Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 24. augusts

Vārdadiena: Boļeslavs, Bērtulis

Šodien - Karostas bloķēšanas gadadiena  (8)

Atslēgvārdi karosta | kalpaka tilts | zemessargi

Šodien aprit 21 gads kopš notikuma 1992.gada 25.aprīlī, kad zemessargi bloķēja Karostu, lai apturētu Padomju armijas patvaļu.  

1992.gads bija vēsturiski nozīmīgs laiks – Latvija tikko bija atguvusi neatkarību. Liepājas osta pēc turpat 40 gadu pārtraukuma atjaunojusi savu darbību, taču tajā vienlaikus bāzējās gan nule izveidoto Latvijas Jūras spēku pirmie kuģi, gan Padomju armijas karakuģi un zemūdenes. 1992.gada 19.martā sākās Padomju karaspēka izvešana no Latvijas, taču pēdējie militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994.gada 31.augustā – 1992.gada pavasarī Padomju armijas karavīri brīvi pārvietojās ielās.

Un tad pēkšņi saujiņa zemessargu, atsaukušies muitnieku ierosinājumam, dziļā slepenībā izplānoja operāciju un bloķēja kara ostu, lai Padomju armijas karavīri nevar izvest no Latvijas preces. Visapkārt kara ostai, kas ietvēra ne tikai Karostas mikrorajonu, bet arī teritorijas pie Ziemeļu kapiem, tika izvietoti astoņi zemessargu kontrolpunkti.

Operācija bija plānota aptuveni mēnesi. Savukārt 1992.gada 23.aprīlī izdota Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšnieka pavēle Nr.93 “Par Liepājas kara ostas muitas kontroles zonas apsardzes nodrošināšanu”.

Rezerves pulkvedis Jānis Hartmanis, kurš bija viens no blokādes organizatoriem un piedalījās tajā, pastāstīja, ka operācijā bija iesaistīti 200 cilvēki: “Pulksten 4 izbraucām no Grobiņas, bet pulksten 6 sākām izvērsties ap kara ostu. Operācijas pamatojums ir Zemessardzes štāba priekšnieka pavēle. Tāpat bija oficiāls rakstisks lūgums no Liepājas pašvaldības un Latvijas Republikas Muitas priekšnieka. Jo, neskatoties uz mūsu valdības izdotajiem noteikumiem, ilgstoši no Karostas teritorijas nelikumīgi tika izvesta Latvijas valsts manta. To mums vajadzēja pārtraukt, tādēļ tika plānota minētā operācija.”

Pirms tās veikta pamatīga izlūkošana aptuveni mēneša garumā – kur būs posteņi, cik lieli, kā bruņoti. Lielākā problēma bijusi saistībā ar Kalpaka tiltu – bijis jāprecizē, kurā laikā tas tiek izgriezts un kad ir darba kārtībā. “Tas bija galvenais objekts, tur tika izlikti vīri no 9.bataljona, tā saucamie “SUVieši”, kaut par speciālo uzdevumu vienību šī grupa tika pārveidota vēlāk. 9.bataljonā bija ap 40 cilvēku, bruņoti ar ložmetējiem, triecienšautenēm, granātmetējiem, tas ir, pilnu ekipējumu,” atceras J.Hartmanis.

O.Kalpaka tilts vissvarīgākais bijis tādēļ, ka gadījumā, ja krievu kara flote to paspētu izgriezt, tad tiktu noizolēta visa teritorija un zemessargiem būtu grūti to kontrolēt, viņi netiktu pāri kanālam. “Tā īstenībā būtu operācijas izgāšanās,” atzīst rezerves pulkvedis.

“Es, būdams 54.Zemessardzes bataljona komandieris, biju vistālākajā postenī Nr.2 ziemeļos, kur brauc uz Šķēdi. Vairākus, tostarp 2.posteni, par ko biju atbildīgs, aprīkojām ar ierakumiem un smilšu maisiem, jo bija bīstami – bijām vistālāk un blakus atradās krievu armijas radaru vienība. Arī mums bija pilns ekipējums – rācijas, ložmetēji, snaiperšautenes, triecienšautenes. Mūsu vidū bija vairāki latvieši, kuri pirms tam bija bijuši profesionāli Padomju armijas virsnieki, kā arī diezgan daudz puišu mums bija ar Afganistānas kauju pieredzi,” tā J.Hartmanis.

Viņš, atskatoties uz vairāk nekā 20 gadus senajiem notikumiem, vērtē: “Viens no operācijas plusiem – nebija neviena šāviena. Ļoti veiksmīga operācija, jo panācām vēlamo rezultātu. Rezultāts tik pozitīvs bija tāpēc, ka perfekti bijām veikuši izlūkošanu. Iepriekš, civilās drēbēs ģērbušies, veicām nopietnu izpēti. Otrkārt, nenoplūda informācija. Krievu jūrnieki bija ļoti pārsteigti, jo neko tādu nebija gaidījuši. Īpaši jau tāpēc, ka bijām labi bruņoti – bruņuvestēs, pilnā kaujas ekipējumā. Redzot šādu spēku - nevis puišeļus vai večus sirmām bārdām, bet nopietnus karavīrus ar pieredzi, viņi apjuka.”

Kad ieradušies Padomju armijas ģenerāļi, sarunas bijušas rezultatīvas: “Viņi apbrauca un izpētīja visus posteņus un beigās parakstījās zem punktiem, kas bija minēti rīkojumā. Latvijas Republikas likumīgās prasības krievu kara flotes vadība pieņēma. Un ievēroja tos.”

“Operācija bija arī zināms politisks grūdiens Padomju armijas virzienā, kas parādīja, ka viņiem tomēr jāiet prom, jo, kaut termiņi bija nolikti, viņi kavējās, bija dažādas atrunas,” uzskata rezerves pulkvedis.

Pērn 25.aprīlī, operācijas 20.gadadienā, Liepājā notika atceres pasākums. Tā laikā operācijā iesaistītie un interesenti apsekoja visas astoņas vietas, kur pirms divām desmitgadēm atradās posteņi. Savukārt pie Kalpaka tilta, kur bija stratēģiski svarīgākais postenis, atklāja piemiņas plāksni.

  • Komentāri (8)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!