Kā lai ”pārpērk” kolēģus?

Aizvakar 6. vidusskolā bija septiņi pedagogi, kuri vēl nav vakcinējušies. ”Viena kolēģe pateikusi, ka ies pensijā, divas kolēģes ir kategoriski pateikušas, ka nevakcinēsies, pārējie mēģina kārtot konsilija slēdzienus,” par situāciju pastāsta K. Strautiņš un paredz, ka brīdī, kad 15. novembrī skolotāji nevarēs strādāt, iestāsies diezgan liela krīze, jo būs nepieciešams aizpildīt sešas pedagoģiskās likmes.

Mācību priekšmeti ir dažādi, tai skaitā matemātika, latviešu valoda, inženierzinības. Uz to, kā turpināt mācību procesu, K. Strautiņš norāda, – skolām būs jāpieiet radoši.

”Mācīs mācību priekšmetus moduļos vai meklēs kaut kādus IT risinājumus, kā, piemēram, kaut kādu pamatsaturu zūmā, vairākām klasēm kopā.”

Direktors atklāj, ka uzaicinājuši strādāt arī studentus:

”Augstskola piedāvāja vienu studentu, kurš jau strādā citā skolā. Un, ja es viņu paņemšu savai skolai, tad citai skolai tā atkal trūks.”

Vēl K. Strautiņš pastāsta, ka šonedēļ ir ieplānotas divas darba intervijas, ar cerību, ka varbūt izdosies ”pārpirkt” kolēģus. ”Ir jāsaprot, ka skolotāju tirgū ir tik, cik ir. Viņu vairāk vienkārši nav. Pagājušajā gadā, strādājot attālināti, mums vēsturi mācīja skolotājs no Ventspils. Bet, ja ir klātienes modelis, to ir grūti izdarīt.”

Zvanīts arī uz novadiem, kur iepriekš likvidējušās skolas, cerībā atrast skolotājus, bet arī tur nav cilvēku, kas strādā. ”Es neteiktu, ka skolotājiem ir slikts atalgojums, bet vienkārši nav fiziski cilvēku, kas varētu strādāt.”

”Es ceru, ka kāds kolēģis vēl mainīs savu viedokli un apdomāsies, bet mēs šobrīd ļoti nopietni gatavojamies krīzes scenārijam.

Šeit tiešām redzu, ka jāizmanto kaut kādas tehnoloģijas, online resursi, lai to darītu, jo klātienē to vienkārši nevar realizēt, tad jāmaina stundas, mācot moduļos,” K. Strautiņš neslēpj, – tas, kā būs uz priekšu, šobrīd lielā mērā atkarīgs no direktora, kā vadītājs spēs samenedžēt, ieraudzīt, atrast kadrus. ”Nav nekādu ārēju palīgu. Pārvalde ir tieši tādā pašā situācijā. Domāju, ka būtu nepieciešami kaut kādi valstiski risinājumi. Skaidrs, ka lēmums ir tāds, ka nevakcinēts cilvēks skolā nevar strādāt. Bet varbūt ļaut vecākajās klasēs, kur ir specifiskie priekšmeti, tos mācīt attālināti. Vidusskolas posmā tas nesagādā grūtības. Ļaut skolām kaut kādā veidā kombinēt, lai saglabātu funkcionalitāti.”

Cer uz konsilija slēdzienu

Arī J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola ir viena no tām izglītības iestādēm, kurā būs jādomā, kā risināt pedagogu jautājumu.

”Kurzemes Vārds” ar skolas direktori Intu Freibergu sazinājās pēc tam, kad notikusi kārtējā tikšanās ar nevakcinētajiem skolotājiem. ”Cerēju uz labāku rezultātu, bet astoņi kā ir, tā ir,” saka I. Freiberga, ”un šobrīd viņi piemin arī dīkstāvi.”

To, ka kāds dikti lauztos prom ar atlūgumu, tā neesot. Par to, kāpēc nevakcinējas, direktore skaidroja:

”Kolēģes, kurām ilgstoši bijušas veselības problēmas, cer uz konsilija slēdzienu, protams, nav zināms, kad tas varētu būt. Tā ka tas ir atvērtais jautājums. Un ir kolēģi, kuri principa pēc saka nē.

Raibs man ir sastāvs – gan sākumskolas skolotājs, gan krievu valodas, gan sociālās zinības.” Šobrīd runāt par slodžu pārdali esot nereāli, jo lielākā daļa pedagogu jau strādājot ar pilnu atļauto darba noslodzi.

