Ja vēl pirms dažiem gadiem pazīstamākais elektriskais divriteņu transportlīdzeklis bija elektrovelosipēds, tad nu ar joni satiksmē sevi piesaka dažādi elektriskie braucamie – elektroskrejriteņi, segveji, skrituļdēļi, arī elektroskūteri jeb elektromopēdi. Pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem ar elektromopēdu satiksmē nemaz piedalīties nav atļauts, taču tiek solīts iet līdzi laikam – paredzēts ieviest izmaiņas noteikumos, lai šos braucamos integrētu transporta plūsmā.

Satiksmē jauni spēlētāji

“Dzīvojam konkrētā vidē, un to veido divas sadaļas. Vienu veidojam katrs kā indivīds, otru veido tie, kuriem esam deleģējuši vides uzturēšanu. Konkrētajā gadījumā – pašvaldība. Viena no būtiskākajām vides sastāvdaļām ir ceļš, kas sevī ietver ne vien brauktuves, bet arī veloceliņus un ietves. Ja runājam par Liepāju, tad, lai vai kāds ir katra indivīda vērtējums, vide ir sakārtota pietiekami augstā līmenī. Tā domāta trim satiksmes dalībnieku grupām: gājējiem, velobraucējiem un mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem – sākot no mopēda un beidzot ar kravas auto un autobusu vadītājiem. Pēdējā laikā samērā agresīvi ienāk transportlīdzekļi, kuriem pārvietošanās jauda rodas no elektrodzinēja. “Ceļu satiksmes likumā” un “Ceļu satiksmes noteikumos” teikts, ka velosipēds var būt darbināms ar muskuļu spēku plus arī ar elektromotoru ne vairāk kā 250 W, mopēdi, arī elektriskie, bet ar jaudu, kas nav lielāka par 400 W, un ātrumu ne lielāku par 45 km/h. Pa ietvi var pārvietoties gājēji un cilvēki ratiņkrēslos ar elektrisko dzinēju, kādus Liepājā redzam ik dienu,” tā CSDD Liepājas Klientu apkalpošanas centra (KAC) vadītājs Gvido Ķirsons.

“Un nu ienāk pavisam citi spēlētāji, kuri pa lielākai daļai neiederas šajās nostādnēs. Vai nu daļai ir par lielu jauda, vai arī ātrums ir lielāks, nekā noteiktie 20 km/h.

Līdz ar to šie transportlīdzekļi vairs neiederas ne noteikumos par velosipēdiem, ne tajos noteikumos, kas saistīti ar mopēdiem. Tādēļ radusies problēma, kā šos transportlīdzekļus integrēt satiksmē tā, lai ar tiem varētu pārvietoties pietiekami droši.

Pēdējā laikā aizvien biežāk redzam, ka ir cilvēki, kuri pārvietojas ar elektriskajiem vienriteņa braucamajiem. Ir mini segveji, tāpat skrituļdēļi. Pirmkārt, šo braucamo ātrums nepārprotami ir lielāks nekā vidējais gājēju ātrums – gājējs raitā solī pārvietojas ar ātrumu 6 līdz 7 km/h. Otrkārt, šo braucamlīdzekļu vadīšana balstās tikai un vienīgi uz braucēja vestibulāro aparātu – cik cilvēks stabils. Šis segments ir ienācis uz ietves pie gājējiem. Otra sadaļa, kas pēdējā laikā ir ļoti plaši izplatīta, ir elektriskie skrejriteņi, kuru jauda ir ļoti dažāda – no 250 W līdz 1000 W, bet kuru ātrums ir 20 līdz 25 km/h. Tie ienākuši velosegmentā. Trešā sadaļa, kas iederas pie mopēdiem, ir elektrobraucamrīki, kas nav izgājuši sertifikāciju. (Te ir runa par tā saucamajiem elektroskūteriem ar platajiem riteņiem, kas bieži redzami Jūrmalas parka zonā un arī ielās un ko var iznomāt.) Šos braucamos varētu saukt par elektromopēdiem,” skaidro G. Ķirsons un turpina: “CSDD nevienam netaisās aizliegt neko iegādāties. Elektrobraucamrīki domāti atpūtai un sportam. Bet, ja esam nolēmuši piedalīties kopējā ceļu satiksmē, piemēram, lai nokļūtu darbā, tad jāizvēlas attiecīgā vides sadaļa. Ja elektrobraucamais domāts kā klasiskā velosipēda aizvietotājs, tad elektroskrejritenim varam izmantot veloinfrastruktūru. Vai ietvi. Ne tā, kā paredzēts velosipēdiem – vai nu veloceļš, vai brauktuve. Jo elektroskrejritenim ritenīši ir ievērojami mazāki nekā klasiskajam velosipēdam, tādēļ ik gramba vai akmens var radīt potenciālu risku un līdz ar to apdraudēt satiksmes drošību.

