Straujiem soļiem tuvojas mācību gada beigas, un skolēniem jākārto gala pārbaudījumi. Viens no lielākajiem bubuļiem katru gadu ir bijis eksāmens matemātikā, ko jākārto gan devītajiem, gan divpadsmitajiem.

Vai skolēni un arī skolotāji tam ir gatavi?

Uzsvaru liek uz testiem

Šogad centralizētais valsts eksāmens matemātikā 12.klasei būs jau 27.maijā, pēc nedēļas – 3.jūnijā – 9.klasei. ”Satraucas tie, kas tikko ir pamodušies, tie, kas pirms tam pret šo mācību priekšmetu attiekušies vieglprātīgi. Uzcītīgākie skolēni ir daudz mierīgāki,” noskaņojumu starp saviem audzēkņiem raksturo Liepājas Raiņa 6.vidusskolas matemātikas skolotāja Evija Jaunzeme, kas ir arī Liepājas pilsētas matemātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas matemātikas skolotājs Artis Freimanis saka, ka stress vairumam parādīsies dažas dienas pirms eksāmena. ”Šobrīd to īpaši neizrāda,” novērojis A.Freimanis, jo bērniem liekas, ka laiks vēl ir un pamācīties vēl sanāks. ”Es ceru, ka viņiem veiksies labi. Visus gadus esam mācījušies. Tas ir viens no nosacījumiem, lai gala pārbaudījumu veiksmīgi nokārtotu. Pašās beigās jau neko īpašu paspēt nevar.”

Skolotāja E.Jaunzeme atzīst, ka nemierīgs prāts ir par matemātikā vājākajiem bērniem. Lai sagatavotos, tiek pildīti testi, lai vismaz pārbaudījuma pirmajā – vieglākajā – daļā izdotos savākt pēc iespējas vairāk punktu un eksāmenu izdotos nolikt sekmīgi. ”Nākamgad, lai iegūtu kādu līmeni, skolēniem būs jāpārkāpj piecu procentu barjeru. Matemātikā tie ir kādi četri vai pieci punkti. Nav daudz, tāpēc jau šobrīd uzvaru lieku uz testiem, kur vieglāk tos savākt,” paskaidro E.Jaunzeme. Tā rīkojoties arī vairums citu izglītības iestāžu pedagogu, atšķirības varētu būt tajā, kā tiek organizēts vielas atkārtojums. Lielākā daļa to dara paralēli 12.klases mācību procesam, paredzot gan konsultācijās, gan mācību stundās. Intensīvāks atkārtošanas periods ir aprīlī un maijā. ”Skolēni piedāvātās papildus stundas ļoti izmanto. Sevišķi tie, kas grib rezultātus,” novērojusi E.Jaunzeme. Tam piekrīt arī viņas kolēģis A.Freimanis.

Šogad Liepājā 9. un arī 12.klasēm organizēts diagnostiskais darbs, kura mērķis bija dot skolēnam iespēju uzzināt, kur būtu jāpiestrādā vairāk, kur – zināšanas ir pietiekamas. ”Dažiem tas bija labs signāls, ka ir pēdējais laiks kaut ko darīt,” pastāsta E.Jaunzeme. Kopumā rezultāti esot bijuši viduvēji, taču dažs parādījis arī augstu sniegumu. ”Lai gan nebijām atkārtojuši, toreiz devīklasniekiem rezultāti bija diezgan cerīgi. Esam divus mēnešus strādājuši pie atkārtojuma, un redzu, ka ir uzlabojumi,” spiež A.Freimanis.

Atbalsta atteikšanos no līmeņiem

Ne E.Jaunzeme, ne A.Freimanis pagaidām nav dzirdējuši, ka būtu notikusi noplūde un tiktu tirgoti eksāmena atbilžu varianti. ”Esmu vairākus gadus braukusi uz Rīgu labot darbus. Un tur var ļoti pamanīt, ja ir norakstīts. Šādā situācijā var tikt anulēts uzdevums vai pat viss darbs. Labāk ir parādīt to, ko zini, nekā, ja tavu darbu izsvītro vispār,” uzskata Liepājas Raiņa 6.vidusskolas skolotāja. Arī A.Freimanis teic, ka nav vērts riskēt. ”Domāju, ka tas ir safabricējums, ar to kāds grib vienkārši nopelnīt. Cerēt, ka iegādātais variants būs īsts, nav pamata. Var gadīties, ka beigās eksāmenā acu priekšā ir pilnīgi pavisam kas cits,” spiež A.Freimanis. ”Atceros, ka pirms daudziem gadiem man skolēni atnesa no interneta dabūtus materiālus. Tur pat uzdevumi nebija uzrakstīti pareizi! Tāpēc saku, ka tas ir pēdējais par ko varētu maksāt naudu,” šajā jautājumā piebilda E.Jaunzeme.

Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik gatavo izmaiņas noteikumos, lai atteiktos no līmeņiem centralizēto eksāmenu vērtējumos, pamatojot, ka ieviešot izmaiņas, tie būs objektīvāki un korektāki. A.Freimanis uzskata, kas tas būtu tikai pozitīvi. ”Ja viens ar 45 procentiem, bet cits ar 60 procentiem saņem C līmeni, tad atšķirīgas zināšanas ir,” norāda A.Freimanis. Arī E.Jaunzeme atbalstītu šādu soli, jo būs vieglāk saprast, cik daudz no visa veseluma skolēns ir apguvis. Atgādinām, ka pašlaik noteikts, ka centralizētajos eksāmenos vērtējumu liek gan burtu veidā – no A (augstākais) līdz F līmenim –, gan arī procentuāli.

”Esmu pārliecināta, ka katrs matemātikas skolotājs teiktu nē,” sacīja  E.Jaunzeme, uz jautājumu, vai eksāmenu matemātikā vajadzēja ieviest kā obligātu, kā tas notika 2008./2009.mācību gadā. ”Man žēl to bērnu, ka mācās, piemēram, profesionālajās skolās. Viņiem stundu skaits ir ļoti mazs. Nezinu, kā skolotāji var kaut ko iemācīt. Un šis lēmums ir negodīgs pret tiem bērniem, kas vairāk izvēlas humanitāro bloku vai profesionālo orientāciju savā izglītības ceļā,” sacīja E.Jaunzeme. ”Pret lielo gala ieskaiti man nav iebildumu, jo ir jāparāda, cik daudz esi sapratis. Taču obligāts eksāmens visiem nebija vajadzīgs,” līdzīgi domā A.Freimanis, uzskatot, ka skolēnam tas ir lieks apgrūtinājums un papildus stress gadījumā, ja viņš izlēmis savu dzīvi nesaistīt ar eksaktajām zinātnēm.