”Es ļoti savlaicīgi plānoju darbu skolā, nevaru pēdējā brīdī kaut ko izdomāt. Šī brīža situācija manā skatījumā pārsteidza daudzus. Ja informācija būtu izskanējusi jūlijā, augustā stātos spēkā, tad es redzētu, kuri ir dīkstāves cilvēki, kuri pārtrauc darba attiecības, un mēs ar 1. septembri uzņemtu jaunus darbiniekus un sāktu strādāt. Šī brīža situācija, kad viss ir iekustējies un pa vidu jārisina, mani dara bažīgu. Vēl ir cerība uz studentiem, bet viņu arī nav tik daudz, un vai viņi ir ieinteresēti papildus studijas savienot ar darbu.”

Tos pedagogus, kas varbūt vēl svārstās, I. Freiberga ierindojusi kategorijā, kas nevēlas vakcinēties. ”Es varu runāt par konkrētiem faktiem, ne vīzijām, sapņiem,” direktore atzīst, ka situācija nav patīkama. ”Tie, kas ir vakcinējušies, saprot, ka ietekmē visu izglītības sistēmu, mācību process ir jānodrošina, nevaram uz savām emocijām balstīties, un rūpe jāiznes kopīgi.”

90 procentus nesasniedza

Šobrīd izglītības nozarē vakcinējušies 84% procenti pedagogu un 80% tehnisko darbinieku, pastāsta Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.

Komentējot šos skaitļus, viņa nenoliedz, – augustā cerējuši, ka šis skaits pietuvosies 90 procentiem. ”Laiks ir gājis uz priekšu, lielas kustības un izmaiņas šajos statistikas datos diemžēl nav. Iemesli, kādi tiek minēti, – daļa to vēl noraksta uz konsiliju atzinumu, daļa savukārt saka, ka pietrūkst informācijas no zinātniskā pamatojuma, medicīniskiem apstiprinājumiem. Tā ka viedokļi ir dažādi.”

”Ja man prasa, vai valstiski komunicēts ar sabiedrību pareizi, skaidrojums bijis gana pārliecinošs, tad – nē. Un mēs zinām, ka piespiedu mehānismi allaž ir strādājuši tieši ar šādu rezultātu.

Tas, kas sabiedrībai tiek uzspiests obligāti, vienmēr rada lielāku pretestību.

Manuprāt, vairāk bija jābūt komunikācijai, sarunai, skaidrojošam materiālam, kas dotu lielāku pārliecību, ka tas ir gan mana individuālā labuma dēļ, drošības labad, gan manu līdzcilvēku, ģimenes locekļu, kolēģu, skolēnu drošības faktora dēļ. Cerēsim, ka būs vēl pārstāvji, kas pārdomās un pieņems pozitīvu lēmumu vakcinācijas procesam.”

K. Niedre-Lathere zināja pastāstīt, ka ir skolas, kur nebūt ne ar zemu vakcinācijas aptveri, bet tomēr atsevišķos gadījumos, kad pedagogs pateicis, ka viņš nevakcinēsies, – aptver teju gandrīz visu skolā īstenojamo mācību priekšmetu blokus. ”Tās ir gan valodas, gan eksaktie priekšmeti utt. Ir skolas, kur situācija ir diezgan draudīga, līdz ar to mūsu atbildība kā Izglītības pārvaldei ir šo situāciju monitorēt un mūsu iespēju robežās nākt palīgā skolām. Protams, kādu laiku, līdz piesaistīsim jaunu pedagogu, mācību procesu varam mēģināt organizēt, vienam skolotājam strādājot vairākās skolās. Bet, kā zināms, skolotājs nav bezizmēra. Iesaistot modernās tehnoloģijas, pastāv iespēja, ka attālinātā mācību forma kļūs arvien populārāka.”

Arī pirmsskolas izglītības iestādēs ir pedagogi, kuri ar 15. novembri varētu pārtraukt darba attiecības. Ja pietrūks darba roku, tiks ieviesta alternatīva forma, kas jau vairākus gadus praksē strādā citās Latvijas pašvaldībās. Un tas ir modelis, kas ietver vienu pedagogu un divus skolotāju palīgus. Un palīgs nav tikai auklīte, kas palīdz saimnieciskajos ikdienas procesos, bet kurš ir arī atbalsts pedagogam izglītības procesa nodrošināšanā. ”Zinām, ka šobrīd ir 32 pedagogi, kas varētu arī nevakcinēties, tad attiecīgi, lai nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu, būsim spiesti šo modeli ieviest plašākā bērnudārzu klāstā.”

Dienvidkurzemē trauksmes nav

”Mūsu novadā nav tādas izglītības iestādes, kurā apstāsies mācību darbs. Protams, būs pagrūti visu sakārtot, bet maksimālais pedagogu skaits vienā iestādē, kas šobrīd izteikuši vēlēšanos iet prom, ir četri. Tur jau ir risinājumi,” norāda Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare.

Novadā varēšot sasniegt 90 procentus vakcinētu pedagogu un tehnisko darbinieku.

