Dzīvnieku aizsardzības biedrībai “Liberta”, kurai aprīlī apritēs trīs gadi, ļoti nepieciešams finansiāls atbalsts, lai turpinātu darbību. “Rodas bezcerības sajūta, jo vairs nezinām, kā savilkt galus un cik ilgi spēsim noturēties,” atzīst biedrības pārstāve Ildze Leimante. Šobrīd viņu aprūpē ir ap 20 kaķu un vairāki suņi, kas meklē mīlošus saimniekus.

Patversmes statuss iegrožotu

Sākotnēji dzīvnieku aizsardzības biedrības “Liberta” mājvieta atradās Celtnieku ielā, bet jau vairāk nekā pusgadu viņi pārcēlušies uz nelielu neapsaimniekotu ēku Ezerkrastā, Eduarta Tisē ielā 54. “Iepriekš, kur bijām, telpas plānoja pārdot. Tāpēc nācās tās atstāt. Sākām domāt par pašvaldību īpašumiem, skatījāmies, kas pieejams, un atradām, mūsuprāt, piemērotu variantu šeit,” stāsta Ildze Leimante, izrādot 220 kvadrātmetru plašās telpas. “Mūs atrod viegli, esam pie ezera, un visi jau zina, kur ir ezers,” Ildze noraida, ka, tādēļ, ka neatrodas pilsētas centrā vai tā tuvumā, cilvēki viņus apmeklētu retāk. “Arī vietējo māju iedzīvotāji ir mūs pamanījuši, ka te esam, viņi arī pie mums atraduši sev mājas mīluļus.”

Lai pārceltos uz mājvietu Ezerkrastā, sākotnēji nācies tajā ieguldīt finanšu līdzekļus. “Likās, ka būs ļoti forši. Tikām pie šīs mājas, taču atkal viss bija jāsāk no jauna.

Šeit nebija ne durvis, ne logi. Pilnīgi nekas. Arī šobrīd šeit neizskatās labi, bet, ja salīdzina, kā bija sākumā, tad ir padarīts diezgan daudz,” vērtē I.Leimante.

Ir ierīkota, kā viņi paši saka, kaķu istaba un arī voljēri suņiem. “Mēs neesam patversme, esam biedrība un izdzīvojam tikai no ziedojumiem,” uzsver Ildze, un nenoliedz, ka šobrīd ir grūti savilkt kopā galus un nākas knapināties.

Lai turpinātu savu darbību, viņi regulāri ievieto sociālajos tīklos palīgā saucienus, aicinot cilvēkus ziedot. “Dzīvnieki mums mainās. Dienu no dienas saņemam lūgumus palīdzēt. Pēkšņi ieved slimu suni, kuram vajag, piemēram, operāciju. Tas viss uzreiz maksā naudu,” Ildze stāsta, ka gadās iepriekš neparedzami gadījumi, un tie, protams, izvirzās kā prioritāri. “Bet mums ir jāuztur arī tie dzīvnieki, kas pie mums jau ir.” Biedrībai ir izveidojies parāds par elektrību, barību, tāpat parāds ir klīnikā.

Viena vidēja auguma suņa sterilizēšana, vakcinēšana, čipēšana izmaksā ap 100 eiro, bet kaķis – izmaksā ap 60 eiro.

“Jā, visvairāk līdzekļu aiziet klīnikā – medikamentiem, operācijām. Šobrīd lielus tēriņus rada fakts, ka pagaidām vēl nav izdevies izbūvēt siltummezglu, tāpēc dzīvniekiem siltums tiek nodrošināts ar elektrību.”

Biedrība patiecas visiem tiem, kas ir snieguši atbalstu, un par savu darbu neprasa atlīdzību. “Cilvēki ir tiešām atsaucīgi. Bērni skolās vāc ziedojumos pārtiku. Jaunieši nākuši kaķu kastes tīrīt, kaķiem gatavojuši arī kāpelējamās konstrukcijas. Viena meitene, kurai padodas zīmēšana, uz sienām sazīmēja kaķus. Mums ir elektriķi, kas ievilks elektrību, no adoptētajām ģimenēm nāks un taisīs voljērus,” uzskaita Ildze, priecājoties par palīdzīgajām rokām. “Tādu projektu, kurā mēs varētu startēt, un tā iegūt, piemēram, papildus finansējumu savai darbībai, īsti nav. Tādēļ arī nākas iztikt tikai no cilvēku labvēlības.”

Par to, ka biedrība dod patvērumu dzīvniekiem, ir informēts Pārtikas un veterinārais dienests. “Pēc likuma ir tā, – ja tev ir vairāk par pieciem vienas sugas pārstāvjiem, tad tev par to ir jāinformē PVD. Jāraksta iesniegums, ka tādā adresē tādam cilvēkam ir tādi dzīvnieki,” skaidro Ildze, un atklāj, ka PVD pārstāvji pie viņiem jau šeit viesojušies. “Viņi vēlas, lai mums būtu patversmes statuss, bet mēs pagaidām to negribam. Tas uzreiz mūs iegrožotu. Dzīvnieki nevarētu tik brīvi pārvietoties, ir prasības par būriem, būru izvietojumu, cik augstu tiem jāatrodas utt. Patiesībā šī nebūtu īsti piemērota vieta patversmei, būtu jāmeklē cita vieta,” biedrības lēmumu pamato I.Leimante.