Tātad: ja ir veloceliņš, ar elektroskrejriteni brauc pa to; ja veloceliņa nav – pa ietvi. Bet atceroties, ka pa ietvi var pārvietoties gājēju ātrumā un netraucējot gājējiem!”

Savukārt, runājot par elektroskūteriem jeb elektromopēdiem, CSDD Liepājas KAC vadītājs uzsver, ka pagaidām, kamēr spēkā ir esošās likuma normas, pārvietoties var tikai un vienīgi pa slēgtu teritoriju. Pa ietvi vai veloceliņu ar šiem braucamajiem pārvietoties ir aizliegts, jo to jauda un ātrums ir par lielu. Bet pa ielu ar šādu braucamo, kas pēc parametriem (jaudas un ātruma) pielīdzināms klasiskajam mopēdam, var pārvietoties tikai tad, ja braucamais ir sertificēts un reģistrēts CSDD, tam veikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (iegādāta OCTA polise), vadītājs sasniedzis mopēda vadīšanai nepieciešamo vecumu un ieguvis šīs kategorijas vadītāja apliecību, kā arī vadītājam galvā ir aizsargķivere.

Integrēs satiksmē

“Pēdējā laikā uz Latvijas ceļiem arvien vairāk sākuši parādīties dažādi elektriskie pārvietošanās līdzekļi, tai skaitā skūteri, ko cilvēki izmanto nokļūšanai uz darbu un citās ikdienas gaitās. Tāpēc, lai padarītu elektrisko skūteru dalību ceļu satiksmē drošu, CSDD sadarbībā ar Satiksmes ministriju šobrīd gatavo normatīvo aktu projektus, kuros būtu noteikts elektrisko skūteru statuss ceļu satiksmē, prasības aprīkojumam, principi, kas jāievēro, esot uz ceļa,” skaidro CSDD pārstāvis Jānis Aizpors, piebilstot, ka tiek pētīts, kā šos jautājumus risina Vācijā, Francijā un citās valstīs.

Pašreiz tiek plānots, ka ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 14 gadu vecuma (un nevis no 10 gadu vecuma, kad atļauts iegūt klasiskā velosipēda vadīšanas apliecību un legāli patstāvīgi vadīt velosipēdu satiksmē). Tāds pats vecuma ierobežojums noteikts arī daudzās citās Eiropas valstīs. Lai ar elektroskūteri varētu piedalīties ceļu satiksmē, minimālā prasība būtu velosipēda apliecības iegūšana. Tas neattiektos uz tiem vadītājiem, kuriem jau ir iegūta automašīnas vadītāja apliecība vai kuru vecums pārsniedz 18 gadus. Paredzēts, ka maksimālais braukšanas ātrums ar elektroskūteriem nedrīkstētu būt lielāks par 20 km/h. Elektroskūteriem būtu atļauts primāri pārvietoties pa velosipēdu infrastruktūru. Savukārt vietās, kur nav velosipēdu infrastruktūras, pa ietvi. Bet, netraucējot gājējus un ar ātrumu, kas nav lielāks par 6 km/h. Un atsevišķos gadījumos arī izbraukt uz brauktuves. Pasažieru pārvadāšana ar elektroskūteri būtu aizliegta. Līdzīgi kā ar mopēdiem un velosipēdiem, arī elektroskūteri būtu aizliegts vadīt personai, kurai alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

J. Aizpors norāda, ka visas šīs idejas tiks nodotas sabiedrības izvērtēšanai un apspriešanai, un pēc CSDD aplēsēm jaunais elektroskūteru regulējums varētu būt gatavs uz nākamo sezonu.