Viņa pagaidām vēl nevarot sniegt statistiku par visām novada izglītības iestādēm, jo skaitļi mainās, darbiniekiem uzsākot vakcinēšanās procesu. ”Strādājam pie tā, sagatavosim divas atskaites, kas tūlīt pat ir jāiesniedz ministrijā. Šobrīd pārvaldē esam divi cilvēki un diemžēl nevaram ļoti ātrā tempā visus darbus padarīt,” skaidro vadītāja. Dati par skolēnu vakcinēšanos neesot vākti.

Kopumā vakcinācijas aptveres procents vidusskolās, pamatskolās un bērnudārzos neesot ļoti atšķirīgs. ”Vidēji nav vakcinēti seši procenti. Pirmsskolās ir vakcinējušies 84 procenti gan tehniskais personāls, gan pedagogi. Vēl kādi pieci, seši procenti atrodas procesā. Arī pirmsskolās mēs varētu sasniegt 90 procentus,” saka G. Kampare.

Sliktāka situācija esot mākslas un mūzikas skolās. Nevakcinēto pedagogu procents visvairāk attiecoties uz tām. Tā kā pedagogs šai jomā parasti strādā vairākās skolās, tad viens cilvēks statistikā varot būt atzīmēts trīs reizes un reālais nevakcinēto procents ir vēl mazāks.

Pārvaldes vadītājai neesot viedokļa, kāpēc tā ir tieši šajās skolās. ”Varbūt vienīgi – māksliniekiem ir citāda uztvere. Zinu, ka tās, kurās trīs vai četri pedagogi pateikuši, ka neplāno vakcinēties, ir tieši mākslas un mūzikas skolas. Vispārizglītojošajās skolās situācija ir krietni labāka, tas man rada gandarījumu.

Turpinām saņemt ziņas, ka pedagogs vakcinēsies un tomēr neies prom no darba. Šeit nav tik graujoša situācija, ka būtu jāceļ trauksme, ka viss apstāsies,” norāda G. Kampare.

Cik viņai zināms, skolu vadītāji ļoti daudz runājuši ar pedagogiem – gan emocionāli, gan stingri. Neesot receptes, kā motivēt cilvēkus ar citādu pārliecību. ”Man nav saprotama šī domāšana. Ja strādā ar bērniem un jauniešiem, tad ir jautājums, cik tu esi pedagogs, kāda ir tava atbildība? Ja gribu strādāt, tad ir līdzatbildība par pārējiem, šī profesija prasa atbildību par sabiedrību. Tādas te nav, ir tikai – es, man! Tas ir ļoti skumji,” domā G. Kampare.

Nīcas mūzikas skolas direktore Dina Sleže atzīmē, ka kolektīvā bijuši divi pedagogi, kas teikuši noteiktu nē vakcinācijai. ”Vienu mēs esam pierunājuši. Otrs mums būs liels zaudējums, jo ģitāras spēles skolotāju šajā pusē trūkst. Tie, kas ir, jau ir ļoti pārslogoti un braukā pa trijām, četrām skolām,” viņa stāsta.

Direktore esot atradusi vietā citu skolotāju, tas nenācies viegli.

Vaiņodes vidusskolā nav skolotāju, kuri atstās darbu vakcinācijas dēļ, pastāsta direktors Zigmunds Mickus. Viens pedagogs iešot prom citu iemeslu dēļ. Visi skolotāji jau savakcinējušies vai sākuši. ”Ir viens tehniskais darbinieks, kas pametīs darbu ar 15. novembri. Mums nebūs nekādu sarežģījumu mācību procesā, jau laikus sākām par to domāt. Bija izsvērti varianti par tiem pedagogiem, kas nebija vakcinējušies laikus. Paldies Dievam, visi ir pieņēmuši lēmumu vakcinēties,” norāda direktors.

Pilnībā vakcinēta esot 12. klase, un, sākot no 7. klases, ”pa druskai vakcinējas arī skolēni”.

Dzērves pamatskolā visi skolotāji vēl neesot vakcinējušies, taču tikai tādēļ, ka vairāki esot slimi, pastāsta direktors Mairolds Blūms. Vakcinējušies ir pilnīgi visi tehniskie darbinieki. ”Nav tādas nostājas, ka visu pametīs un ies prom no darba,” viņš saka. Skolas darbinieki paši bijuši apzinīgi un bez ietekmēšanas sapratuši, ka nepieciešams vakcinēties. ”Es pirmais to izdarīju un visus informēju,” piemēru rādījis iestādes vadītājs.

Uzziņai

Darbinieku vakcinācija izglītībā

* vispārizglītojošās skolās 1.oktobrī.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

** vispārizglītojošās skolās un bērnudārzos kopā 13.oktobrī.

Avots: Dienvidkurzemes novada dome