Vakar Liepājas Reģionālajā slimnīcā notika preses konference, kurā jaunieceltā valde iepazīstināja ar dziednīcas jauno struktūru, tās mērķiem, tuvākiem un tālākiem uzdevumiem, kā arī aktuālākajiem jautājumiem. Viens no tiem – ar vakardienu mainīti maksas pakalpojumu izcenojumi.

Slimnīcai ir jāceļ prestižs

Runājot par jauno struktūru, slimnīcas valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka būtiski ir veidot daudzpakāpju vadības sistēmu, izveidojot vairākus blokus, kuros ir savs vadītājs un arī virsmāsa. Valdes loceklis ārstniecības jautājumos Edvīns Striks uzsvēra, ka tas svarīgi tāpēc, ka viens cilvēks nevar atbildēt par visu slimnīcā notiekošo. Viņa uzmanības lokā būs viss, kas saistīts ar ārstniecības jautājumiem, savukārt par darbu, kas saistīts ar slimnieku aprūpi, būs atbildīga slimnīcas galvenā māsa Dzintra Vecbaštika.

Kā īsumā informēja valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš, lai slimnīcu izveidotu par modernu, uz biznesa pamatiem balstītu uzņēmumu ar labu reputāciju, ir svarīgi vispirms nodrošināt slimniekiem kvalitatīvu un drošu ārstēšanu. Tāpēc ir jādomā par jaunu medicīniskā personāla – gan ārstu, gan medicīnas māsu un citu – piesaistīšanu. E.Striks skaidroja, ka, risinot šo jautājumu, ir jādod iespēja slimnīcā atrast savu vietu gan tiem mediķiem, kas strādā Liepājā un rajonā, bet nav saistīti ar slimnīcu, gan jārosina atgriezties Liepājā tos ārstus, kas ir saistīti ar Liepāju, taču savulaik no šejienes pārcēlušies uz Rīgu, gan arī jāmeklē iespējas piesaistīt jaunos ārstus, kas vēl tikai meklē savu darbavietu.

J.Bārzdiņš uzsvēra, ka daudz jāstrādā pie slimnīcas prestiža celšanas, un tas nozīmē vispirms mainīt iekšējo komunikāciju un attieksmes ar pacientiem. “Slimnīcā parasti neiestājas laimīgi cilvēki,” viņš sacīja. “Lielākoties viņi šeit ierodas ar problēmām un tāpēc ar saasinātu uztveri.”

“Protams, mēs nevaram atsolīt, ka jau ar rītdienu visi šeit smaidīs,” papildināja E.Striks. “Taču tas ir ceļš, pa kuru mums jāiet.” Viņš piebilda, ka slimnīcā darbosies arī struktūra, lai uz vietas risinātu dažādus strīdus, kas saitīti ar ārstēšanu, un citus konfliktus.

J.Bārzdiņš informēja, ka regulāri notiks pacientu aptaujas, lai uzzinātu, kurā virzienā jāstrādā visvairāk. Jau ir ievadītas sarunas ar Pedagoģijas akadēmijas socioloģisko pētījumu speciālistiem par pirmo aptauju. Viņš minēja, ka tikpat svarīga ir slimnīcas finansiālās situācijas stabilizēšana un attīstīšana, piesaistot līdzekļus dažādos veidos. Līdzās jau esošajiem plānots attīstīt maksas pakalpojumu piedāvājumu, arī konsultācijas pie speciālistiem, kas varētu šeit ierasties no Rīgas. Slimnīca plāno iesaistīties dažādu Eiropas Savienības projektu apgūšanā, kas varētu dot papildu finanses, kā arī ir citas idejas to iegūšanai.

Runājot par slimnīcas prestiža celšanu, J.Bārzdiņš minēja tā saucamo slimnīcas seju – Uzņemšanas nodaļu un Traumpunktu, kuru darbība un iespējas ir jāuzlabo un jāpaplašina. Kā būtisku niansi viņš minēja arī pašu slimnīcā strādājošo apmierinātību, kas nozīmē gan adekvātu samaksu, gan sociālās garantijas, gan izaugsmes iespējas un iniciatīvas uzklausīšanu. Jau tuvākajā laikā, neieguldot lielus līdzekļus, paredzēts sakārtot informēšanas sistēmu, uzstādot svarīgākās norādes pie ieejas, slimnīcas gaiteņos, nodaļās un citur, lai pacientiem un citiem klientiem nebūtu bezmērķīgi jāmaldās, meklējot vajadzīgo.

Paredzēts sakārtot telpas, lai uz Reģionālo slimnīcu līdz gada beigām varētu pārcelt Tuberkulozes slimnīcu, kā to paredz vietējais masterplāns. Un vēl J.Bārzdiņš minēja, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt personāla apmācības, lai slimnīca varētu pāriet uz datorizētu datu apstrādi, kā arī nodrošināt strādājošajiem citas izglītošanās iespējas.

Jauni izcenojumi maksas pakalpojumiem

Preses konferencē žurnālistiem bija iespēja iepazīties ar jauno maksas pakalpojumu izcenojumiem, kas stājās spēkā vakar. J.Bārzdiņš uzsvēra, ka tie nav mainīti kopš 2004.gada. Viņš precizēja, ka maksas medicīniskie pakalpojumi ir tie, kurus pacienti izvēlas veikt bez ģimenes ārsta norīkojuma paši uz savu iniciatīvu, vai arī, ja pacientam ir ārsta norīkojums uz kādu izmeklējumu, taču viņš nevēlas gaidīt rindā. Taču, kā uzsvēra J.Bārzdiņš, ikvienam ir iespēja jebkuru izmeklējumu veikt, izmantojot ārsta norīkojumu par valsts noteiktajām cenām. Šo pakalpojumu cenu kāpums ir diezgan būtisks. Ir pat pakalpojumi, kuru cena paaugstināta par simt un vairāk procentiem. Piemēram, ķeizargrieziens pēc pacientes pieprasījuma bez medicīniskajām indikācijām turpmāk izmaksās 1100 latu, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekš. Bet ir arī pakalpojumi, kuru cenas paaugstinājums ir pavisam neliels. Atšķirībā no iepriekšējās kārtības, diferencētas ir cenas fizikālās terapijas pakalpojumiem, tās nosakot pēc ieguldītā darba un resursu izlietojuma, nevis kā līdz šim, kad tie visi maksāja vienādi.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”