Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
Lai gan bieži par to domājam kā par emocijām, mediķi un psihologi uzsver, ka garastāvoklis ir cieši saistīts ar organisma fizioloģisko reakciju, stresu un dzīvesveidu, to ietekmē arī domāšana.
Garastāvoklis signalizē par mūsu fizisko un emocionālo labsajūtu ilgākā laikposmā.
Smiekli nav vienīgās zāles
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā uzlabot pašsajūtu, ir uzjautrināšanās, jo smiekli palīdz mazināt spriedzi un novērst domas no ikdienas raizēm. Vismaz uz mirkli tā notiek.
Sabiedrībā nereti valda priekšstats, ka smiekli ir vienas no labākajām zālēm pret sliktu garastāvokli. Un tam ir savs pamats – daudzi pārliecinājušies, ka
jautrība vismaz uz brīdi palīdz mazināt satraukumu, uzlabo asinsriti, veicina endorfīnu jeb labsajūtas hormonu izdalīšanos
un palīdz organismam atslābt. Labā garastāvoklī var vieglāk pārvarēt ikdienas grūtības, vai vismaz tā šķiet.
Latvijas psiholoģijas un veselības speciālisti gan uzsver, ka smiekli var palīdzēt mazināt stresu, tomēr tie nav ne vienīgais, ne universāls risinājums. Emocionālā veselība veidojas no spējas atpazīt, pieņemt un regulēt visas emocijas, nevis tikai pozitīvās.
Garastāvokļa maiņu ietekmē gan jautrība, gan arī vēl daudz citu faktoru, kuru skaitā ir miegs, fiziskās aktivitātes, sociālie kontakti, spēja tikt galā ar stresu.
Klīniskā psiholoģe Estere Birziņa atgādina, ka emocionālā veselība ir saistīta ne tikai ar pozitīvām emocijām vai spēju biežāk pasmieties. Arī nav labu vai sliktu emociju – katrām no tām ir sava nozīme.
“Emocijas signalizē, kas ar mums notiek.
Dažkārt cilvēki savām emocijām notic pilnībā, taču ir svarīgi arī tās izvērtēt. Ja kāds nonācis sarežģītā situācijā, viņā vienlaikus var būt gan bēdas, gan izmisums, gan citas izjūtas. Tāpēc visas emocijas ir jāpieņem, jo katra no tām nes kādu svarīgu vēstījumu,” saka E. Birziņa.
Psiholoģe uzsver, ka arī nepatīkamas emocijas ir vērtīgas. Skumjas, dusmas, vilšanās vai trauksme bieži vien signalizē, ka cilvēkam nepieciešams pievērst uzmanību savām vajadzībām vai neatrisinātām problēmām.
Tāpēc smiekli var būt vērtīgs resurss stresa mazināšanai, taču
tie neaizstāj spēju ieklausīties sevī un pieņemt visas emocijas, kuras konkrētajā brīdī piedzīvojam.
Mūsdienu sabiedrībā cilvēki nereti cenšas apspiest nepatīkamās emocijas, uzskatot tās par vājuma pazīmi. Tomēr ilgstoša ignorēšana var paaugstināt stresu, trauksmi un emocionālu izsīkumu.
Emocionālā veselība sākas ar spēju atzīt savas sajūtas un saprast, ko tās vēstī.
Emocijas rāda ceļu
Lai gan nav vienas universālas receptes, kas palīdzētu ikvienam saglabāt labu pašsajūtu, viens no emocionālo noturību veicinošiem ieradumiem ir pateicības praktizēšana – E. Birziņa pievērš uzmanību mazāk popularizētam aspektam.
“Ja cilvēks attīsta ieradumu būt pateicīgs, tas veido jaunus neironu savienojumus smadzenēs. Aktivizējas smadzeņu tīklojums, kas saistīts ar pateicības izjūtu, un cilvēkam kļūst vieglāk pārvarēt grūtības.
Pat sarežģītos dzīves brīžos šī prasme palīdz noturēties un saglabāt lielāku emocionālo līdzsvaru,”
viņa skaidro.
Pateicības izjūta neizdzēš problēmas, taču palīdz saglabāt plašāku skatījumu uz notiekošo.
Tāpat emocionālo veselību stiprina regulāra atpūta, pietiekams miegs, fiziskās aktivitātes un kvalitatīvas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.
Emocijas var mainīties ļoti strauji, jo tās ietekmē gan ārējie notikumi, gan cilvēka domāšanas veids.
