Arī skolās pamazām tiek izskausta svešvaloda, tomēr ir vietas, kur aizvien to dzirdam teju tikpat daudz kā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Medicīnas iestādes ir viena no tām platformām, kurās krievu valoda vēl šodien tiek plaši lietota.

“Slimnīcā patiešām nešķirojam to, kādā valodā cittautietis runā, vai tā ir krievu vai lietuviešu.

Ja pacients neprot latviešu valodu vai nemāk izteikties latviski, tad, lai uzlabotu komunikāciju, pārejam viņu valodā, vai arī, ja viņi prot angļu valodu, uzreiz tajā pāriet arī pacienti paši,” par situāciju Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) saka galvenā medicīnas māsa Solvita Urbanoviča.

Liels pluss esot tas, ka gados jaunie mediķi, vecuma kategorijā līdz apmēram 35 gadiem, izkopuši ļoti labu angļu valodu.

Savukārt gados vecākie kolēģi labi pārzina krievu valodu, tad nu gadījumos, kad tā nepieciešama, viņi nāk palīgā jaunajiem, kuriem tā ir svešāka.

“Daudzreiz pierādījies, ka tieši šī sadarbība ir veiksmes atslēga, ko viens neprot, cits prot. Līdzsvars ir tik labs, ka nekad nav bijušas problēmas šajā ziņā.

LRS atsevišķi tulki nav meklēti un nav bijuši piesaistīti,”

papildina medicīnas māsa.

Retu reizi slimnīcā gan nākas saskarties ar pacientiem, kuri nepārvalda nevienu no iepriekš minētajām populārajām svešvalodām.

To gan viņi paši apzinās, tādēļ uz ārstniecības iestādi ņem līdzi tulkus vai tuviniekus, kuri komunikāciju atvieglo.

“Pāris gadus pirms pandēmijas slimnīcā ārstējās kāds Ķīnas pārstāvis. Zinot to, ka ķīniešu valodu kurš katrs vis neprot, viņš bija nodrošinājies un paņēmis līdzi cilvēku, kurš runā angļu valodā, kā arī vēl vienu tulku, kurš palīdzēja.

Un, būsim godīgi, kritiskos gadījumos ar specifiskiem vārdiem vienmēr var palīdzēt Google Translate,” skaidro S. Urbanoviča.

Māsa neatminas nevienu sūdzību, ka pacientam būtu bijušas grūtības sazināties ar mediķiem. Nācies strādāt arī ar vāciešiem, poļiem, norvēģiem, bet arī viņi mācējuši angļu valodu.

“Biežāk ar svešvalodām nākas saskarties Dzemdību nodaļā, kur aizvien vairāk sanāk sastapt jauktos pārus. Te gan otrās pusītes palīdz visu saprast un justies ērti.

Pirms sešiem gadiem mums te bija brazīļu meitene, bet viņai līdzi bija vīrs, kurš visu palīdzēja saprast.

Grūtāk bija, kad viņš aizbrauca mājās, bet arī toreiz tikām galā.”

Krievu valodas izskaušanas pamatojumu ikdienā apkalpojošā sfērā LRS izprot, tomēr “Pacientu tiesību likumā” un “Ārstniecības likumā” noteikts, ka informācija jāsniedz pacientam saprotamā formātā.

“No mums tas prasa koncentrēties uz to, lai tiktu uzlabots cilvēka veselības stāvoklis un būtu pēc iespējas labāks ārstēšanas rezultāts. Šī iemesla dēļ

nevaram skrupulozi turēties pie principiem, ka runāsim tikai latviski.

Šādu ambīciju apmierināšana var nodarīt pāri pacientam, un to pieļaut mēs nedrīkstam.

“Ārstniecības likumā” noteikts, ka pacientam ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību. Ja cilvēks nespēs izstāstīt, kas viņam kaiš, mēs nevarēsim sniegt viņam palīdzību. Man kā mediķim ir svarīgi, lai pacients pēc iespējas precīzāk izstāsta, kas viņam kaiš, ko viņš jūt, kas sāp.

Ārstniecības iestāde nav tā vieta, kur principiāli pie tā turēties, tieši tāpat kā glābšanas dienestiem, neatliekamajai palīdzībai un tā tālāk,” skaidro S. Urbanoviča.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.