Gan riskē, gan grēko

Kamēr izmaiņas noteikumos vēl nav ieviestas, jāpakļaujas esošajām prasībām. Taču liela daļa elektromopēdu vadītāju to nedara, atzīst Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes (KRP) Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds: “Elektroskūteru kontroli uzsākām pagājušajā gadā, kad saņēmām no iedzīvotājiem sūdzības par to, ka pa gājēju un veloceliņiem, pa ietvēm braukā lielie elektrotransportlīdzekļi, kas apdraud gājēju drošību. Tad arī konstatējām, ka Jūrmalas parkā ir divi komersanti, kas piedāvā braucienus ar šiem transportlīdzekļiem, bet netiek prasīti dokumenti, nav noteiktas prasības, kur un kā ar šiem braucamajiem drīkst pārvietoties. Vienkārši cilvēks samaksā naudu un brauc, kur grib. Un rezultātā kustība ir pat bērnu rotaļu laukumā, tiek apdraudēti gājēji.

Veicot lielo divriteņu elektrotransportlīdzekļu kontroli, konstatējām, ka tie neatbilst prasībām, – braucamie pielīdzināmi nevis velosipēdiem, bet gan mopēdiem. Un atpūtas zonā un pa veloceliņiem šādi transportlīdzekļi braukt nevar.

Runāju tieši par elektroskūteriem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 0,25 kW un kas atbilst mopēdiem, bet ne par elektroskrejriteņiem, kas pielīdzināmi velosipēdiem! Jo elektroskrejriteņi nav ne tik jaudīgi, ne tik smagi un ne tik ātri, lai apdraudētu citus satiksmes dalībniekus. Šogad turpinām kontroli. Un esam konstatējuši, ka ne vien Liepājā, bet arī Ventspilī šādi braucamie ik pa laikam piedalās satiksmē. Bet ar šiem transportlīdzekļiem pa atpūtas zonu, pa ietvēm un veloceliņiem braukt ir aizliegts! Jā, tehnoloģijas attīstās, bet normatīvais regulējums atpaliek. Un līdz ar to pagaidām ar elektroskūteriem, kuru jauda pārsniedz 0,25 kW, var braukt tikai pa slēgtām teritorijām. Un tā būs, kamēr šie braucamie nebūs sertificēti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, lai tos varētu reģistrēt CSDD. Un kamēr likumos nebūs ieviestas izmaiņas, ar kurām skaidri būs definētas prasības attiecībā uz šiem braucamajiem – reģistrācija, apdrošināšana, vadītāja apliecība utt.”

Un pamats šādām striktām prasībām ir, jo jau pērn policija reģistrēja negadījumus un pārkāpumus saistībā ar šiem braucamajiem.

Proti, kāda jauniete, nespēdama novaldīt iznomāto elektroskūteri, ar to iebrauca kāpu zonas krūmājā. Par laimi, viņa tika cauri ar izbīli un skrambām. Savukārt kāds vīrietis tika pieķerts vadām elektromopēdu ne vien pa parka celiņiem, kas ir gājēju zona, bet arī pamatīgā alkohola reibumā.

“Protams, komersants, kas iznomā šos braucamos, skatās no savu interešu puses. Bet policija vadās pēc noteikumiem,” tā G. Ešenvalds. “Pērn viens no braucējiem, kas pārkāpa noteikumus, tika saukts pie administratīvās atbildības. Persona policijas lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet tiesa atzina, ka pārkāpti noteikumi, un atstāja spēkā policijas lēmumu. Jo šiem elektroskūteriem prasības ir tādas pašas kā mopēdiem.”

