Publiskajās ūdenstilpēs vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 ūdensputnus dienā, informē Valsts meža dienests.

Mednieki ar izmaiņām nemierā, jo tās izjauc gadu desmitos iegājušos tradīciju.

Tā saucamās pīļu sezonas sākumu ar nepacietību gaidīja arī tie mednieki, kuri regulāri nemedī ūdensputnus.

Augusta otrā sestdiena viņiem bija nozīmīga kā svētku diena. Daudziem uz medībām ģimenes aizbrauca līdzi.

Sākt šaut bija atļauts četros pēcpusdienā, un tad arī blieza malu malās. Pīles visas reizē spērās gaisā, atgādinot salūtu. Tagad šīs burvības vairs nebūs, paredz mednieki.

Mednieku kopas “Virga” vadītājs Dagnis Šmiukšis arī atceras, kā pats un citi medību biedri gaidīja pirmo medību dienu un precīzo laiku. Citam pulkstenis ātrāks vai kādu minūti vēlāks, bet šāvuši visi. 

“Mūsu kolektīvā bija tā, ka pirms pīlēm stundu iepriekš mēs, kas piedalījās medībās, satikāmies mednieku mājā. Parasti kādi 15–20 mednieki; kolektīvā pavisam 35,” viņš stāsta, ka bijusi tāda kā sapulce – aprunājās, kā gājis medībās un kas jādara.

“Mums patīkama satikšanās, kad dalījāmies savos plānos, uz kuru purviņu kurš brauks, kur pēc tam satiksimies.”

“Virga” putnus šauj sava kolektīva medību platībā – Prūšu ūdenskrātuvē, dīķīšos, purvos.

“Bet tagad ir tā, ka 21. datumā vari jau kaut sešos no rīta iet uz pīlēm. Nu, kurš tad tajā laikā tur būs? Var teikt, ka šo izmaiņu dēļ kolektīvs ir tāds kā sašķelts un tradīcija gandrīz vai iznīcināta,” mednieks pauž vilšanos.

Šogad no 21. augusta līdz 14. septembrim ūdensputnu medības atļautas konkrētās dienās – trešdien, sestdien un svētdien –, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu.

Šāds medību termiņš ir noteikts arī meža zosīm, kas “pielīdzinātas pīlēm”.

Savukārt trīs pīļu sugas – garkakļi, platknābji un baltvēderi – tiek “pielīdzināti zosīm”, un to medību termiņš ir noteikts no 15. septembra līdz 30. novembrim.

“Dabas draugiem mednieki traucē, bet kāpēc vajadzēja pēkšņi izmainīt veco kārtību, to neviens nesaprot,”

D. Šmiukšis ir mednieks 33 gadus un gājis pīļu medībās, bet šogad nolēmis: “Viss, vairs ne, un pat neiegādājos patronas. Nav agrākās intereses.”

Pat tad, ja putniem neatmestu ar roku, uz starta līnijas pulksten sešos tik un tā nebūtu; tas nekas, ka Prūšu ūdenskrātuve degungalā. Viņš ir piena lopkopis, un šajā laikā jādzen mājās govis.

Par jaunajiem noteikumiem esot padzirdējis no cita kolektīva veca mednieka: “Kas tie par brīnumiem!”

“Mums te bija maza tikšanās medniekiem, un viens bija neizpratnē: “Kur paliek pīļu tradīcijas?” Es teicu: “Izkūpēja gaisā.” Kādreiz pirmā diena bija mums svētki, un tad arī Priekulē notika Ikara svētki. Varējām pie Prūšu ūdenskrātuves mierīgi klausīties Ikara mūziku. Bet tagad arī tos svētkus pārcēla – jau bija agrāk. Viss nu ir samaisīts,” D. Šmiukšis pajoko.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.