Sniegs februārī smaržo pēc pavasara. Sniegpulkstenītes iezīmē gadalaiku maiņu
Pēc ilgāka laika kārtīga ziema ar salu un sniegu paspējusi gan iepriecināt ar tai raksturīgajām izpriecām, gan, laikapstākļiem mijoties ar atkusni un lietu, arī nogurdināt, jo gribas jau pavasara sajūtas.
Liene Andersone
"Kurzemes Vārds"
Ja citus gadus pirmo pavasara puķu asni, pumpuri vai pat ziedi siltā laika ietekmē parādījās jau decembrī un janvārī, tad šogad pirmo ziedošo puķīšu dzinumi ieraugāmi saules izēstās, izkurtējušās sniega segas robos, tuvojoties februāra izskaņai.
Pēc laika zīmju vērotāja Viļa Bukša piezīmēm, šonedēļ 24.februārī (citviet 25. februārī – pēc seno latviešu kalendāra), kas ir Matīsa diena jeb pirmā kustoņu diena, jāvēro laiks un daba. Šajās dienās dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega.
Ticējums vēsta – jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka būs Ģertrūde jeb 17.marts, kas savukārt ir dabas atmodas diena. V. Bukšs piezīmē: “Sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara.”
Protams, paļaušanās uz ticējumiem un senču paražām, lai prognozētu laikapstākļus un ražu, ir katra paša ziņā. Taču pavasara vēstneši dabā jau ir atrodami.
Sniegpulkstenītes ir pirmās pavasara puķes, kas reaģē uz siltākām gaisa plūsmām, spītīgi laužoties pretim saules gaismai. Un ikreiz, ieraugot pirmās sniegpulkstenītes, ikkatrs apjauš – pavasaris ir tepat. Šādu prieku neviens līdz šim nav ne ierobežojis, ne atcēlis.
“Paldies par skaisto ziemu, un esi sveicināts, pavasari!” sociālajos tīklos pauž dārzniece no Nīcas Sintija Pickēna-Kupše, publicējot pirmo puķu lielāko dzinumu un pumpuru fotogrāfijas no sava plašā dārza. “Tik ļoti gaidīju šo brīdi!” Sintijai atbild novadniece, arī dārzniece Iveta Reinfelde.