RTU Liepājas filiāles Profesionālajā vidusskolā nopietna uzmanība pievērsta tam, lai audzēkņi, topošie speciālisti mācību laikā iegūtu ne tikai mūsdienu darba tirgum atbilstošas zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas. Un, lai mācītu savus skolēnus, ir jāmācās skolotājiem. Domājot par nākotni, RTU filiāles Profesionālajā vidusskolā īsteno divus vērienīgus ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu atbalstītus projektus. Par tiem pastāstīja to koordinatores – direktora vietniece mācību darbā Ilze Kupše  un docente Indra Ruperte.

Ilze Kupše bija projekta “RTU Liepājas filiāles Profesionālās vidusskolas skolotāju stažēšanās prakse uzņēmumā”. Tas ilga no 3.jūlija līdz 30.novembrim, projekta izmaksas – 19008 lati. Projekta mērķis bija Profesionālās vidusskolas skolotāju teorētisko zināšanu nostiprināšana praksē. Tajā piedalījās četrpadsmit skolotāji – gan no biznesa, gan tehniskajām, gan no datorprogrammatūras specialitātēm. Atbalstīja trīspadsmit uzņēmumi – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas nodaļa, a/s “UPB” būvuzņēmums “Nams”, Valsts darba inspekcijas Kurzemes reģionālā nodaļa, a/s “Liepājas papīrs”, a/s “Liepājas metalurgs”, Liepājas SEZ SIA “IG Latvia”, Liepājas domes Attīstības pārvalde, apdrošināšanas akciju sabiedrība “ERGO Latvija”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Liepājas pašvaldības iestāde “Nekustamā īpašuma pārvalde”, SIA “Hidrolat CL”, SIA “Karteris” no Liepājas un a/s “Inspecta Latvia” no Rīgas.

“Projekts tika īstenot trīs posmos, saskaņā ar aktivitātēm,” pastāstīja Ilze Kupše. “Pirmajā posmā izstrādājām skolotājiem stažēšanās prakses uzdevumus jeb, citiem vārdiem runājot – plānu, kā notiks šī prakse. Pēc tam trīs nedēļas projekta dalībnieki stažējās attiecīgajā uzņēmumā atkarībā no interesēm un tā, kā iegūtās iemaņas izmantot tālāk mācību procesā. Projekta noslēgumā, pamatojoties uz praksē redzēto, skolotājs sadarbībā ar prakses vadītāju izstrādāja metodisko materiālu, ar kuru iepazīstināja pārējos dalībniekus. Notikušajā materiālu prezentācijā piedalījās ne tikai mērķgrupu vadītāji, bet arī prakses vadītāji Ģirts Kronbergs no Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Sandra Dreiberga – apdrošināšanas akciju sabiedrības “ERGO Latvija” Liepājas filiāles vadītāja.”

Projekta vadītāja uzsvēra, ka par sadarbību ar prakses vadītājiem bija labas atsauksmes.

“Jāsaka, ka šāda veida projekts mūsu mācību iestādē bija pirmo reizi. Domāju, arī Latvijā tā ir jauna veida prakse, ka skolotājs stažējas uzņēmumā,” sacīja I.Kupše. “Gan prakses vadītāji atzina, ka projekts izdevies, un ieteica šāda veida sadarbību turpināt, gan arī mūsu mērķgrupas vadītāji – mūsu skolotāji – bija apmierināti ar iespēju būt praktiskā vidē uzņēmumos, nostiprināt savas teorētiskās zināšanas. Tas noteikti veicinās mūsu mācību iestādes tālāko sadarbību ar uzņēmumiem. Jo 4.kursā audzēkņi iet praksē, un tas ir nopietns jautājumus, kā atrast viņiem šo prakses vietu. Bez tam izstrādātos metodiskos materiālus varēs izmantot ne tikai to veidotājs, bet arī citi pedagogi, kas māca attiecīgo priekšmetu.” 

“Te ir svarīgs vēl viens moments – skolai ir jāiet vienā solī ar to, kas notiek praksē. Un es domāju, ka šis projekts bija laba iespēja skolotājiem iegūt tās praktiskās iemaņas, kas vajadzīgas, lai mācītu topošos speciālistus,” rezumēja Indra Ruperte.

Indra Ruperte vada projektu “Izglītības programmas “Komerczinības” specialitāšu profesionālo priekšmetu satura uzlabošana un mācību metodisko materiālu izstrāde”, kurš ilgs divu gadu garumā un kura kopējās izmaksas ir 31 tūkstotis latu.  Projekts sākās pērn 1.decembrī un ilgs vēl vienu gadu. Tagad notika tā starpposma prezentācija, kurā apkopoja gada laikā paveikto.

“Projekta darbības pirmā gada laikā mēs, pieci kolēģi, izstrādājām piecus metodiskos materiālus pieciem priekšmetiem: lietišķā informātika, tirgzinības, lietišķā angļu valoda, komercdarbības uzņēmuma vadīšana, mācību birojs. Jo galvenā problēma ir tāda, ka profesionālo priekšmetu mācīšanai trūkst grāmatu, un otrs iemesls ir tas, ka dzīvē viss strauji mainās un mācību materiāli ātri noveco tieši profesionālajos priekšmetos,” paskaidroja I.Ruperte. Viņa pastāstīja, ka svarīgi bija izveidot tādus mācību materiālus, kurus var operatīvi atjaunot. Pašlaik izstrādātos materiālus novērtējuši eksperti, kuru starpā ir gan RTU profesori, gan praktiķi. No 1.decembra filiālē notiks šo materiālu aprobācija, kas ilgs līdz vasarai.

“Jo projekta galvenais mērķis ir tāds, lai skolēni priekšmetu apgūtu pēc iespējas kvalitatīvāk,” uzsvēra projekta vadītāja. “Jo šie metodiskie mācību materiāli ir orientēti uz to, lai saistītu teoriju ar praksi un palīdzētu jauniešiem labāk izprast praktisko situāciju uzņēmumos. Svarīgi ir tas, ka pēc projekta beigām rezultāti būs pieejami internetā.”