Grūtāk pieķert

“Tas bija pagājušajā otrdienā, kad klases audzinātāja man pazvanīja un pateica, ka manam desmit gadus vecajam dēlam ir elektroniskās cigaretes jeb tā dēvētie veipi. Bija tiešām grūti noticēt, ka puika, kurš mācās 4. klasē un ir teicamnieks, sācis nodarboties ar šādām lietām. Viņš bija aiznesis nopirktos veipus uz skolu un piedāvājis klasesbiedram, kurš to pateica savai mammai, un tad informācija sasniedza mani,” pastāsta Arita.

Kaut arī sākotnēji desmitgadīgais zēns mammai meloja, notikušo noliedzot, vēlāk viņš tomēr atzinās, ka piecas elektroniskās cigaretes pirms divām nedēļām par 2 eiro katru iegādājies no kāda 16 gadus veca puiša, kurš Jūrmalas parka skeitparkā tās piedāvājis iegādāties gan bērniem, gan jauniešiem.

“Dēls stāstīja, ka todien skeitparkā esot bijuši ap 40–50 bērnu. Tirgotājs tās esot dabūjis no cita jaunieša, kurš e-cigaretes vairumā iegādājies internetā, it kā par 1 eiro katru. Tātad uz katru veipu izdodas otrtik nopelnīt. Mans dēls nav no tiem, kas bieži dodas laukā meklēt izklaides. Viņam vairāk patīk sēdēt pie datora. Šajā gadījumā sanāca iziet laukā ne tikai ar draugu, bet arī iegādāties aizliegto rīku.”

Arita uzsver, ka pieķert bērnu lietojam elektroniskās cigaretes ir ļoti sarežģīti: “Tām nav nekādas smakas, un tās izskatās kā marķieris, flomāsters. Tikai smalkāks.

Piedāvājumā ir dažādas garšas. Cik zinu, tās ir patīkamas, varbūt tādēļ arī bērni sākuši tās smēķēt. Neviens arī nav pierādījis, cik šīs cigaretes ir kaitīgas, bet tās noteikti tādas ir. Bērni ir naivi, nodomā, ka tas ir stilīgi, turklāt dūms labi garšo. Dēls teica, ka esot ievilcis kādus simt dūmus. Veips esot kā cigarešu paciņa, kopā sanākot kādi 450 dūmi. Starpība ir tā, ka nav tabakai ierastās smakas. Tādēļ arī vecākiem grūti noteikt, bērns ir vai nav lietojis šo ierīci.”

Pēc notikušā Arita dēlu sodījusi – uz laiku viņš nevarēšot tikt ne pie telefona, ne datora. “Laikam jau viņš savu muļķīgo rīcību apzinās, jo nejūtu, ka būtu dusmīgs uz mani. Iespējams, palīdzēja arī saruna, kurā izstāstīju, ka var būt nepatikšanas ar policiju un viņu var izmest no skolas. Mēs, visi vecāki, par saviem bērniem domājam tikai to labāko, taču nedrīkst izslēgt arī negatīvo. Arī es domāju, ka mans dēls ir paipuisītis, taču, redz, kā sanāca – katrs var paklupt.

Tādēļ ir svarīgi pievērst uzmanību bērnu mantām, ko es tagad arī daru. Kas zina, ja skolotāja nebūtu piezvanījusi, es varbūt joprojām nezinātu par dēla slikto nodarbi,” saka Arita, aicinot vecākus īpaši pieskatīt savus bērnus, kuri atpūšas skeitparkā. Tas būtu jādara arī policijai.

Aizstāj tabaku

To, ka šāds smēķēšanas veids kļūst arvien populārāks bērnu un jauniešu vidū, apstiprināja arī Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš: “Diemžēl ir novēroti gadījumi, ka elektroniskās cigaretes smēķē jau 3. un 4. klases audzēkņi. Tāpat novērota tendence, ka elektroniskās cigaretes skolēnu vidū sāk aizstāt tabaku.

Skolēnu skaidrojumi, kāpēc viņi pamēģinājuši uzsmēķēt elektroniskās cigaretes, ir dažādi – kādam tas liekas stilīgi, jo tas šobrīd ir modē, citu piesaista patīkamās garšas un smaržas.