“Tas, kā mēs domājam, ietekmē mūsu emocijas, taču tikpat liela nozīme ir tam, ko mēs darām,”
turpina psiholoģe.
“Dažreiz cilvēkam ir tik smagi, ka viņš nespēj atrast pozitīvas domas, tomēr var sākt darīt to, kas agrāk sagādājis prieku. Arī darbība var mainīt emocionālo stāvokli un palīdzēt justies labāk.”
Regulāras fiziskās aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā, socializēšanās un iesaistīšanās ikdienas nodarbēs var uzlabot emocionālo pašsajūtu.
E. Birziņa gan brīdina no pārspīlētas koncentrēšanās uz pozitīvo domāšanu: “Dažkārt cilvēks, izlasot aicinājumus vienmēr domāt pozitīvi, sāk justies vainīgs, ka nespēj priecāties. Taču, ja viņš atrodas smagā dzīves situācijā, tas ir saprotami. Emocijas arī parāda, ka varbūt kaut kas ir jārisina vai jāmaina.
Ne vienmēr pietiek tikai priecāties – reizēm ir nepieciešama reāla rīcība.”
E. Birziņa teic, ka laba emocionālā veselība nav nepārtraukta laimes izjūta. Tā ir spēja ieklausīties sevī, izprast savas vajadzības un nepieciešamības gadījumā meklēt atbalstu.
Nozīmīga loma ir apkārtējiem cilvēkiem. Mūsu pašsajūtu ietekmē ne tikai vārdi, bet arī sejas izteiksme, mīmika un ķermeņa valoda, ko redzam, piemēram, atrodoties uz ielas.
Cilvēki lielā mērā komunicē neapzinātā līmenī, tādēļ apkārtējo emocijas nereti ir lipīgas.
Ja kāds pats jūtas nomākts, viņš biežāk pamana līdzīgas emocijas citos, savukārt emocionāli stabilāks cilvēks apkārtējos negatīvo noskaņojumu spēj uztvert mierīgāk.
Kaut arī garastāvoklis mēdz būt mainīgs, emocijas ir mūsu palīgs, lai labāk izprastu sevi, orientētos dzīves situācijās un pieņemtu lēmumus. Tās ir ceļa rādītāji uz labāku pašsajūtu, stiprāku emocionālo veselību un augstāku dzīves kvalitāti.
Darīt to, kas patīk
Kā dzīvot labāk – lielākā mierā, ikdienas ritmu baudot –, pastāsta liepājniece Rasa Pavāre. Viņai esot palīdzējusi meistarklase, kurā psihologs stāstīja auditorijai, kā pašiem mainīt savu dzīvi.
“Ieteikums bija vienkāršs – darīt to, kas patīk, bet nedarīt to, kas nepatīk.
Ja darbu dari sakostiem zobiem, darbavietā ierodies satraukts, tad nomaini pret citu!
Ar savu algas darbu esmu apmierināta, bet sadzīvē bijis, ka daru kaut ko tikai tradīcijas vai ieraduma pēc, kaut labprātāk no tā atteiktos. Piemēram, bieža zāles pļaušana, lai mauriņš izskatās perfekts. Bet tas paņēma tik daudz laika!
Tagad pļauju retāk un jūtos labāk – neuztraucos, vai pagūšu izdarīt, vai izdosies labi un ko teiks citi. Sākumā man bija pašpārmetumi, bet ar laiku tie pieklusa,” Rasa zina, ka arī ģimene novērtē viņas emocionālo līdzsvaru.
Uzziņai
Labam garastāvoklim
- Pietiekami gulēt – miega trūkums tieši ietekmē emociju stabilitāti.
- Regulāri kustēties – fiziskās aktivitātes veicina labsajūtas hormonu izdalīšanos.
- Ieturēt pauzes no ekrāniem – informācijas pārslodze var nogurdināt smadzenes.
- Uzturēt sociālos kontaktus – sarunas un kopā būšana uzlabo emocionālo fonu.
- Smieties – humors un uzjautrināšanās mazina spriedzi.
- Ievērot dienas režīmu – paredzamība palīdz stabilākam garastāvoklim.
- Pievērst uzmanību ēdienam – sabalansēts uzturs ietekmē enerģijas līmeni.
- Pavadīt laiku svaigā gaisā – dabas vide palīdz atslābināties.
- Apzināti pārslēgt domas no stresa uz risinājumu, nevis problēmas atkārtošanu.
- Ja slikts garastāvoklis ir ilgstošs – vērsties pie speciālista, neignorēt simptomus.
