Turpinot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) pilnveidošanu, no šā gada 1.septembra darba devējiem EDS pieejams jauns pārskats par darbinieku darbnespējas lapu datiem, portālu informēja VID Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Viņa skaidro, ka no 1.septembra EDS lietotājiem pieejams jauns pārskats “Darbinieku darbnespējas lapu dati”, kurā ikviens darba devējs var piekļūt informācijai par nodarbināto slēgtajām un anulētajām slimības lapām. Pārskats pieejams EDS sadaļā “Pārskati” un atrodas pārskatu grupā “Darba devēja pārskati”. Pārskatā tiek attēloti dati no Nacionālā veselības dienesta uzturētās vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas jeb E-veselības sistēmas.

VID pārstāve gan norāda, ka minētie dati lietotājiem kļūs pieejami tikai tad, kad ārstniecības iestādes būs noslēgušas līgumus ar Nacionālo veselības dienestu un uzsāks elektronisko darbnespējas lapu izrakstīšanu pacientiem E-veselības sistēmā. Ārstniecības personām elektronisko darbnespējas lapu izrakstīšana E-veselības sistēmā obligāti ir jāuzsāk no 2016. gada 1.decembra.

Darba ņēmēji jauno kārtību uztver, kā kurš, portālam atzina uzrunātie liepājnieki.

Kāda neliela uzņēmuma vadītāja portālam atzina, ka jau līdz šim darba devējiem bija iespēja saņemt informāciju par darba devēju datiem. Viņa atzina, ka šī informācija atvieglo ikdienu uzņēmuma grāmatvedei, jo viņai precīzi noskaidrojams, kad darbinieks slimojis. Taču detalizētāka informācija uzņēmuma vadītājas skatījumā nav nepieciešama: ”Tā kā kolektīvs mums neliels, tāpat jau zinām, kas kuram atgadījies. Piemēram, ja darbinieks salauzis roku vai izmežģījis kāju, tas visiem tāpat zināms. Bet ja cilvēkam kāda specifiska saslimšana, ko viņš nevēlas publiskot, tas darba devējam nemaz nav jāzina.”

Taču tā domā ne visi. 21 gadu vecā liepājniece Dace gan par VID jaunievedumu nav sajūsmināta: ”Reizēm slimo bērns. Arī pati taču slima uz darbu neiešu! Un ja nu man kāda intīmāka saslimšana? Kādēļ par to būtu jāzina manam darba devējam?

Vai slimības lapu informācijas publiskošana darba devējiem nav personīgās informācijas izmantošana nevietā?”

Kāda pusmūža sieviete, kura gan vēlējās palikt anonīma, portālam pauda, ka viņai šis jaunums ir absolūti vienaldzīgs: ”Savu ģimenes ārsti traucēju labi ja reizi divos trijos gados, ja gadās kāda nopietna veselības problēma. Ar niekiem ārsti neapgrūtinu. Atšķirībā no jaunajiem, mēs, vecā kaluma darbinieki, nieku, piemēram, saaukstēšanās, paaugstinātas temperatūras vai sāpoša kakla dēļ, pie ārsta neskrienam un darbu nekavējam. Pirmkārt, sīku veselības problēmu dēļ neuzskatu par nepieciešamu saņemt mazāku algu, otrkārt, šādās situācijās cieš kolēģi, kuriem ir lielāka slodze. Turklāt, ja arī man ir slimības lapa, par to darbā visi jau tāpat ir informēti, man šī informācija nav jāslēpj!”

Savukārt kādā lielā uzņēmumā portālam pauda, ka darba devējam nebūtu par skādi uzzināt arī detalizētāku informāciju: ”Tā kā darbinieku uzņēmumā daudz un diemžēl ne visi apzinīgi, nevaram izslēgt iespēju, ka kāds arī mēģina simulēt slimošanu.”

Ģimenes ārste Laila Atiķe portālam atzina, ka pašiem mediķiem joprojām nav īstas skaidrības par šiem VID jaunumiem: ”Vasarā jau pieteicos uz mācībām, bet joprojām neesmu saņēmusi uz tām uzaicinājumu.”

Viņa stāsta, ka joprojām strādā pēc līdzšinējās sistēmas. Un tā paredz, ka detalizēta pacienta diagnoze slimības lapā netiek norādīta. ”A” lapā iespējams atzīmēt vienu no astoņām pozīcijām: saslimšanu ar tuberkulozi, nelaimes gadījumu darbā, satiksmes negadījumā gūtas traumas, karantīnu, protezēšanu, rehabilitāciju, arodsaslimšanu, kā arī citu iemeslu. Savukārt ”B” lapā iespējams atzīmēt vienu no 12 pozīcijām, proti, ”A” lapā minētās papildinātas ar grūtniecību, dzemdībām, slima bērna kopšanu un slima bērna kopšanu stacionārā.

No tā izriet, ka detalizēta pacienta diagnoze slimības lapā netiek norādīta. Piemēram, ja sievietei diagnosticēta ginekoloģiska saslimšana, slimības lapā ārsts atzīmēs aili ”cita saslimšana”.

L.Atiķe atzīst, ka par e-medicīnu tiek runāts jau gadus astoņus, taču skaidrība šajā jomā joprojām nav ieviesta.

Ģimenes ārste vēl piebilst, ka pēdējā laikā darba devējiem problēmas var radīt apstāklis, ka slimniekam, kuram ārsts izrakstījis ”B” lapu, tā pēc noslēgšanas vairs nav jānes darba devējam apzīmogot, līdz ar ko darba devējs uzzina, kad darbiniekam jāierodas darbā, bet gan slimnieks slimības lapu taisnā ceļā var nogādāt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

VID pagaidām neprecizē, vai pēc 1.decembra darba nespējas lapā tiks iekļauta detalizētāka informācija par pacienta slimības vēsturi, nekā tas ir šobrīd.