Vēl kāds uzskata, ka tās ir nekaitīgas, jo neesot taču parastās cigaretes. Arī policisti uzsver, ka e-cigarešu smēķētājus ir daudz grūtāk atmaskot, jo nav smakas un ierīci ir vieglāk noslēpt, turklāt jauniešu bariņos ir teju neiespējami noteikt, kurš ir smēķētājs.

“Policisti regulāri apseko veikalus, kur var iegādāties elektroniskās cigaretes, tāpat notiek patruļas vietās, kurās pārdod parastās cigaretes un alkoholu. Apsekojam arī skolu apkārtni un vietas, kur jaunieši biežāk mēdz pulcēties. Pieķerot smēķētājus, tiek izņemtas smēķēšanas ierīces, ko pēc tam nododam vecākiem. Pašvaldības policija sadarbojas arī ar skolotājiem,” stāsta K. Vārpiņš.

Policija aicina vecākus runāt ar atvasēm, skaidrot par šo iekārtu kaitīgumu. “Ar videomateriālu palīdzību iespējams parādīt, ko šīs elektroniskās cigaretes var nodarīt cilvēka veselībai. Tāpat jāuzsver, ka ierīces nav līdz galam izpētītas, nav noskaidrots, kādu kaitējumu tās nodara ilgtermiņā, it sevišķi bērnu un jauniešu veselībai, kuru ķermenis vēl tikai attīstās. Papildus ieteiktu vecākiem pievērst uzmanību savu bērnu mantām,” aicina K. Vārpiņš.

Šajā mācību gadā vien policijā par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu iegādāšanos vai glabāšanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, uzsāktas deviņas administratīvās lietvedības, bet par smēķēšanu vai bezdūmu tabakas izstrādājumu lietošanu – 24.

Tirdzniecības centrā “XL Sala” elektroniskās cigaretes var iegādāties kādā veikalā, kura pārdevēja konsultante laikrakstam pastāsta, ka nepilngadīgie regulāri cenšas atrast veidus, kā iegādāties šīs ierīces.

“Parasti viņi uzmeklē kādu pļēguru, samaksā viņam un lūdz nopirkt kāroto preci. Šo sistēmu jau esmu atkodusi un tādus cilvēkus veikalā neielaižu. Arī citus pilngadīgos, kas pērk bērniem aizliegto preci, ātri atmaskoju, proti, pēc viņa darbībām jau var saprast, ka viņš neko nesaprot no elektroniskajām cigaretēm. Bet ko gan es varu izdarīt? Man ir jāpārdod. Šādos veikalos būtu jābūt tādai pašai kārtībai kā azartspēļu zālēs – ja nav sasniegta pilngadība, ieeja liegta.” 

Arī atkarību izraisoša

“Esam aptaujājuši visas Liepājas skolas saistībā ar jauno tendenci skolēnu vidū – “Salt” pīpēšanas ierīces lietošanu. Apskatījām arī jau pirms tam izplatīto e-cigarešu un veipu lietošanu skolēnu vidū,” laikrakstu informē Liepājas Izglītības pārvaldes (IP) pārstāve Inga Ekuze. Viņa atzīst, ka gandrīz visās mūsu pilsētas skolās ir pieķerti skolēni smēķējam kādu no pieminētajiem cigarešu veidiem. “Elektroniskajām cigaretēm nav ierastās parasto cigarešu smakas, tāpēc pieķert bērnu ir daudz grūtāk. Dūmi arī nav tik lieli, lai iedarbotos dūmu detektors, tāpēc jauniešiem ir vairāk iespēju, kur tās smēķēt.”

Visriskantākās esot tās skolas, kurās vienkopus mācās no pirmās līdz pēdējai klasei.

“Ne Ezerkrasta, ne Centra sākumskolā bērni nav pieķerti ko tādu lietojam.” Pēc apkopotās informācijas par atsevišķiem konstatētiem gadījumiem Liepājas skolās, pats jaunākais pīpmanis ir no 5. klases. “Tas ir skaudrs fakts, ka elektronisko cigarešu lietošanā tiek pieķerti pusaudži. Konkrētus skaitļus nav iespējams konstatēt, jo, ja, piemēram, bērni ir pieķerti pīpējam bariņā, ne visi atzīstas. Pieķerts ir kāds, kas tajā brīdī smēķē, bet nav izslēgts, ka arī pārējie no apļa to jau ir darījuši. Par konkrētiem gadījumiem oficiāli varam runāt vien tad, kad ir fiksēta darbība un sastādīts protokols.”