Samaksu neprasa

Dienā, kad liepajniekiem.lv viesojas biedrībā, kaķu istabā mūs sagaida teju 20 peļu junkuri. Ildze stāsta, ka daži ir ievietoti karantīnā. “Tie ir kaķi, kas tikko ievesti. Jāskatās, kā viņi uzvedas, kā ar veselību.”

Savukārt mājas otrā galā voljēros ir divi suņi – piecus gadus vecais Džerijs un trīs gadus vecā Džesija. Abiem astaiņiem ir skaudrs dzīves stāsts. “Džerijs ir haskiju jauktenis. Saimniece no viņa atteicās, jo pārcēlās dzīvot no laukiem uz pilsētu.

Bija doma suni nošaut, taču kaimiņi sarunāja eitanāziju. Ārste gan to nespēja, jo suns ir veselīgs, ļoti draudzīgs, un palūdza, lai mēs viņu pieņemam.

Tā viņš ir šeit jau divus mēnešus,” pastāsta I.Leimante. “Savukārt Džesija ir atvesta no Rucavas. Mums zvanīja policija, sakot, ka netiekot iekšā mājā pie jau vairākas dienas mirušā suņa saimnieka. Aizbraucām, vairāk nekā stundu ņēmāmies. Suns bija agresīvs, šķita, ka nekas nesanāks. Bet izdevās atvest šurp, ielikām atsevišķā telpā, lai nomierinās. Tagad es nezinu, kam viņu atdošu, būs ļoti žēl, esmu suni iemīlējusi.”

Taču biedrības mājvietā Eduarda Tisē ielā 54 ir tikai daļa četrkājaino draugu, kas meklē sev saimniekus. Par vairākiem suņiem un kaķiem rūpes uzņēmušies paši biedrības aktīvisti. Kopumā biedrībā aktīvi darbojas seši septiņi brīvprātīgie. Arī Ildze pati šobrīd mājās rūpējas par diviem maziem kucēniem, kuriem ir tikai daži mēneši. “Uz vietas varam uzņemt trīs līdz četrus suņus, bet mums ir brīvprātīgie, kas sniedz pagaidu mājas. Tāpat pie vairākiem atrodas kaķi.”

To, kam atdot biedrības aprūpē nonākušo dzīvnieciņu, Ildze ļoti rūpīgi izvērtē.

“Jā, ir bijis, ka mēs atsakām. Citi domā, es esmu šausmīga, rupja, iedomīga, bet, ja man tai cilvēkā kaut kas nepatiks, būt kaut kas ne tā, es dzīvnieku nedošu.

Reizēm man to pārmet, bet man uz to ir intuīcija.” Ildze priecājas, ka līdz šim ļoti paveicies ar suņu saimniekiem. Atpakaļ nav atdots neviens. Samaksa par dzīvnieciņu netiek prasīta. “Priecājamies, ka atrodas cilvēks, kurš gatavs viņu paņemt. Mums ir simbolisks ziedojums. Ir, kas to atstāj, ir, kas neko neatstāj, ir, kas atved barību.”

“Līdz galam neaprēķina, ko viņi dara,” spriež Ildze, kāpēc cilvēki atsakās no paņemta mīluļa. “Mirkļa iespaidā paņem un, kad saskaras ar problēmām, vieglāk dzīvnieku atdot, nekā risināt. Vislielākā problēma ir seski. Daudzi, noskatoties youtube video, uzķeras, cik viņi ir mīļi. Bet, kad vienreiz iekož…” Biedrībā nonākuši arī akvāriju zivis, truši, šinšillas, žurkas, putni. “Pie mums adoptētāji nāk diezgan periodiski. Šonedēļ aizgājuši mājās divi kaķi un divi suņi. Bet citreiz atkal ir tā, ka mēnesi neviens neadoptē.”

Ildze neslēpj, ka ir brīži, kad rokas nolaižas. “Kad ienāk kāds ļoti slims dzīvnieks vai vispār neviens neiet mājās, saņemam tikai rēķinu jūru, tad, protams, šķiet, ka vieglāk būtu izdāļāt dzīvniekus pa patversmēm un normāli dzīvot,” sajūtās dalās I.Leimante. Vaicāta, kas liek turpināt, sieviete rausta plecus un teic: “Grūti pateikt. Ja esi sācis to darīt, tad aizmukt vairs nevar.” No pamatdarba Ildze ir aizgājusi. “Nevarēju apvienot,” viņa skaidro. “Citreiz ir tā, ka septiņos no rīta piecelies un aizej gulēt tikai vienos naktī.” Algu par savu darbu Ildze nesaņem. “Cilvēkiem aplami liekas, ka mēs te pelnām miljonus. Bet “Liberta” ir bezpeļņas organizācija, kura darbojas, pateicoties brīvprātīgajiem un ziedotājiem.”

Uzziņai

Ziedojumu tālrunis 90006685 (1 zvans- 1.42€) 
Pārskaitījumiem:
Dzīvnieku aizsardzības biedrība LIBERTA
Reģ.nr. 40008222864
Konts: LV33HABA0551038261946
BIC/swift kods: HABALV22
Paypal: [email protected]
Dzīvniekiem nepieciešamās lietas var nogādāt biedrībā personīgi: E. Tisē ielā 54a, Liepājā (iepriekš piezvanot pa telefonu 20333571).