Apjomīgas snigšanas apstākļos ir svarīgi, lai sētnieki un citi ietvju un īpašumiem pieguļošo teritoriju uzkopēji, no vienas puses, un brauktuvju uzturētāji, no otras puses, veidotu sniega vaļņus, nodrošinot iespējami labvēlīgākus pārvietošanās apstākļus gan gājējiem, gan autobraucējiem. Diemžēl ne vienmēr sniega tīrīšanās iesaistītās puses to dara.

“Komunālā pārvalde” un Pašvaldības policija Liepājas iedzīvotājiem, namu un gruntsgabalu īpašniekiem, kā arī namu apsaimniekotājiem atgādina, ka saskaņā ar “Noteikumiem par ielu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”, uz gājēju ietves un brauktuves sadurvietas (šķautnes) ir iespējams veidot/atstāt sniega vaļņus/kupenas, akcentē pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

“Lielas snigšanas apstākļos, pirmkārt, ir jānodrošina iespējas pārvietoties gājējiem un autotransportam, taču noteikumos netiek pieprasīta pilnīga ietves un brauktuves atbrīvošana no sniega vai ledus,” atgādina “Komunālās pārvaldes” speciālists Andris Bražis.

Pilsētā ietves galvenokārt tīra namu apsaimniekošanas uzņēmumu sētnieki vai arī individuālo māju īpašnieki, bet brauktuves – ielu uzturēšanas uzņēmumi, kuri ar “Komunālo pārvaldi” kā pasūtītāju noslēguši līgumu. Taču nereti sētnieki sūdzas par to, ka viņu darbu sabojā ielu tīrīšanas mašīnas, kas uz ietves no brauktuves puses uzsviež sniegu un ledus gabalus. Tikmēr bez vainas nav arī paši ietvju tīrītāji. Gribēdami varbūt labu, cerībā, ka sniegu izkausēs  automašīnas, sētnieki nereti visu sniegu “uztīra” uz brauktuves, lai gan ieteicams veidot sniega valni. Rezultātā brauktuves tīrītājas automašīnas lāpsta nokrišņu kārtu viegli atsviež atpakaļ uz ietves, lai gan tehnika pārvietojas ar šim darbam  atļauto ātrumu. Beigās sniega tīrītāji sūdzas viens par otru, taču neapmierināti paliek arī gājēji un autobraucēji, kuriem jāpārvietojas pāri kupenām vai pa nenotīrītām brauktuvēm.

“Ja, sētnieks uz ietves un brauktuves šķautnes veidos sniega valni, tad nākamajā brauktuves stumšanas reizē ietve netiks vai minimāli tiks apbērta ar sniegu, un sētnieka iepriekšējais darbs nebūs lieki darīts,” vēl piebilst Andris Bražis.

Sniegu no ietvēm, kur tas iespējams, var pārvietot arī uz zaļo zonu, bet citviet lietderīgi veidot sniega valni gan pie brauktuves, gan arī mājas pusē. Kā labāk rīkoties, tas katram ietvju uzkopējam jāizvērtē pašam, jo situācijas katrā ielā un pat vienas ielas dažādos posmos var būt ļoti atšķirīgas, tāpēc vienotu recepti visur nav iespējams ieteikt/izmantot. 

A. Bražis uzsver/atgādina principu, ka ziemas apstākļos, pirmkārt, jānodrošina gājēju un autobraucēju pārvietošanās. Visaugstākais komforts no ielu uzturētāju puses nevienam netiek solīts un no pašvaldības policijas puses, kas veic pilsētas saistošo notiekumu izpildes kontroli, netiek prasīts.
 
Ietvju uzkopējiem tomēr vēl jāatceras, ka saskaņā ar noteikumiem sniega vaļņi ir aizliegti sabiedriskā transporta pieturvietās, ielu krustojumos un ielu pieslēgumos, un uz tramvaja sliedēm.

Lai nodrošinātu lielāku komfortu gājējiem un braucējiem, efektīvāks risinājumiem ir sniega izvešana, taču šis pakalpojums ir pietiekami dārgs un līdz šim arī liepājnieku vienmēr pretrunīgi vērtēts.