Kopumā trīs gadu laikā, kopš sākta sistēmas izveide, plānots iztērēt 13,6 miljonus latu, no kuriem 11,8 miljoni latu jau samaksāti izstrādātājiem, informēja aizsardzības ministrs Imants Lieģis.

Ministrs pauda gandarījumu, ka jau drīzumā Latvija iegūs jaunu, pasaules standartiem atbilstošu jūras novērošanas sistēmu, kas garantēs lielāku drošību jūrā peldošajiem kuģošanas līdzekļiem. Viņš arī publiski vēlējās izteikt pateicību visām pašvaldībām, kuras atbalstīja sakaru torņu uzstādīšanu viņu pagastu teritorijās.

Jauno sistēmu plānots ieviest 2010.gadā, taču atsevišķi sistēmas elementi darbu testa režīmā sāks jau šovasar. Patlaban testa režīmā darbu uzsākuši četri torņi – Jūrkalnē, Užavā, Pāvilostā un Šķēdē, preses konferencē informēja Jūras spēku Jūras novērošanas sakaru dienesta komandieris kapteiņleitnants Artis Guzlēns.

Viņš arī uzsvēra, ka jaunās sistēmas uzturēšana gadā izmaksās divas reizes lētāk nekā vecās, proti, ja līdz šim minētajam mērķim bruņotie spēki gadā tērēja aptuveni trīs miljonus latu, jaunās sistēmas uzturēšanai gadā būs nepieciešams pusotrs miljons latu. Turklāt darbinieku skaits, kas apkalpos šo sistēmu, tiks samazināts trīs reizes.

Amatpersonas uzsvēra, ka sistēma nodrošinās arī efektīvu ekoloģiskās sistēmas apzināšanu, jo ļaus vieglāk pamanīt iespējamo piesārņojumu, tādējādi nodrošinot savlaicīgu tā likvidēšanu un attiecīgus vides aizsardzības pasākumus.

Jaunā sistēma paredzēta jebkuru noteikta izmēra siltumu izdalošu un peldošu objektu identificēšanai visu diennakti jebkādos laika apstākļos. Tā paredzēta kuģošanas drošības nodrošināšanai, kā arī glābšanas un meklēšanas spēju uzlabošanai. Kā norādīja Jūras spēku pārstāvji, glābējiem būs pieejamas daudz precīzākas cietušo koordinātas un viņi varēs daudz operatīvāk sniegt nepieciešamo palīdzību.

Jūras novērošanas sistēmas izveidē kopumā paredzēts uzbūvēt 12, bet rekonstruēt vienu tehniskās novērošanas punktu, kā arī iegādāties divas mobilās stacijas. Viens no šiem punktiem jeb torņiem atradīsies Rīgā, divi – Vidzemē un desmit – Kurzemē. Šie punkti nodrošinās pārklājumu gar 500 kilometru garo Latvijas piekrasti no Lietuvas līdz Igaunijas robežai.

Torņu augstums atkarībā no to atrašanās vietas ir 60-70 metri, un tajos atradīsies uztveres sensori, kā arī dienas un nakts redzamības kameras.

LETA