Veidojot publikācijas par sniega radītajām problēmām pilsētā, piemēram, kavēšanos ar atkritumu izvešanu, jāsecina, ka nenotiek visu iesaistīto pušu – iestāžu, dienestu un iedzīvotāju – savstarpēja komunikācija, lai efektīvāk strādātu, bet visvairāk trūkst sapratnes no cilvēkiem. Protams, gadās arī izņēmumi.

Dažādās situācijas

Aptuveni pirms nedēļas uzņēmuma ”Eko Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons portālam atzina, ka nezina, kam piestādīt rēķinus par izdevumiem, kas radušies saistībā ar ceļu attīrīšanu līdz atkritumu konteineriem, jo būtībā uzņēmumam to nav jāveic. Sazinoties ar viņu vēlreiz, tika ieskicētas galvenās problēmas: ”Ir, pirmkārt, lielajos rajonos grūti saprast, kam pieder ielas un, otrkārt, sarežģījumi sākas, ja septiņām mājām, starp kurām jānotīra laukums un piebraucamais ceļš līdz atkritumu konteineriem, lai tos varētu izvest, ir dažādi apsaimniekotāji.”

Situāciju mazliet atvieglo tas, kas kādreizējo trīs namu pārvalžu vietā tagad ir uzņēmums ”Liepājas namu apsaimniekotājs”, taču ir vēl atsevišķas biedrības un privātīpašnieki. ”Katrai teritorijai ir savs saimnieks, tāpēc arī sanāk, ka iesaistīto pušu ir daudz, un nepietiek ar vienu vai diviem zvaniem,” norāda A.Karlsons. Un, ja kāds ietiepjas, ieviest putru šajā sistēmā ir elementāri. ”Jāmeklē kompromiss, taču kurš to meklēs,” retoriski noteic izpilddirektors, kas, viņaprāt, veidotu sadarbību.

Kā strādāt, lai visi būtu apmierināti un negaustos, ka citi darbu dara slikti vai nedara nemaz? Risinājumu A.Karlsons īsti nesaredz: ”Saprotu, ka nav iespējams visu notīrīt un izvest, jo tad pilsētai šogad un nākamgad naudas vispār nebūs nekam. Nevar visu sabāzt sniegā. Vajag atrast vidusceļu.” Lai gan jau daudzmaz katram ir skaidrs, kas jādara, un jūtama lielāka aktivitāte, aprasts ar situāciju: ”Gaidīja, kad sniegs pats no sevis pazudīs, taču tā nenotika.”

Sazinoties ar uzņēmuma ”Liepājas namu apsaimniekotājs” vadītāju Arti Rimmu, kura pakļautībā ir nami vairākos pilsētas rajonos, noskaidrojas, ka iztērētie naudas līdzekļi cīņai ar sniegu tiks pieskaitīti katras mājas tāmei, turpat tiks pieplusoti arī minētie ”Eko Kurzemes” tēriņi. Līdz ar to rēķinus apmaksās paši iedzīvotāji, un šis fakts portālā izraisīja lielu diskusiju vētru, jo iepriekš par to neviens nebija brīdināts, lai gan tā darīts ir arī citus gadus. Un par to portāls saņēma aizrādījumu no A.Karlsona, ka esam sacēluši lieku vētru. ”Neprecizitāte ir vairāk sakacinājusi cilvēkus, nekā no tā kāds labums. Par visu vienmēr maksā iedzīvotāji,” viņš sacīja.

Visa atslēga – operativitāte un sadarbība

Gan A.Rimma, gan a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” Liepājas ceļu rajona Liepājas iecirkņa būvdarbu vadītājs Aldis Vītoliņš atzina, ka viena no lielākajām problēmām ir ielu malās atstātās un iekšpagalmos haotiski izvietotās automašīnas, kas liedz sniega tīrāmajai tehnikai darbu pabeigt līdz galam. ”Ja es zinātu, kad man sava automašīna ir jānovieto kur citur, lai netraucētu darbu, es to darītu,” atzīst viens no liepājniekiem, kurš gan vēlējās palikt anonīms.