Uz jautājumu par sodu, vadot elektromopēdu un ignorējot noteikumus, VP pārstāvis skaidro: “Administratīvo pārkāpumu kodeksā sods paredzēts gan par transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām, ja braucējam tādu nav, gan par transportlīdzekļa vadīšanu bez aprīkojuma (ķiveres), bez reģistrācijas, apdrošināšanas.”

G. Ešenvalds uzteic medijus, ar kuru palīdzību elektrobraucamrīku jautājums ir aktualizēts, un ka sākts darbs pie tā, lai izdarītu papildinājumus un grozījumus likumos: “Cilvēks, kurš vēlas ar kādu no jaunās paaudzes braucamrīkiem legāli piedalīties satiksmē, šobrīd ir strupceļā – var iegādāties transportlīdzekli, bet nav definētas prasības, kā transportlīdzekli reģistrēt.”

Aicina apzināties risku

Gan G. Ķirsons, gan G. Ešenvalds aicina elektrobraucamrīku lietotājus būt uzmanīgiem – neapdraudēt savu un citu satiksmes dalībnieku drošību. Un it īpaši rūpēties par bērnu drošību.

“Ir ļoti liela atšķirība, vai ar elektroskrejriteni traucas 30 kilogramu smags bērns vai 90 kilogramu smags pieaugušais,” uzsver CSDD Liepājas KAC vadītājs. “Un cik ilgā laikā ātrums tiek sasniegts. Jo, piekritīsiet man, velosipēdistam, lai sasniegtu ātrumu 25 km/h, būs vajadzīgs krietni ilgāks laika sprīdis. Un noteikti vecākiem, kuri saviem bērniem iegādājas elektroskrejriteni, pirms palaist bērnu satiksmē, viņš jāapmāca ar to rīkoties, lai bērns varētu pārvietoties droši.”

G. Ešenvalds pievienojas: “Vislielāko akcentu vēlos likt uz jaunajiem satiksmes dalībniekiem un viņu vecākiem. Protams, gribas iepriecināt bērnu un iegādāties viņam jaunākās paaudzes pārvietošanās līdzekli!” Viņš pielīdzina elektrobraucamo ienākšanu Latvijā mobilo tālruņu ienākšanai savulaik: “Šobrīd tas pats ir ar elektroskrejriteņiem. Gribētu aicināt vecākus, iegādājoties bērniem šos braucamos, apzināties sekas, kas var iestāties. Jo ne velti satiksmes noteikumi paredz prasības velosipēdu vadītājiem un ne velti tās ir atšķirības no prasībām mopēdu vadītājiem – vecuma ierobežojums, vadītāja apliecības iegūšanas prasības u.c.”

Un piebilst, ka jau ir reģistrēti negadījumi, kad satiksmes dalībnieki cietuši, pārvietojoties ar jaunās paaudzes transportlīdzekļiem: “Un cik vēl nav tādu negadījumu, kad traumas bijušas ne pārāk smagas un policijai par cietušajiem informācijas nav… Jo tie ir transportlīdzekļi, ar ko var attīstīt lielu ātrumu! Padomājiet paši: ja brauc ar ātrumu līdz 60 vai pat 90 kilometriem stundā un cilvēkam nav ķiveres! Sekas var būt letālas…”

Uzziņai:

Iegādājoties elektrisko skrejriteni, būtiski ir četri parametri – cena, jauda, ātrums un nobraukums ar vienu uzlādi.

Cenas ir, sākot no nepilniem 200 eiro. Protams, lētākajiem modeļiem ir mazāka jauda un mazāks nobraukums ar vienu uzlādi. Par aptuveni 900 līdz 1000 eiro var iegādāties elektroskrejriteni, ar ko var attīstīt ātrumu līdz 60 km/h un nobraukt teju 100 km. Optimālais variants jeb zelta vidusceļš ir braucamais, kura cena ir līdz 400 eiro un kam ir likumdošanai atbilstoši parametri.