IP pārstāve stāsta, ka preventīvais darbs ar skolēniem notiek regulāri. “Mēs ik pa laikam organizējam pasākumus, kuros informējam bērnus un jauniešus par smēķēšanas kaitīgo ietekmi, īpaši akcentējot elektronisko cigarešu lietošanu. Nereti skolēniem ir stereotipisks priekšstats, ka elektroniskās cigaretes nav kaitīgas, kā arī nerada atkarību, bet tā, protams, nav tiesa. Arī šie cigarešu veidi ir ļoti bīstami un kaitīgi un rada atkarību.” IP ir piesaistījusi arī speciālistus no Atkarību profilakses centra. “Pastiprināti šim jautājumam pievērsties esam aicinājuši skolu sociālos pedagogus.”

IP pārstāvji iknedēļas tikšanās reizē ar pilsētas mēru ir izrunājuši šo problēmjautājumu. “Runājām par preventīvo darbu, par vecāku informēšanu, kā atpazīt elektronisko cigarešu veidus, bet tagad, kad mācības notiek daļēji attālināti, skolām ir grūtāk iesaistīties. Mēs to varam darīt tikai attālināti, izmantojot interneta platformas.”

Atbildība gulstas uz vecākiem

Tāpēc liela atbildība ir vecākiem atpazīt un novērst problēmu jau tās sākumā. “Vecākiem būtu jārunā vairāk un jārāda arī labs piemērs. Ne tikai elektroniskās cigaretes ir kaitīgas, arī parastās. Ir bijuši gadījumi, kad vecākus informē par bērna smēķēšanu un viņi vienkārši pasaka: “Es jau teicu, lai nesmēķē.” Kad jautāju, vai jūs mājās smēķējat, viņi atbild apstiprinoši. Par ko mēs šeit varam runāt? Vecākiem ir jābūt paraugam savam bērnam. Tu nevari pateikt, ka smēķēšana ir kaitīga, ar cigareti zobos,” savu viedokli pauž IP speciāliste bērnu tiesību jautājumos Dace Liepa.

Viņa uzsver, ka skolas administrācija un pedagogi nav vienīgie, kuriem jāveic preventīvie pasākumi, kam piekrīt arī Inga Ekuze. Viņa atceras, ka jau pavasarī, kad sākās attālinātās mācības pirmo reizi, daudzi vecāki saskārās ar problēmām aci pret aci.

“Dažreiz vecākiem liekas, ka, atvedot bērnu uz skolu, visas ar viņu saistītās problēmas atrisinās pedagogi.”

D. Liepa secina, ka konstatēt bērnu smēķēšanu ir grūtāk arī tāpēc, ka skolās vairs nav policistu. “Mums nav, kas apstaigā skolas teritoriju un redz, kas tur notiek. Smēķēšanas gadījumu skaits nav liels, bet tas nenozīmē, ka bērni nesmēķē – viņi vienkārši nav pieķerti.” Speciāliste ir pārliecināta, ka par visu veidu atkarībām ir jārunā nemitīgi.

Viena no skolām, kurā ir konstatēti vairāki smēķēšanas fakti, ir O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskola. “Tagad situācija ir nedaudz vienkāršāka, jo vecākās klases mācās attālināti, bet pārējie nav trīs ēkās, bet gan tikai divās,” laikrakstam pastāsta skolas direktors Gints Ročāns. Viņš pauž, ka sadarbībā ar skolas sociālo pedagoģi notikuši daudzi informatīvi pasākumi.

“Mēs gan bērniem, gan vecākiem sūtām izglītojošus e-pastus. Mērķis ir panākt, lai visas iesaistītās puses apzinātos šo vielu kaitīgumu. Es to redzu kā vienīgo ceļu, lai skolēns pats varētu pieņemt atbildīgu lēmumu atteikties no pamēģināšanas, no piedāvājuma.”