi. Šogad ieguvu
arī skolotājas izglītību. Jau skolas laikā no mācību
priekšmetiem man vairāk patika latviešu valoda un īpaši
literatūra,” uzsver Zanda. Turklāt vidusskolā viņai bijusi
ļoti jauka skolotāja Valda More, kas padarīja šos mācību
priekšmetus vēl aizraujošākus.

“Skolotājas
darbā mani saista raibā ikdiena, kas nebeidz pārsteigt. Darbs
skolā ir dinamisks, tas nekādā ziņā nav vienmuļš. Domāju, ka
vēl ilgi savu ikdienu redzu skolā tieši šo iemeslu dēļ,”
stāsta jaunā skolotāja. Rucavas pamatskolā Zandai ir arī sava
audzināmā – 6. klase. “Tā kā strādāju lauku skolā, tad
klase nav liela, vien astoņi skolēni, bet tas netraucē mums rīkot
gan klases ballītes, gan iet pārgājienos un braukt ekskursijās.
Ar audzināmo klasi man ir izveidojušās ļoti tuvas attiecības,
tāpēc ārpusklases pasākumus neuztveru par pienākumu, bet plānoju
tos ar prieku.”

Viņasprāt,
jauni pedagogi izglītības iestādēs sniedz aktuālu skatījumu.
“Domāju, jaunie skolotāji skolēnus spēj vairāk aizraut ar
mūsdienīgāku skatījumu uz dzīvi. Arī stundās jaunie skolotāji
izmanto modernākas, interaktīvās metodes, kas skolēniem šķiet
saistošākas mācību priekšmetu apguvē,” uzskata Zanda.

“Pirms
sāku strādāt skolā, viss likās nedaudz rožaināks un
saulaināks, es domāju, ka visu, ko mācīšu, skolēni uztvers ar
prieku, iesaistīsies. Tomēr bieži vien skolēniem trūkst
motivācijas, un skolotājs var censties, cik grib. Bet kopumā savu
lēmumu nenožēloju, vienkārši apstākļi ir jāpieņem tādi,
kādi tie ir,” uzsver jauniete.

Skolotāju
diena Zandai ir svētki, kurus viņa labprāt arī svin. “Ar
kolēģēm svinam Skolotāju dienu, cenšamies izbraukt ārpus
skolas. Šajā dienā arī vecāko klašu skolēni parasti ir
izdomājuši kādu pasākumu skolotājiem, paši uzņemas stundu
vadīšanu un ļauj mums atpūsties.

Hobijs
un darbs vienlaikus

Divdesmit
astoņus gadus vecais RAITIS
FELDMANIS skolā
strādā jau četrus gadus. Raitis ir sporta skolotājs Priekules
vidusskolā un Purmsātu Speciālajā internātpamatskolā.
Raitis
sporta stundas vada gan pavisam mazajiem skolēniem, sākot jau no
pirmās klases, gan vidusskolēniem.

“Sports
ir mans hobijs, jau skolas laikā daudz iesaistījos dažādu sporta
pasākumu organizēšanā un vadīšanā. Man vienkārši patīk
bērniem nodot savas zināšanas,” jaunietis skaidro savu
motivāciju un izvēli strādāt skolā. Raitis Liepājas
Universitātē ieguvis Sporta un deju skolotāja diplomu.

Runājot
par skolotāja profesiju un darbu skolā, Raitis atzīst, ka viņam
tajā patīk viss – gan pats mācīšanas process, gan komunikācija
ar dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Raitis nenožēlo savu
izvēli kļūt par pedagogu un iecerējis turpināt darbu skolā.
“Jā, es savu nākotni arī turpmāk saskatu sportā un
skolotāja profesijā,” bilst Raitis.

Vaicāts,
vai sporta stundās pret skolēniem attiecas stingri, vai bērniem ir
vairāk kā draugs, Raitis atbild: “Atbilde ir meklējama kaut
kur pa vidu.” Viņaprāt, svarīgākās lietas, ko gados jaunie
skolotāji var sniegt skolām un skolēniem, ir jaunas idejas, azarts
un jauna enerģija.

Matemātika
var būt aizraujoša

Deviņpadsmit
gadu vecais RIHARDS
PELNĒNS
ir topošais skolotājs. Šā
gada septembrī viņš uzsāka studijas Liepājas Universitātes
Dabas un inženierzinātņu fakultātē, izvēloties
Matemātikas, fizikas un datorzinātņu programmu.

Viņa
mērķis ir kļūt par matemātikas skolotāju. Un puisis ir
apņēmības pilns to arī īstenot. “Man patīk darbs ar
jauniešiem un bērniem, cik atceros – vienmēr ir paticis.
Matemātika man ļoti labi padevās gan pamatskolas, gan vidusskolas
kursā un uzdevumus pildīju ar diezgan lielu aizrautību, it īpaši,
ja gadījās kļūdīties, jo tad ir interese kļūdu atrast,”
par savu izvēlēto ceļu skaidro jaunietis.

Vaicāts,
kas viņu saista izvēlētajā profesijā, Rihards atbild: “Man
patīk doma, ka varu jauniešiem piedāvāt savu pieredzi un censties
viņus padarīt atraktīvākus un radošākus. Vēlos
parādīt arī
to, ka matemātiku var mācīt interesanti un tā var būt
aizraujoša.” Puisis uzsver, ka savu nākotni redz matemātikas
skolotāja profesijā, jo ir maz jauniešu, kas izvēlas studēt
tieši šo novirzienu.

“Konkurence
nav pārāk liela, un nedomāju, ka situācija tuvākajos gados
uzlabosies. Matemātikas skolotājs – tā ir pieprasīta profesija
skolās, jo vairumam šā
brīža matemātikas skolotāju tuvojas pensijas vecums un ir
jānotiek arī skolotāju paaudžu maiņai,” bilst Rihards.
“Esmu pats mācījies ar vienaudžiem un varu teikt, ka,
mācoties ikdienas vidē ar viņiem, tēma kļūst daudz skaidrāka.”

Bet
vaicāts, kādu, viņaprāt, pienesumu skolās sniedz gados jauni
skolotāji, Rihards atbild: “Gados jaunus pasniedzējus skolēni,
jaunieši bieži vien, ja tas ir ļauts, uzskata par savējiem. Jauno
pasniedzēju pienesums skolai noteikti ir mācīšanas metodes, jo
mūsdienās skolotāji vairāk izmanto informāciju tehnoloģijas,
kas nebija tik aktuālas vecākajai skolotāju paaudzei.”

Tāpat
puisis uzskata, ka liels pluss ir tas, ja skolotājs ir apguvis arī
neformālo izglītību, jo, viņaprāt, ja tiek apvienota formālā,
neformālā un informālā (mācīšanās ikdienas situācijās)
mācīšanas metode, tad rezultāti ir ļoti labi pamanāmi,
uzlabojas arī skolēnu atzīmes.