SIA ”Nam Serviss” ēku uzraugs mājām Vecliepājas pusē Andris Karelis piekrīt, ka sniega tīrīšanas tehnikai strādāt ir grūti, ja traucē iedzīvotāju transports. Kā tiek risināts šis jautājums? ”Esam piefiksējuši namu vecāko telefona numurus, un viņi operatīvi noreaģē. Par to, ka ieradīsies tīrīšanas mašīna, varam informēt kādu stundu iepriekš, jo viņi paši nezina, kad būs. Gadās, ka saplīst tehnika, un nākas kādā adresē aizķerties,” pastāsta A.Karelis. Līdz šim sadarbība ar iedzīvotājiem bijusi veiksmīga, bez liekiem strīdiem. Gadās, ka nepacietīgākie paši attīra mājas pagalmu no sniega. Ir gadījumi, kad noķerts kāds traktorists un nauda samesta, lai norēķinātos par darbu. Loģiski, ka šajās pēdējās divās minētajās situācijās ”Nam Servisam” nebija jāiesaistās. Jāpiebilst, ka biedrība sniega tīrāmo tehniku īrē. Novērots, ka līdz ar pieprasījumu, kāpj cenas. Ir pat bijis, ka par stumdu paprasīti 25 lati neskaitot vēl pievienotās vērtības nodokli. A.Karelis atzīst, ka tas ir dārgi: ”Meklējam lētākos variantus. Dažas mājas ir ieminējušās, ka varētu iegādāties kādu no mazajiem universālajiem traktoriņiem, taču jādomā, vai ir vērts. Vasarā tas stāvēs, bet varbūt nākamā ziema nebūs tik sniegiem bagāta.”

A.Karelis pastāsta, kas ietilpt nama sētnieka pienākumos, jo daudziem šķiet, ka tieši uz viņa pleciem gulstas sniega tīrīšana. Vai tā ir, jāskatās noslēgtajā līgumā, vai par to ir bijis iepriekš runāts. Ja nē, tad par papildus darbu var atsevišķi piemaksāt. Parasti sētniekam ir jānotīra tā, lai gājējam ir ērti pārvietoties, nevis automašīnām.

Kāds palīdz, kāds – ārdās, kāds – nedara neko

Inta dzīvo Ezerkrastā, un pierāda, ka ne visi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir izlaidušies un kautrējas ņemt rokā lāpstu, kā rakstīja viens no portāla lasītājiem. Viņa attīrīja ne tikai nama priekšu, bet arī laukumu, kur novietot gan savu, gan vīra automašīnu. ”Bija brīva diena. Kāpēc, lai nepastrādātu?” viņa jautā, un nosmej, ka pēc neilga laika arī citi kaimiņi, redzot sievieti darbojamies, ņēmuši lāpstas rokā un nākuši talkā. ”Vajag tikai iesākt,” noteica Inta, un iedzīvotāji ir diezgan vienoti.

Tāpat portālā lasāmi ieteikumi, kas uzlabotu komunikāciju starp dienestiem, dažādām iestādēm un iedzīvotājiem. Piemēram, ”var izvietot pagaidu pārvietojamās ceļazīmes vietās, kur tiek turēts iedzīvotāju transports un notīrīt ceļu”.

Taču tikpat daudzi ļaujas emocijām, veltot tiem, kas cenšas kaut ko darīt, lamu gūzmu, un neiesaistās. ”Tā ir aprobežota domāšana, ja cilvēks, dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, uzskata, ka par kaut ko samaksājot, ir padarīts viss, kas no viņa ir atkarīgs. Ar to līdzdalība nebeidzas. Un kliegšana vienam uz otru neko neatrisina,” skarbs savos izteikumos ir A.Karlsons.

Par cilvēku kultūru pārliecinājies arī A.Rimma, kad sākta aktīva sniega attīrīšana mikrorajonu iekšpagalmos. ”Es pat nevaru atkārtot, kādus vārdus saņem darbinieki,” nepatīkami pārsteigts ir A.Rimma. Jāpiebilst, ka ir pieņemts lēmums ciešāk sadarboties ar ēku uzraugiem, kā tas līdzīgi notiek biedrībā ”Nam Serviss”, un informēt, kad notiks nākamā tīrīšana, lai to var nodot tālāk mājas iedzīvotājiem. Plānots uzlabot arī uzņēmuma ”Liepājas namu apsaimniekotājs” mājas lapu, kur tiks ievietota aktuālākā informācija un kas uzlabotu savstarpējo komunikāciju ar iedzīvotājiem.

SIA ”Komunālā pārvalde” ir četri ziemas dienesta dežuranti, kuri mainās un uzklausa zvanus. Andrus Melketa ir viens no tiem, un atzīst, ka pārmetumus par neiztīrītām ielām uzklausa katru dienu. Pateicības vārdus viņš dzird reti. ”Nevar piecas minūtes pēc zvana būt klāt. Tā tas nenotiek,” saka A.Melketa, bet cilvēkiem to ir grūti saprast. Viņš informē, ka ielu tīrīšanas darbi ir atkarīgi no laikapstākļiem.

Parasti sniega izvešana notiek laikā no pulksten 22 līdz 7, bet ielu attīrīšana no sniega un kaisīšana ar pretslīdes materiālu notiek no pulksten 4 līdz 8. Bet, ja sniegt, tad tehnikas dodas tīrīt un kaisīt arī dienas laikā. Jāatzīmē, ka laiks, kad tīrīšanas tehnika iegriezīsies pagalmos, katram iedzīvotājam jānoskaidro pie sava ēku uzrauga.