Svētdiena, 18. aprīlis Laura, Jadviga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Smuks un noraizējies kākaulis

Smuks un noraizējies kākaulis
02.01.2013 07:00

Atslēgvārdi

Līdz šā gada beigām liepājniekiem būs jāprot atšķirt kākauļa ziemas un vasaras tērps, smaidot saka ornitoloģe Antra Stīpniece.

 

Viņa šogad ir atbildīga par Latvijas Ornitoloģijas biedrības “Gada putna” programmu – tās mērķis ir popularizēt un aizsargāt jūras pīlīti kākauli.

Liepājniekiem un citiem piekrastes iemītniekiem kākauļi ir jāpazīst, jo šeit ir to siltās zemes, saka A. Stīpniece. Apmēram novembrī tie atlido šurp no ziemeļiem un paliek te līdz aprīlim vai pat maijam. Te tie arī riesto, saukdami “kā-kaul!”. Vislabākā apmešanās vieta tiem ir sēkļi, bet apskatīt tos var arī ostas akvatorijā.

Liepājas putnu fotogrāfe Selga Bērziņa stāsta, kā reiz ostas ūdeņos pie Karostas kanāla novērojusi kākauļu cīniņu par dāmu. Vesels pulks lencis vienu kākaulieni, bet tā pēkšņi apmetusies riņķī, sastingusi un dreifējusi kā pludiņš ar vēderu uz augšu. Puiši riņķojuši apkārt un pīkstējuši, divas sievietes, kas netālu pastaigājušās, viena otrai sākušas teikt: “Re, kur beigts putniņš!” Selga arī pavērsusi objektīvu tajā virzienā un ieraudzījusi, ka kākaulienei ačele viltīgi vaļā – tā tikai izlikusies! “Emocijas sita augstu vilni,” fotogrāfe nosmaida.

“Gada putns katru reizi tiek izvēlēts gan smuks, gan noraizējies,” A. Stīpniece stāsta. 90. gadu sākumā, kad šīs sugas pārstāvji Baltijas jūrā skaitīti, to bijis daudz. Bet pēc trim kākauļu paaudzēm, ap 2008. gadu, skaits samazinājies par 50 līdz 60 procentiem. Starptautiskās Sarkanās grāmatas Aizsargājamo sugu sarakstā šis putns pārvietojies uz jutīgo sugu sadaļu. Pie vainas, visticamāk, ir jūras piesārņojums ar naftu, zvejnieku tīkli un invazīvās zivju sugas. No citām jūrām ar kuģu balasta ūdeņiem ieceļojušais jūras grundulis atēd barību kā plekstēm, tā kākauļiem. Lielākoties šī jūras pīle barojas ar gliemjiem – tiem pašiem, kuru tukšās čaulas klāj liedagu. Apēd arī kādu brētliņu.

Viens no “Gada putna” programmas uzdevumiem ir izstrādāt sugas aizsardzības plānu. Otrs – iemācīt cilvēkiem vairāk skatīties dabā un pazīt to. Piemēram, zvejnieki par piezveju uzskata vien liekas zivis, kas nonākušas viņu tīklos, bet ne putnus un roņus, A. Stīpniece min vienu no sāpīgajiem jautājumiem putnu aizsardzības sakarā.

Uzziņai
Līdz 15. janvārim turpināsies žurnāla “Putni dabā” fotokonkurss par labāko kākauļa attēlu žurnāla vākam. Bildes var sūtīt: agnis@putnidaba.lv.
Gada gaitā www.lob.lv un www.putnidaba.lv būs vairāk informācijas par kākauli gan lieliem, gan maziem.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Selgas Bērziņas foto


Lielākoties šī jūras pīle barojas ar gliemjiem – tiem pašiem, kuru tukšās čaulas klāj liedagu. Apēd arī kādu brētliņu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz